«Zemgales Ziņas» bieži uzklausa lasītāju sūdzības un komentārus par koku un to zaru zāģēšanu pilsētā. Nesen saņēmām mūsu lasītājas vēstuli ar interesantu stāstu, kā viņai reiz no zāģa izdevies paglābt ozolu Svētes ielā.
«Zemgales Ziņas» bieži uzklausa lasītāju sūdzības un komentārus par koku un to zaru zāģēšanu pilsētā. Nesen saņēmām mūsu lasītājas vēstuli ar interesantu stāstu, kā viņai reiz no zāģa izdevies paglābt ozolu Svētes ielā, kā arī daudziem jautājumiem par kokiem pilsētā.
Rīta noskaņu sabojā mehānisko zāģu rēcieni pagalmā. Jā, ierāpušies pacēlājā ar acīmredzamu degsmi stalta bērza zarus no bērnudārza (Svētes ielā) puses zāģē divi vīri. Būs malciņa. Apkārt vēl daudz vīru, mašīnas. Kādēļ zāģē, vaicāt vīriem nav nozīmes.
Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes kompetencē tas neesot. Jelgavas vides aizsardzības dienesta tālrunis klusē. Vēlāk izrādās, ka tāda dienesta nemaz nav. Par tādu zāģēšanu atbild ainavu arhitekts, bet viņa nav uz vietas, tas nozīmē, ka nav tālruņa tiešā tuvumā (tā ļoti laipni paskaidro arhitektūras nodaļas darbiniece). Ko nu? Varbūt zāģēšana un vispār tā ālēšanās ir vienkārši huligānisms? Atbrauc divi pašvaldības policisti un noskaidro, ka laikam huligānisms tas nav.
Pa to laiku vīri pacēlājā jau nokļuvuši līdz izcili varenam ozolam, kura vecumu rēķinu pāri 100 gadiem. Kādēļ to zinu? Strādāju celtniecībā, kad ap 1959. gadu cēla to bērnudārzu un nejauši izglābu ozolu no bojāejas.
Buldozeristu Feģju «prorabs» bija atsūtījis «očisķiķ strojploščadku», un Feģja ar baudu centās ievainot koku, laižot darbā buldozera asmeni. Sacīju: «Feģja, došu polšu, liec to koku mierā!» Eju uz Pētera Stučkas ielas stūra šņabja bodi, un ozols jau 43 gadus no tās dienas paliek savā vietā. Nav nokritis ne zariņš, prieks putniem un spēks cilvēkiem. Ozols ir varens koks, tas ar savu spēku rada diskomfortu ļaunajiem un dod dižu auru labajiem.
Notikumi risinās tālāk. Gribu nofotografēt ozola pazemošanas skatu, bet parādās kāda persona un sāk mani slīcināt vārdu plūdos. Zāģu rēkoņā saklausu, ka fotografēt nedrīkst, ka vajag atļauju. Būtne, kuras amatu un vārdu nezinu, pēkšņi: «Tas ir mans ozols!» Saprotu, ka persona ir svarīga un var darīt, ko grib. No koka kaut kas kritīšot, kaut ko sitīšot, un man te neesot ko darīt. Acīm redzami grib, lai palīdzu posta darbos (pie zaru lasīšanas vai kā). Puse ozola ir gar zemi, grūti skatīties uz cietajiem, baltajiem un precīzi sagarinātajiem klučiem. Ozola rētas neraud, bet atceras.
Gribētu noskaidrot daudzus jautājumus par kokiem savā pilsētā. Vai kāda koka likteni izlemj ainavu arhitekts vienpersonīgi? Kādreiz bija koku ciršanas komisija, kur tā palika? Vai tāda nav vajadzīga? Īpaši, ja šādā komisijā būtu sertificēti speciālisti. Jelgavā tādu universitātē ir desmitiem.
Vai par koka bīstamību tiek veikta izpēte (urbumi un citas darbības) un sastādīts akts? Kas to paraksta, ja nav komisijas? Vai koku kropļošanai ir vajadzīga ciršanas atļauja? Cik jāmaksā par šo darbību un kur paliek malka? Ozola un bērza gadījumā zariņus aizveda, bet malciņa palika smukās čupiņās. Kas atbild par izcilu dabas vērtību koku labklājību, ja zeme ir privātīpašums vai ar līgumu nomāta, vai nodota apsaimniekošanai?
Vai par koku gāšanu un stādīšanu gar ielām un parkos nav jāuzzina iedzīvotāju domas un jāgūst atbalsts?
Vai viens raksts Domei ar žēlabām, ka koku dēļ nevar pa logu saredzēt ielas notikumus ir pamats kokus iznīcināt?
Vai, izcērtot kokus gar ēkām, lai potenciālie pircēji redzētu bodītes reklāmu, ir vērts atklāt nožēlojamās sovjetfasādes?
Vēl šā nabaga bērza un ozola sakarā. Kas notiks ar apsmieto koku rētām? Kad un kas brūces apstrādās ar aizsargājošām un ārstējošām vielām?
Ozola nozāģētā puse ir pakļauta nokrišņiem, slapjums pa rītu iesūksies stumbrā, un koks (skaistais, dižais) sāks pūt. Un tad tiešām ozols būs nolemts nāvei. Par dižozolu tas neizaugs, un kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai tur nebūs ko darīt.
Atpakaļ skatīties neviens negrib, bet vajag! Bija Jelgavā dārznieks (liekas, Kalniņš, kas brauca ar divriteni) un zināja pilsētā katru kociņu. Driksas ielas pīlādži zied viņa piemiņai. Uzlika man reiz sodu, jo celtniecības gaitā liepiņai tika nedaudz bojāta miza. Jelgavas izcilais arhitekts Ādolfs Krūmiņš, kad gāju saskaņot projektus, allaž atgādināja: «Stādiet kokus – pagaidām tikai tā varam uzlabot drausmīgās fasādes!»
Biruta Kolberga
Uz daudzajām pilsētas iedzīvotāju neskaidrībām par koku ciršanas atļauju saņemšanu «Ziņām» atbild Jelgavas Domes ainavu arhitekts Andrejs Lomakins.
Lai saņemtu koku ciršanas vai zaru izzāģēšanas atļauju, Būvvaldē jāiesniedz iesniegums ar norādi par koka atrašanās vietu un ciršanas (zaru izzāģēšanas) iemeslu. Lēmumu par koka nociršanu, balstoties uz «Meža zemē neietilpstošo koku un krūmu ciršanas noteikumiem Jelgavas pilsētā», pieņem ainavu arhitekts. Strīdīgu jautājumu risināšanai tiek veidota konsultatīvā grupa, pieaicinot Reģionālās vides pārvaldes, pilsētas mežniecības, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un citus pārstāvjus, kas spēj konsultēt katrā atsevišķā gadījumā. Pastāvīga koku ciršanas komisija darbību uzsāks šā gada aprīlī, un pašlaik tiek gatavots tās nolikums.
Koku urbšana un izpēte, pieaicinot LLU darbiniekus, ir veikta Pasta ielas ošlapu kļavām. Par koku, kurus cirst izsniegta atļauja, stāvokli liecina to ārējās pazīmes – tas ir daļēji nokaltis, iztrupējis, sasvēries un tamlīdzīgi.
Koku kropļošana tiek administratīvi sodīta. Izzāģēšanas izmaksas nosaka pasūtītājs un darbu veicējs, savstarpēji vienojoties. Nozāģētais koks vai zari pieder zemes īpašniekam (valdītājam, lietotājam). Par brūču apstrādi atbildīgs darbu pasūtītājs.
Par apstādījumu uzturēšanu, atjaunošanu un aizsardzību atbildīgas juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā (valdījumā, lietojumā) tie atrodas.
Gar ielām un parkos tiek izzāģēti bīstami, slimi vai neestētiski koki un krūmi. Koku stādīšana vai novecojušo aizstāšana ielās notiek pēc projekta, ko apstiprina Būvvalde.
Tiek izskatīts katrs logu aizēnošanas gadījums. Daudzdzīvokļu namu pagalmos koku ciršana iepriekš apspriežama mājas iedzīvotāju sapulcē. Arī loga daļēja aizēnošana var kļūt par iemeslu atsevišķu zaru vai koka nozāģēšanai. Koki gar ēkām netiek izcirsti reklāmas vai «sovjetfasādes» atklāšanas nolūkā. Starp citu, šogad aģentūrā «Pilsētsaimniecība» darbu sākusi arī Jelgavas daiļdārzniece.
Ozola un bērza zaru izzāģēšanai bērnudārzam «Rūķu māja» Svētes ielā 20a tika izsniegta atļauja. Apakšējie bērza zari traucēja gājēju kustību. Ozola stumbrs ir sadalījies. Zari bija jānozāģē pirms daudziem gadiem. Skaidri ir redzams dobums un iztrupējusi šuve, kas stiepjas stumbra iekšienē. Noliektais zars ar savu ievērojamo svaru to turpinātu plēst, kā arī apdraudētu gājējus. Bērzam un ozolam izzāģēto zaru brūces ir aizkrāsotas.
Paldies iedzīvotājiem, kas modri rūpējas par pilsētas rotas labklājību un ziņo par koku zāģēšanas darbiem, tādējādi veicinot to kontroli visā pilsētā.
