SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Alvils Grīnfelds skaidro izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas tarifos un uzņēmuma sniegto pakalpojumu cenu kāpumu. Viņš vērš uzmanību, ka Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nākotne ir iezīmēta ar Eiropas Savienības prasībām un, lai tās izpildītu, arvien augs dalītās atkritumu vākšanas nozīme ikviena iedzīvotāja dzīvē – no pasīva vērotāja jākļūst par aktīvu līdzdalībnieku.
Jau pašreiz ir noteikts, ka dalīti jāvāc papīrs, stikls, plastmasa un metāls, lai sasniegtu sadzīves atkritumu pārstrādes mērķi – 44 procentus. Turklāt 2025. gadā būs jāpārstrādā jau 55 procenti, bet 2035. gadā – 65 procenti no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Jau ar 2021. gadu Latvijā jāuzsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā savākšana, bet no 2025. gada paredzēts uzsākt tekstilmateriālu dalīto savākšanu.
Kā ir pašreiz?
Uzņēmuma vadītājs demonstrē atkritumu apsaimniekošanas shēmu, kurā ietilpst nešķiroti sadzīves atkritumi, dalīti savāktie atkritumi un būvniecības atkritumi.
Nešķirotie sadzīves atkritumi nonāk atkritumu šķirošanas stacijā “Brakšķi”, kur tiek atšķiroti bioloģiski noārdāmie atkritumi (BNA), kas tālāk tiek nogādāti uz bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu, NAIK jeb no atkritumiem iegūstamais kurināmais, kas tiek nogādāts dedzināšanai SIA “Cemex” Brocēnos (patlaban tiek spriests, ka daļu šo atkritumu dedzināšanu varētu pārņemt “Fortum Jelgava”). Tāpat tiek atšķirotas arī otrreizējās izejvielas (koks, metāls, cietā plastmasa u.c.) un apglabājamie atkritumi.
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” dalīti savākto atkritumu rādītāji par 2018. gadu un šā gada astoņām nedēļām ir šādi: dalīti savāktā stikla apsaimniekošana – noslēgti 2783 līgumi; 2018. gadā savāktas 241,20 tonnas, 2019. gadā – 37,04 tonnas; dalīti savāktā vieglā iepakojuma (dzeltenie konteineri) apsaimniekošana – noslēgti 1774 līgumi; savāktas 27,46 tonnas (no 2018. gada septembra), 2019. gadā – 25,46 tonnas.
Kas būs jādara?
Lai gan Jelgavā pastāvošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma šobrīd izvirzīto prasību izpildi nodrošina, tomēr, lai sasniegtu nākotnē noteikto mērķu izpildi, kopīgi būs daudz jādara. Eiropas Komisijas agrīnā brīdinājuma 2018. gada ziņojuma galvenie konstatējumi ir, ka, ņemot vērā “Eurostat” datus par Latviju 2016. gadā, mūsu valstī tiek pārstrādāti tikai 28 procenti (Jelgavā 2018. gadā – 47 procenti) sadzīves atkritumu (ieskaitot bioloģisko atkritumus), bet poligonos apglabāti 72 procenti (Jelgavā 2018. gadā – 44 procenti) sadzīves atkritumu. Tas liecina, ka pastāv risks, ka Latvija varētu nesasniegt 2020. gadam izvirzīto mērķrādītāju izpildi attiecībā uz sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, kam sekotu soda sankcijas.
Ir vēl viens maģiskais cipars, ko paredz ES direktīvas, – 2035. gadā poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10 procentus sadzīves atkritumu! Lai šīs un citas prasības izpildītu, atkritumu apsaimniekošana krietni sadārdzināsies.
Viena no Eiropas Komisijas rekomendācijām ir obligāti pārstrādes mērķrādītāji pašvaldībām (respektīvi, noteikt, ka pašvaldības būs atbildīgas par sadzīves atkritumu pārstrādes mērķrādītāju izpildi), kas, ļoti iespējams, nozīmēs aktīvu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju iesaistīšanos dalītās atkritumu vākšanas sistēmā; normatīva (1,5 m3/g) sadzīves atkritumu daudzuma aizstāšanu ar faktiski radīto; daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku atbildības uzņemšanos par konteineru laukumiem, kam palīgā varētu nākt Jelgavas pilsētas domes izsludinātā pagalmu labiekārtošanas programma, kurā atbalsts pieejams piebraucamo ceļu rekonstrukcijai un atkritumu konteineru novietošanas laukumu izbūvei.
Tarifus vērtē katru gadu
Pirmās izmaiņas, kas no 1. janvāra skāra pilnīgi visus Latvijas atkritumu apsaimniekotājus, ir saistītas ar dabas resursu nodokļa (DRN) izmaiņām, un maksa par atkritumu apglabāšanu palielinājās no 35 līdz 43 eiro par tonnu atkritumu. Savukārt apstiprināšanai šodienas Jelgavas domes sēdē iesniegtas izmaiņas, kas stāsies spēkā no 1. aprīļa.
Katru gadu tiek izvērtēti un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegti sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifi atkritumu poligonos, iekļaujot arī jauno DRN likmi. “Arī mēs tos izvērtējām un ierosinājām paaugstināt par 3,8 procentiem,” stāsta A.Grīnfelds. Poligonā “Brakšķi” sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifs no 18. februāra ir 53,63 eiro par tonnu.
Tarifu pieaugums saistīts ar izmaiņām Atkritumu apsaimniekošanas likumā un tarifu aprēķināšanas metodikā, bet pērn notika būtiskas izmaiņas, kas ietekmēja tarifu projekta aprēķinu – uz poligonu atvestā atkritumu apjoma pieaugums saistībā ar otra Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģiona poligona “Grantiņi” krātuves slēgšanu un jaunu pamatlīdzekļu iegāde šķirošanas procesa efektivizēšanai un ar to saistītā jaunu finanšu līzinga līgumu noslēgšana, kā arī mainījās citas ar atkritumu apsaimniekošanu saistītās izmaksas (algas, degvielas cenas, elektroenerģija).
Ko tas nozīmē iedzīvotājiem?
“Vienam iedzīvotājam par atkritumu izvešanu mēnesī tagad ir jāmaksā 2,76 eiro līdzšinējo 2,66 eiro vietā. Mēneša maksājums ir audzis par 10 centiem,” skaidro A.Grīnfelds.
No nākamā gada DRN palielināsies līdz 50 eiro par tonnu, tāpēc Jelgavas domes šodienas sēdē tiks lemts arī par izmaiņām, kas stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. DRN kāpuma ietekmē, nemainot neko citu, iedzīvotājiem maksa par atkritumu izvešanu no 2020. gada būs 2,83 eiro mēnesī, uzsver A.Grīnfelds, piebilstot, ka maksa par atkritumu izvešanu nav tā būtiskākā mājsaimniecību budžetā.
A.Grīnfelds ir sagatavojis prezentāciju, kurā, lai ilustratīvi raksturotu mēneša maksājuma samērīgumu, redzams, ka, piemēram, 1999. gadā viens iedzīvotājs par atkritumu izvešanu maksājis 0,44 eiro mēnesī (0,31 latu) un šī summa aptuveni līdzvērtīga vienas alus pudeles cenai. Savukārt 2019. gadā, maksājot 2,79 eiro mēnesī, šī summa līdzvērtīga divām alus pudelēm.
Cilvēks aiznes savu atkritumu maisiņu uz miskasti, un viņu parasti neinteresē, kas ar atkritumiem notiek tālāk. Iedzīvotāji redz, ka katru gadu pakalpojuma cenas aug, bet stāsts ir par to, kas ietilpst šajā pakalpojumā un kas ir jādara, turpina A.Grīnfelds. Viņš arī atgādina Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16. pantu, kurā teikts, ka “atkritumu radītājs sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu, tajā skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu”.
