Mājokļu aģentūras apkopotie dati par dzīvokļu īpašnieku zināšanām un izpratni par mājas apsaimniekošanas jautājumiem liecina, ka viņi par tiem joprojām ir nepietiekami informēti, līdz ar to aktīvi nepiedalās svarīgāko lēmumu pieņemšanā.
Mājokļu aģentūras apkopotie dati par dzīvokļu īpašnieku zināšanām un izpratni par mājas apsaimniekošanas jautājumiem liecina, ka viņi par tiem joprojām ir nepietiekami informēti, līdz ar to aktīvi nepiedalās svarīgāko lēmumu pieņemšanā.
Drīz apritēs desmit gadu kopš dzīvojamo māju privatizācijas sākuma. No visiem dzīvokļiem, kas savulaik piederēja valstij un pašvaldībām, privātīpašumā nonākuši gandrīz 80 procentu mājokļu. Bet privatizēto namu pārvaldīšanu līdz pagājušā gada vidum savā pārziņā bija pārņēmusi tikai trešā daļa dzīvokļu īpašnieku. Lielāko daļu māju joprojām apsaimnieko pašvaldību uzņēmumi. Galvenā atšķirība ir tā, ka no dzīvokļu īpašniekiem netiek iekasēta īres, bet gan apsaimniekošanas maksa.
Tā kā 83% pašvaldību šī maksa ir zemāka par desmit santīmiem par kvadrātmetru un tikai 16,7% – augstāka, faktiski nav iespējams veidot uzkrājumus namu tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Līdzekļu pietiek tikai kārtējo defektu novēršanai. Vismaz divas trešdaļas daudzdzīvokļu māju pie mums līdz šim ilgstoši uzturētas visai pavirši, tāpēc, ja situācija neuzlabosies, ēku stāvoklis turpinās pasliktināties.
Tāpēc Mājokļu aģentūra vēlējās noskaidrot dzīvokļu īpašnieku informētību un izpratni par dzīvojamo māju apsaimniekošanu, kā arī uzzināt viņu vērtējumu par apsaimniekotāju pakalpojumu kvalitāti un dzīvokļu īpašnieku gatavību piedalīties dzīvojamo māju apsaimniekošanā. Tajā izmantoti aģentūras un pētījumu centra SKDS divu aptauju dati. Iztaujāti vairāk nekā 2100 iedzīvotāju no visiem reģioniem. Analizējot iegūtos datus, aģentūra pagājušā gada nogalē konstatējusi, ka iedzīvotāji un dzīvokļu īpašnieki vāji orientējas ēkas apsaimniekošanas jautājumos un neizprot savu lomu šajos procesos, kā arī nezina, kādiem mērķiem izlieto mājas apsaimniekošanai paredzēto naudu, kaut gan tiesības uz to ir ikvienam dzīvokļa īpašniekam.
Izpratne par pienākumiem un tiesībām
Lai piedalītos nama apsaimniekošanā, dzīvokļa īpašniekam ir svarīgi apzināties savu statusu, kā arī pienākumus un tiesības, ko tas dod. Taču daudzi par to nav informēti. Uz jautājumu, kādas ir atšķirības starp dzīvokļa īpašnieku un īrnieku, tikai nepilna puse aptaujāto daudzdzīvokļu namu iemītnieku zinājuši, ka īpašnieks ir tiesīgs pieņemt lēmumus par mājas apsaimniekošanu, tostarp par šīs maksas apjomu un izlietojumu. Trešdaļa īpašnieku pauda, ka abām pusēm – dzīvokļa saimniekam un īrniekam – ir vienādas tiesības un pienākumi, bet 6% aptaujāto uzskata, ka īrnieks var noteikt īres maksas lielumu vai izlietošanas kārtību. Zinošāki izrādījušies dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību un uz īpašnieku koplīguma pamata pārvaldīto māju iemītnieki. Savukārt vismazāk informēti par savām tiesībām un pienākumiem ir valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldīto māju iedzīvotāji. Teritoriālā ziņā zinošāki izrādījušies Rīgā un laukos dzīvojošie, mazāk – citu pilsētu iemītnieki.
Iespējas ietekmēt mājas apsaimniekošanu
Atbildot uz jautājumiem par nama apsaimniekošanu, tikai 43% aptaujāto atzinuši, ka dzīvokļa īpašnieks to var ietekmēt, aktīvi piedaloties kopsapulcēs un pieņemot lēmumus, kas saistīti ar mājokļa pārvaldīšanu, tostarp izvēlēties apsaimniekotāju. Tomēr lielākā daļa respondentu uzskata, ka dzīvokļa īpašnieks šos procesus ietekmēt nevar. Piektā daļa paudusi, ka vienīgais ietekmes līdzeklis ir sūdzību rakstīšana nama pārvaldniekam vai sētniekam. Tātad daudzi dzīvokļu īpašnieki neapzinās savu lomu pašu mājas apsaimniekošanā, kaut arī viņiem tādas iespējas ir, jo viņi ir pasūtītāji, bet izvēlētais nama apsaimniekotājs – tikai darbu veicējs. Analizējot pētījumā iegūtos datus, jāsecina, ka 68% aptaujas dalībnieku nav elementāru zināšanu par dzīvokļa īpašnieka iespējām ietekmēt un uzlabot nama apsaimniekošanu. To apliecina arī fakts, ka aptuveni piektā daļa aptaujāto par dzīvokļa īpašnieka galveno priekšrocību minēja to, ka šis statuss viņus atbrīvo no mājas apsaimniekošanas maksas. Tas gan neatbilst patiesībai, jo, kļūstot par dzīvokļa īpašnieku, nav jāmaksā par telpu īri, taču apsaimniekošanas maksa saglabājas.
Informāciju par nama apsaimniekošanu saņēmusi nepilna trešā daļa iedzīvotāju. Vismazāk tā bijusi pieejama pašvaldību uzņēmumu un privātuzņēmēju apsaimniekoto namu, denacionalizēto māju, kā arī lauku iedzīvotājiem. Visplašāk informēti ir kooperatīvu iedzīvotāji – to apstiprinājuši 56% šo namu iemītnieku. Zemgalē par apsaimniekošanu bija informēts 31% aptaujāto, bet 51% par šiem jautājumiem neko nezināja.
Apsaimniekošanas maksas izlietojums
Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju atbildes liecina, ka par apsaimniekošanas maksas izlietojumu netiek informēti vai par šādas informācijas pieejamību nezina 80% pašvaldību un 60% dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu, kā arī kooperatīvu apsaimniekoto māju iedzīvotāji. Ģeogrāfiskā ziņā vissliktāk apsaimniekotāji informē Rīgas (19%), Latgales (9%) un Zemgales (22%) iedzīvotājus. Tas nozīmē, ka daudzi maksā par mājas uzturēšanu un pārvaldīšanu, bet nezina, par ko tieši viņi norēķinās. Tādējādi kļūst saprotami pētījumā iegūtie dati, ka iedzīvotājiem nav skaidrs, cik daudz no viņu samaksātās naudas tērē tieši mājas uzturēšanai un cik – administrēšanas izdevumiem. Proti, par sava nama apsaimniekošanas izdevumu sadalījumu bija informēti tikai 13% respondentu. Analizējot šos jautājumus sīkāk, atklājas, ka vismazāk informēti pašvaldību uzņēmumu apsaimniekoto ēku iedzīvotāji. Zemgalē par apsaimniekošanas izmaksu sadalījumu informēti 15% aptaujāto, piektā daļa par tādām neko nezina, bet pārējiem ziņas nav sniegtas.
Apmēram puse aptaujāto atzinusi, ka viņu mājā norisinājusies vismaz viena dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, bet, līdzīgi kā citos jautājumos, arī šajā ziņā atklājas, ka šādu sapulču organizēšanā daudz aktīvāki ir dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību un īpašnieku pilnvaroto personu apsaimniekoto māju iemītnieki nekā pašvaldību uzņēmumu pārraudzībā esošo namu iedzīvotāji. Turklāt pēdējie ir arī minimāli informēti par iespējām izvēlēties citu mājas apsaimniekotāju, proti, par šādu risinājumu neko nezina 70% māju iemītnieku. Savukārt zinošākie izrādās rīdzinieki. Iespējams tādēļ, ka viņiem ir plašākas iespējas izvēlēties vienu no vairākiem apsaimniekotājiem. Turpretī laukos un citās pilsētās nereti pastāv tikai viens vai divi ēku apsaimniekošanas uzņēmumi, tāpēc arī, neizveidojot savu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību vai neizvirzot pilnvaroto pārstāvi, iedzīvotājiem izvēles iespējas ir krietni vien ierobežotas. Zemgalē par cita apsaimniekotāja izvēles iespējām neko nezina puse aptaujāto. Ceturtā daļa par to ir informēti, bet tikpat daudzus šis jautājums neinteresē.
“Ziņas” turpinās iepazīstināt ar apsaimniekotāju pakalpojumu kvalitātes vērtējumu un aktivitātēm, kas nepieciešamas namu apsaimniekošanas jautājumu uzlabošanai.
