Par pirmajā gadā paveikto stāsta SIA “Jelgavas poliklīnika” valdes locekle Kintija Barloti.
Par pirmajā darba gadā paveikto, vadot SIA “Jelgavas poliklīnika”, “Ziņas” iztaujā valdes locekli Kintiju Barloti. Viņasprāt, ir lietas, kas jāizdara, un lietas, kas jāturpina, bet īpašu lomu iestādes vadītāja piešķir jauno tehnoloģiju ieviešanai, kas atmaksājas, jo uzlabo apkalpošanu un uz poliklīniku atved pacientus.
– Kā SIA “Jelgavas poliklīnika” valdes locekle sākāt strādāt pirms gada – 2018. gada 1. augustā. Vai nākt uz Jelgavu bija liels izaicinājums?
Es uzņēmos šo izaicinājumu – izaicināju sevi un metu izaicinājumu citiem, manī bija vēlme strādāt un pieredze. Iepazinos ar darbiniekiem, domāju, kā saliedēt kolektīvu. Kopā strādājam pie attīstības. Esmu komandas cilvēks, un man vajag komandu.
Mana ikdiena ir pārsteigumu pilna – katrs nāk pie manis ar savu problēmu vai vajadzību. Ir lietas, kas jārisina nekavējoties, un ir lietas, kas var pagaidīt. Ar karstumu, paldies Dievam, tikām galā – to juta gan aparatūra, gan cilvēki, kas nervozēja.
Lielākā problēma ir ārstu piesaiste – ar to es nodarbojos katru dienu. Piemēram, tiklīdz kāds aiziet atvaļinājumā, jādomā, kur dabūt aizvietotāju – vai no Dobeles, Zemgales veselības centra, vai Rīgas. Ar labu, kompetentu ārstu piesaisti nodarbojos regulāri, piedāvājot viņiem ilglaicīga darba iespējas. Vakanču saraksts mūsu poliklīnikas mājaslapā izskatās garš, daļai no speciālistiem piedāvājam strādāt piektdienās un sestdienās. Mums ir vajadzīgs neirologs, fizioterapeits, oftalmologs, masieris, trihologs, kosmētiķis, uztura speciālists, ergoterapeits, ķirurgs, ginekologs ultrasonogrāfists, stomatologs, endokrinologs, ortodonts, cigun speciālists ar medicīnisko izglītību, elektromiogrāfijas speciālists.
Lai piesaistītu attiecīgos speciālistus, mēs esam gatavi apmaksāt viņu rezidentūru vai sniegt atbalstu studiju laikā. Mans mērķis ir piesaistīt labākos speciālistus, lai cilvēki varētu aiziet pie laba ārsta tepat Jelgavā. Taču speciālistu trūkums ir visas valsts problēma. Potenciālajiem darbiniekiem cenšos radīt cilvēcisku interesi, piedāvājot labu atalgojumu, labus darba apstākļus vienā no lielākajām ambulatorajām iestādēm Zemgalē. Mums ir vienošanās ar pilsētas pašvaldību, ka ārsti speciālisti, kuri vēlēsies nākt dzīvot uz Jelgavu, tiks nodrošināti ar dzīvesvietu.
Māsas mainās, bet ne tik bieži kā ārsti. Gadās, ka aizbrauc uz ārzemēm. Bet pozitīvi ir tas, ka medicīnas māsām šogad par 20 procentiem tika paaugstinātas algas.
Man patīk šeit strādāt, jo man ir laba, atsaucīga komanda. Mēs labi sadarbojamies, regulāri tiekamies katru nedēļu – ārsti, galvenais ārsts, galvenā māsa, finanšu direktors, saimniecības vadītājs.
– Cik pacientu mēnesī, gadā apmeklē Jelgavas poliklīniku? Vai tiešām varat saukt sevi par lielāko ambulatoro iestādi Zemgalē?
Mēnesī tie vidēji ir 14,5 tūkstoši pacientu, decembrī bija 16,5, bet janvārī – 15,5 tūkstoši. 2018. gadā poliklīniku apmeklēja 174 tūkstoši pacientu, turklāt palielinās to skaits, kuri nav jelgavnieki, bet brauc no Saldus, Olaines, Tukuma, Rīgas. 20–30 procenti mūsu apkalpoto pacientu nav no Jelgavas.
– Cik no poliklīnikas pakalpojumiem ir valsts apmaksātie un cik maksas pakalpojumi? Vai jūtat konkurenci?
Valsts apmaksātie ir 40–60 procentu no mūsu pakalpojumu klāsta. Konkurenci Jelgavā jūt mazāk, bet tā pastāv speciālistu jomā. Piemēram, ir grūti piesaistīt bērnu zobārstu, jo privātā klīnikā viņš nopelnīs vairāk. No konkurentiem nav jābaidās, jo konkurents ir labākais skolotājs, no kura mācīties un iet uz priekšu.
Sākam piedāvāt jaunu inovatīvu pakalpojumu IPRF – trombocītiem bagātā fibrīna injekcijas, kad ādā tiek ievadīta ar šūnu augšanas faktoriem un cilmes šūnām bagāta plazma. Plazma tiek iegūta no paša pacienta asinīm. Šo metodi izmanto stomatoloģijā, traumatoloģijā un estētiskajā medicīnā; tas ir maksas pakalpojums.
Mūsu Estētikas nodaļā piedāvāsim arī dažādas jaunas procedūras ķermenim. Tādējādi cenšamies domāt par cilvēkiem, kuri visu nedēļu strādā Rīgā, bet sestdienu vēlētos veltīt savai skaistumkopšanai. Estētikas nodaļa attīstās, un cilvēki arvien vairāk izmanto tajā piedāvātos pakalpojumus.
Populāra ir arī mūsu kardiopakete. Iegādājāmies vēl vienu Holtera monitorēšanas aparātu, domājām, ka rinda samazināsies, bet tā aug, jo šie izmeklējumi ir ļoti populāri un ērti. Arvien pieprasītāki kļūst arī rehabilitācijas pakalpojumi. Tas nozīmē, ka cilvēki seko līdzi savai veselībai, un vairs par kauna lietu neuzskata aiziet pie estētikas speciālista. Pārbaudīt sevi, uzturēt sevi kārtībā – cilvēkiem tas ir svarīgi.
– Un kā ar rindām pie speciālistiem?
Rindas garums atkarīgs no tā, cik daudz speciālistu ir noslēguši līgumu un strādā SIA “Jelgavas poliklīnika”. Ņemot vērā ievērojamo starpību starp maksas un valsts finansētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, speciālistu skaits ar katru gadu mazinās. Ja pacients vēlas pierakstīties pie konkrēta speciālista, gaidīšanas laiks varētu būt ilgāks. Atsevišķi veselības pakalpojumi ar gadiem kļuvuši pieprasītāki.
Rindas samazinās, ja atnāk strādāt kāds jauns speciālists, bet, ja ārsts aiziet atvaļinājumā vai samazina pieņemšanu par vienu dienu, rinda palielinās. Laiks, kas jāgaida pie ārsta mūsu poliklīnikā, ir atkarīgs no speciālistu pieprasījuma un izmeklējumiem. Lai dotu pilnvērtīgu slēdzienu, pacientiem ir jāatceras, ka, ierodoties pie speciālista, jāņem līdzi visi nepieciešamie iepriekš veiktie izmeklējumi.
– Pie kā patlaban strādājat?
Vēlos optimizēt iekšējo IT sistēmu, ieviest jaunus risinājumus, sakārtot menedžmenta lietas konkrētiem pakalpojumiem, piemēram, lai cilvēks varētu reģistrēties un maksāt vienuviet, lai viņam nav jāstāv divās rindās – pie kases un reģistratūrā. Man ir jāsaprot, kur cilvēki aizplūst un “aizķeras”. Vislielākais izaicinājums bija rentgenologu, radiologu, radioloģijas māsas saslēgšana vienotā tīklā un darba organizēšana tā, lai rentgenogrammas varētu aprakstīt attālināti. Meklējam arī radiogrāferu, kurš aprakstītu rentgenogrammas.
Digitalizācija, datorizācija, iespēja rīkot vebinārus, telefoncentrāle – ejam līdzi laikam. Šie ieguldījumi atmaksājas – tie uzlabo apkalpošanu un atved pacientu pie mums. Pacients piesakās, un viss viņam ir sakārtots. Plānojam pamazām ieviest atlaižu karti, ar kuru cilvēks varētu norēķināties, redzēt savu bilanci, atlaižu līmeni.
Nesen realizējām savu pirmo sociālo projektu – poliklīnikas trešajā stāvā atklājām fonda “Nāc līdzās!” trešo fotogrāfiju izstādi “Es ieraudzīju…”. Kad izstāde beigsies, ir ideja turpmāk tur izvietot poliklīnikas darbinieku darbus, piemēram, ārstu fotogrāfijas no ceļojumiem.
Vēlos padarīt skaistākas poliklīnikas telpas, veidot labvēlīgu vidi ģimenei, un mūsu darbinieki paši savām rokām vairākās vietās ir nokrāsojuši galdus un krēslus un ierīkojuši bērnu stūrīšus. Divās labierīcībās iekārtoti mazuļu pārtinamie galdiņi, būs arī zīdīšanas krēsls. Jau no pagājušā gada tiecamies uz to, lai Jelgavas poliklīnika kļūtu par ģimenei draudzīgu iestādi.
Vēl ir doma zvanu centru nodalīt atsevišķi no reģistratūras tam piemērotās atsevišķās telpās. Katrs vadītājs iestādē ienes ko jaunu, tā ir attīstība, kas iet pa spirāli. Māksla ir ieraudzīt un paturēt labo, kas te ir un turpināt. Cenšamies mūsu piedāvājumus “iepakot mārketinga iesaiņojumā”, attīstīties, iet uz priekšu, radīt ko jaunu.
– Ko ir izdevies paveikt gada laikā?
Kā vienojošu projektu pirms gada uzsākām un attīstījām “Jelgavas poliklīnikas akadēmiju” – lekciju ciklu ārstiem, kas paaugstina viņu izglītības līmeni, kvalifikāciju, dod iespēju dibināt savstarpējus kontaktus un ko vada starptautiski lektori – savas nozares guru. Pirmo akadēmijas lekciju pērn 21. septembrī vadīja kardiologs profesors Andrejs Ērglis, un gada laikā mums jau ir izveidojies savs zīmols. Zvana kompānijas, kas piedāvā savus lektorus, lekcijas ir saplānotas jau pusgadu uz priekšu, bet ārsti lūdz izsniegt viņiem lekciju grafiku.
Pēdējās konferences jau notika lielākās telpās – Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā. Tās apmeklēja 160–180 cilvēku, un turpmāk šādas lielās konferences plānojam rīkot divas reizes gadā. Nākamā lielā “Jelgavas poliklīnikas akadēmijas” konference plānota 14. novembrī un būs veltīta garīgajai veselībai, pacienta psihoemocionālajam stāvoklim. Septembrī un oktobrī notiks mazās konferences. 19. novembrī pie mums ar lekciju viesosies un par aktualitātēm kardioķirurģijā stāstīs Paula Stradiņa mazdēls kardioķirurģijas profesors Pēteris Stradiņš. Savukārt 17. oktobrī profesors angioķirurgs Dainis Krieviņš informēs par jaunumiem perifērijas asinsvadu ārstēšanā. Bet decembra tēma būs hepatīts.
Laboratorijā izdevies panākt, ka analīzes procedūru kabinetā, kas atrodas uzreiz pa labi, ieejot poliklīnikā, tagad var uztaisīt 20–25 minūtēs, nemaz nedodoties uz reģistratūru. Arī urīna analīžu atbildi iespējams saņemt 20–40 minūšu laikā. Mūsu laboratorija ir resertificēta turpmākajiem pieciem gadiem.
Manuprāt, ir labi, ka arī trešajā stāvā esam ierīkojuši kasi un pacientam nav jāiet lejā. Ir izremontēta zāle un papildu moderns kabinets Estētikas nodaļā. Ieviešam jaunus pakalpojumus, piesaistām jaunus speciālistus, iegādājamies jaunu aparatūru, jo tā mainās vai nolietojas. Ieviešot jaunas tehnoloģijas un aparatūru, var daudz ko izdarīt.
Vissvarīgākais manā darbā ir cilvēks, un pats galvenais atbalsts ir mūsu komanda.
