Audzēkņu kopā ar skolotājiem paveikto Zaļās muižas pilī var apskatīt ikviens – gan atjaunoto podiņu krāsni, gan lielās zāles logus. Darba vēl ir daudz, un tās nav viss aplupušas sienas, bet gan darba vide topošajiem restauratoru asistentiem. Zaļenieku Komerciālajā un amatniecības vidusskolā noritēja Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības projekta “Darba vidē balstītas apmācības uzsākšana būvniecības un restaurācijas nozarēs Zemgalē un Panevēžā” noslēdzošā konference “Būvmākslas mantojuma saglabāšana lauku vidē”. Daļa konferences notika attālināti, pieslēdzoties projekta partneriem Lietuvas Panevēžas profesionālās izglītības un apmācības centrā un kolēģiem Vācijā.
Jauniešu prasmīgās rokas kā novada vērtība
Konference sākās ar jauniešiem paredzētu video par puisi, kurš nejauši saplēš vectēva dārgumu – pudelē ievietotu kuģa maketu – un, lai to salabotu, meklē, kur var apgūt restauratora prasmes. Jaunieša meklējumi aizved viņu uz Zaļeniekiem, un noslēgumā puisis secina, ka restauratora diplomu novērtē visur pasaulē. Arī šis video tapis projekta gaitā.
Atklājot konferenci, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune uzsvēra, ka restauratora profesija nav pārāk populāra, bet ir ļoti nepieciešama. Turklāt Jelgavas novads šajā ziņā ir unikāls – nav gandrīz neviena pagasta, kur nebūtu kādas muižas vai pils, un tām nepieciešama atjaunošana. Zaļenieku topošie restauratoru asistenti piedalījušies mūra žoga un Tējas namiņa restaurācijā Elejā un labi novērtēti arī praksē Vācijā. Tagad ir bažas, ka vācieši mūsu jauniešus centīsies pārvilināt, bet novada vadītājs izteica cerību, ka viņi būs patrioti, paliks un savas zināšanas atstās Latvijā. Atjaunotajā bijušajā Zaļās muižas zirgu stallī – tagad Restauratoru namā – jaunieši var mācīties pēc jaunākajām metodēm un tehnoloģijām. Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte pateicās novada deputātiem, kuri nobalsoja par finansējuma piešķiršanu zirgu staļļa atjaunošanai, un bija jāatrod liels finansējums – vairāk nekā miljons eiro. Savukārt kolēģi no Vācijas un Lietuvas ar savām idejām palīdzēja Restauratoru namu piepildīt. Tas, ka jaunieši paši savām rokām tepat Zaļās muižas pilī var restaurēt, ir lielākais ieguvums pašvaldībai, uzsvēra izpilddirektore.
Restauratoru nams iegūst atpazīstamību
Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Darba vidē balstītas apmācības uzsākšana būvniecības un restaurācijas nozarēs Zemgalē un Panevēžā” īstenošana Jelgavas novada pašvaldībā sākās pirms vairāk nekā diviem gadiem. Būtiskākā projekta aktivitāte Latvijas pusei ir jaunizveidotais Restauratoru nams. Kopš atklāšanas svētkiem pagājušā gada novembrī nams ir kļuvis atpazīstams plašākai sabiedrībai, atverot durvis un ar savām meistardarbnīcām rosinot interesi par dažāda veida aktivitātēm.
Konferences gaitā tika izvērtēti sasniegtie rezultāti, apspriestas neformālās izglītības programmu nodrošinājuma iespējas Restauratoru namā un moderno tehnoloģiju piemērotība būvmākslas mantojuma saglabāšanai. Būtiska konferences daļa veltīta tēmai un priekšlikumiem, kā pilnvērtīgāk attīstīt Zaļenieku Restauratoru nama piedāvājumu nākotnē. Atbildes tika meklētas diskusijā.
Projekta laikā līdzās Restauratora nama izveidei būtiski uzlabotas arī Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas profesionālās izglītības programmas, sākta māceklības īstenošana, izveidota un īstenota neformālās izglītības programma, nodrošinātas meistarklases restaurācijā un būvniecībā nodarbinātajiem, kā arī īstenota pedagogu profesionālā pilnveide. Nākotnē Restauratoru namā iecerēts izveidot vēsturisko būvdetaļu glabātuvi, uzsvēra tā vadītāja Dace Vīpule-Kuļika.
“Mācību darbnīcas Restauratoru namā ikdienā izmanto skolas audzēkņi, tomēr ar lielu prieku jāatzīst, ka ļoti īsā laika periodā tās kļuvušas atpazīstamas arī plašākai sabiedrībai – nozares profesionāļiem, esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem un citiem interesentiem,” pirms konferences uzsvēra mācību darbnīcu “Restauratoru nams” vadītāja D.Vīpule-Kuļika.
Pēc viņas paustā, īstenojot projekta aktivitātes un plānojot meistarklases, ir apzinātas nozares speciālistu profesionālās pilnveides vajadzības un stiprinātas sadarbības iespējas ar Latvijas Amatniecības kameras meistariem un citiem nozares profesionāļiem, tā paverot iespējas sadarbībai nākotnē.
Mācās skolotāji un skolēni
“Augstu novērtējumu esam ieguvuši no vispārizglītojošo un mākslas skolu skolotājiem, kuri piedalījās Restauratoru nama organizētajās meistarklasēs projekta gaitā, tā saņemot apliecinājumu, ka arī nākotnē plānosim līdzīgas aktivitātes, lai skolotāji iepazītu un tālāk saviem audzēkņiem sniegtu ieskatu prasmēs, kuras nepieciešamas būvniecībā un restaurācijā,” sacīja D.Vīpule-Kuļika. Konferencē viņa akcentēja divus atslēgas vārdus – cilvēks un kopīgi padarītais darbs. “Jūtot sirsnību, ieinteresētību no apkārtējiem, Restauratoru nams piepildījās ar saturu un it kā nejauši radās 3D dizaina darbnīca un rasēšanas telpa,” viņa stāstīja.
Restauratoru nama vadītāja atceras arī meistarklašu dienas vispārizglītojošo skolu pedagogiem koka restaurācijā un veidošanas pamatprasmēs, kad skolotāji tā aizrāvušies, ka viņus bijis pat grūti dabūt uz kafijas pauzēm. Savukārt oktobrī paredzēta meistarklase mājturības skolotājiem par vēsturiskajiem apmetumiem – sgraffito tehniku.
Viena no meistarklašu vadītājām restauratore Kristīne Gulbe atzina – vēl pirms 15 gadiem Latvijas amata meistaru vidū dominējis viensētnieka princips, bet tagad meistari mācās dalīties pieredzē un apmācīt jauno paaudzi. Šobrīd gan objektu esot vairāk nekā meistaru.
Arī mozaīku meistarei Svenjai Teičertai (Svenja Teichert) no Vācijas palikušas labas atmiņas par Zaļeniekos vadīto meistarklasi. Bijis interesanti, turklāt jāmācās ļoti ātri un jāstrādā gan ar jauniem, gan vecākiem cilvēkiem. Meistare novēlēja skolai izdzīvot savu sapni par šo māju.
Savukārt veidošanas pamatu skolotājs tēlnieks Edvīns Krūmiņš ikvienam, kurš atnāk pie viņa mācīties, vispirms vēlas iemācīt domāt. Lai labāk iepazītu savus skolojamos, pirmais darbs, ko liek izdarīt meistars, ir veidot savus iniciāļus. Daudzi apmulstot un tūlīt tverot pēc viedtālruņiem, lai meklētu informāciju tur. Turklāt ne tikai audzēkņi, bet arī pedagogi.
Restauratora namā izveidotas un aprīkotas sešas darbnīcas, trīs klases, semināru zāle, izstāžu zāle un trīs noliktavu telpas. Tāpat šajā mācību gadā skolā sākta jauna izglītības programma “Kokizstrādājumu izgatavošana” un audzēkņiem sniegta iespēja praktizēties Restauratoru nama koka darbnīcā un apgūt būvizstrādājuma galdnieka profesiju.
Ir izveidota interešu izglītības programma “3D dizaina darbnīca”, kas Jelgavas novada izglītības iestāžu 7. klašu skolēniem šajā mācību gadā Restauratoru namā dos iespēju mācību priekšmetā “Dizains un tehnoloģijas” apgūt 3D modelēšanas un printēšanas pamatprasmes jaunā uzlabotā kompetenču mācību satura ietvaros.
“Pašlaik sadarbībā ar Somijas, Vācijas un Slovākijas izglītības iestādēm gatavojam vēl vienu projekta pieteikumu par skolas digitālās stratēģijas izveidi, mācību platformas sagatavošanu un mācību materiālu izstrādi restaurācijā un būvniecībā. Vēlamies, lai Restauratoru nams un mācību darbnīcas turpmāk nodrošinātu mūsdienīgu un dinamisku mācību vidi,” pauda Jelgavas novada pašvaldības izglītības projektu vadītāja Lelde Šantare. Projekta kopējās izmaksas ir 290 334 eiro.
Atskats programmas un nama izveidē
Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas direktore Lilita Leoho atklāja, ka sapnis par restauratoru asistentu izglītošanu skolā bijis jau sen – pirms 20 gadiem. “Pirms deviņiem gadiem saņēmāmies un šo izglītības programmu uztaisījām. Bija daudz cilvēku, kuri mums deva labus padomus, bet es gribētu izcelt vienu – aizsaulē aizgājušo Robertu Vecumu-Veco. Šķiet, ka viņš joprojām sniedz savus padomus,” sacīja direktore. Būvmeistars, dekoratīvo būvelementu veidotājs, restaurācijas darbu eksperts R.Vecums-Veco bija cilvēks, kas iedvesmoja, aizveda uz Vāciju un deva padomus par Restauratoru namu.
Savukārt L.Šantare piebilst, ka viss sācies jau 2015. gadā, kad Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas jaunieši devušies “Erasmus plus” programmas mobilitātes praksē uz Vāciju, kur strādājuši gaišās un modernās telpās. Bet radusies doma – kāpēc gan jābrauc tik tālu? Būvniecības nozares apvienības Profesionālās attīstības centrs Berlīnē – Brandenburgā, Latvijas Amatniecības kamera un Panevēžas profesionālās izglītības un apmācības centrs Lietuvā sniedza praktiskus ieteikumus un atklāja savus pieredzes stāstus, lai latvieši, veidojot Restauratoru namu, nekāptu uz tiem pašiem grābekļiem.
L.Šantare, kas ir projekta “Darba vidē balstītas apmācības uzsākšana būvniecības un restaurācijas nozarēs Zemgalē un Panevēžā “ vadītāja, uzsvēra, ka tā mērķis ir uzlabot re–staurācijas prasmes topošajiem un esošajiem speciālistiem Zemgalē un Panevēžā. Projektā iesaistīti 215 audzēkņi – 147 no Panevēžas un 68 no Zaļeniekiem, kopā 70 esošie restaurācijas speciālisti, no tiem 57 Zemgalē un 13 Panevēžā. Restauratoru nama ēka mācību vajadzībām pielāgota par Jelgavas novada pašvaldības līdzekļiem, bet tās saturs un materiāli tehniskā bāze radīti par projekta līdzekļiem. Tie ir smalki instrumenti, kas pielīdzināmi gluži vai zobārsta rīkiem, elektroinstrumenti, frēzes, 3D printeri un skeneri, bet drīz skolas darbnīcas iegūs arī lāzergravieri, stāsta projekta vadītāja. Zaļeniekos projekta gaitā uzlabota viena mācību programma, bet Panevēžā – septiņas, ieviešot restaurācijas moduļus septiņās dažādās programmās.
Sadarbībā ar Latvijas Amatniecības kameru Zaļeniekos sākta māceklības īstenošana, kas ir ceļš uz zeļļa diplomu. Māceklības programmu izstrādājusi skolotāja Mārīte Putniņa, un pie pieciem Latvijas Amatniecības kameras meistariem mācās 12 audzēkņi, atjaunojot deviņus objektus. M.Putniņa gan teic, ka viņas darbs bijis vairāk teorētisks, bet projekts tiek īstenots jaunajiem restauratoriem ideālā vidē, iegūtās prasmes izmantojot apkārtējās vides sakopšanā, un pils ieguvusi brīnišķīgus darbus.
Licencēta un akreditēta divgadīgā izglītības programma “Restaurācija”, ko apgūst jaunieši pēc vidusskolas, tā ir pieprasīta, un šogad uzņemta jau otrā grupa.
Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas direktores vietniece Valija Barkovska stāstīja arī par Jauno restauratoru skolu, kuras auditorija ir pamatskolēni, un sapni, ka restaurāciju bērni varētu sākt apgūt jau bērnudārzā. “Ir jāizvēlas pareizākas metodes, interese ir,” viņa piebilda, norādot uz mūsdienu bērniem raksturīgo hiperaktivitāti un interesi par digitālo pasauli, turpretī restaurācijā nepieciešama pacietība, jātrenē pirksti un prāts.
Bet ko par apgūstamo restauratora asistenta arodu saka audzēkņi? Normunds Asters atzīst, ka viņu interesē šīs lietas, un, viņaprāt, galvenais ir savstarpējā sapratne un attieksme: “Ir uzlabojusies mana izpratne un attieksme pret darāmo darbu.”
Justīna Čivilīte (Justina Čivilyte) no Panevēžas profesionālās izglītības un apmācības centra tiešsaistē pastāstīja par Latvijas un Lietuvas pusēm kopīgajiem apmācības moduļiem, kad 24 dalībnieki no Zaļeniekiem devās uz Lietuvu, lai apgūtu apdares darbus un jumta montāžu. Skolēni ar skolotājiem sapratušies labi, reizēm gan nācies izlīdzēties ar žestu valodu, bet tas bijis lieliski.
Kur ņemt jaunus darbiniekus?
Maikls Ritters no Būvniecības nozares apvienības Profesionālās attīstības centra Berlīnē – Brandenburgā sacīja, ka jaunieši vairs nevēlas strādāt fiziski smagu darbu būvniecībā, bet grib sēdēt pie datora un rīkot tikšanās tiešsaistē, un šāda problēma raksturīga daudzām Eiropas valstīm. Turklāt jaunieši nav sagatavoti mācīties būvniecību, slikti zina matemātiku, valsts valodu un viņiem skolā ir zemas atzīmes. Liela loma ir arī vecākiem, kuri mudina labāk izvēlēties ārsta vai jurista, nevis būvnieka profesiju, kur ir fiziska slodze un nepieciešamas prasmes. Viņš izteica viedokli, ka uzņēmumiem pašiem vairāk jārūpējas par darbinieku piesaisti, jāatceras, ka jaunieši komunicē citādāk nekā vecākā paaudze, tāpēc piedalīties izstādēs diezin vai būs jēga, labāk jāparūpējas par reklāmu.
Restauratoriem palīdz modernās tehnoloģijas
Jurijs Ješkins no uzņēmuma “SV Solutions”, stāstot par moderno tehnoloģiju – lāzerskenēšanas datu – izmantošanas iespējām, uzsvēra, ka tā būtībā ir objekta digitalizēšana, lai pēc tam varētu rūpīgāk izstrādāt restaurācijas plānus un skices, saglabāt datus datubāzēs digitālajā vidē, lai varētu paskatīties arī, piemēram, pēc 20 gadiem. “Tie būtībā ir ļoti precīzi lineāli, kas spēj nomērīt jebkuru punktu telpā,” skaidroja uzņēmuma pārstāvis, kurš lasa lekcijas arī studentiem. “SV Solutions” Latvijā un ārpus tās šādi ieskenējis vairākus simtus vēsturisku ēku. Attēli sastāv no punktiem, kur katrs nomērīts ar milimetra precizitāti. Šādi var izcelt un labāk apskatīt uzrakstus, emblēmas uz ēkām, no punktu mākoņa “izgriezt” ārā logu, bet jumtu skenēšanai tiek izmantoti arī bezpilota lidaparāti. Diemžēl šīm tehnoloģijām piemīt arī kāds mīnuss – datu ieguvei traucē laikapstākļi, jo īpaši sniegs, saule un veģetācija uz ēkām, kas rada atspīdumus, tāpēc darbi rūpīgi jāplāno. Ar moderno tehnoloģiju palīdzību var atveidot arī vēsturiskā objekta sākotnējo izskatu pirms postījumiem. J.Ješkins atgādina, ka tehnoloģijas gan ir tikai palīgs, instruments, lai atvieglotu restauratoru darbu un arī lai profesijai piesaistītu jauniešus. Tomēr šeit jābūt uzmanīgiem, jo savā pasniedzēja pieredzē viņš pārliecinājies, ka bieži vien jaunieši grib izmantot tehnoloģijas, paši īsti nezinot – kāpēc.
