Ap trīssimt LLU studentu, ap pusotra simta Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas sportistu un audzēkņu, kā arī daudzi citi dažāda vecuma fizkultūrieši ikdienā ver pusgadsimtu nosvinējušā LLU Sporta nama durvis. Lai arī mūsdienu Jelgavā tapušas lielākas un modernākas sporta bāzes, šā nama unikalitāte ir sacensību standartiem atbilstošs peldbaseins. Aktuāls gan kļuvis jautājums par treneru piesaisti peldēšanā un citos sporta veidos, kas nav komerciāli pievilcīgi.
Vairākus gadu desmitus par būvuzraugu principialitāti LLU Sporta nama būvē liecināja sešas izbrāķētas betona jumta konstrukcijas jeb fermas, kas kā būvniecības atkritumi bija novietotas Pasta salā pie augstsprieguma elektrības balsta pamatnes. Agrākais LLU darbinieks Valdis Āboliņš atceras, ka šīs konstrukcijas nama būvlaukumā nācās izbrāķēt tādēļ, ka tās bija izgatavotas no neatbilstoša betona. «Pāri peldbaseinam ir 18 metru laidums, kas nav nekur atbalstīts, un tam jābūt drošam. Celtnieki gribēja būvēt tālāk, bet mēs abi ar LLU galveno inženieri Eduardu Jansonu sūdzējāmies Valsts celtniecības lietu komitejā. Tā atsūtīja ekspertus, un viņi atzina, ka baseina griestiem vajag citas fermas,» stāsta V.Āboliņš. Viņš piebilst, ka Zolitūdes traģēdija atgādina, cik būtiska jebkurā lielā būvē ir nesošo jumta konstrukciju stiprība.
Rektors Zariņš iestājās par baseinu
Par sarežģījumiem Sporta nama celtniecībā liecina arī tas, ka būvi «uz papīra» nodeva 1965. gada decembrī, taču atklāšanas ceremonija varēja notikt tikai 1966. gada februārī. Tagadējais Latvijas Peldēšanas federācijas goda priekšsēdētājs, savulaik 1966. gadā LLU vecākais pasniedzējs Uldis Zemzars atceras, ka ēkas tapšanā liela nozīme bija rektora Pāvila Zariņa gribai un spējām pie toreizējās priekšniecības Maskavā panākt, ka Sporta namā būs peldbaseins. Tolaik Padomju Savienībā bija nostādne, ka tauta jānodrošina ar dzīvokļiem un studenti ar kopmītnēm, bet sporta bāzes jābūvē pēc iespējas vienkāršāk. «Jauns sporta nams ir kā zelta gredzens, bet sporta nams ar peldbaseinu būtu kā gredzens ar dimanta aci,» U.Zemzars atceras vārdus, ko sešdesmito gadu sākumā, būdams jauno peldētāju treneris Rīgā, teica slēpošanas bāzē «Mežezers» (pie Pļaviņām) nejauši satiktajam P.Zariņam. U.Zemzars spriež, ka tādējādi viņš droši vien stiprināja rektora pārliecību par baseina nepieciešamību. Pēc pusgada P.Zariņš viņu aicināja kļūt par pasniedzēju un treneri Jelgavā. Savukārt U.Zemzaram izdevās pierunāt pārcelties no Rīgas uz Jelgavu izcilo sportisti un treneri Zelmu Ozoliņu, kas arī kļuva par augstskolas pasniedzēju un 1967. gadā nodibinātās peldēšanas skolas treneri, vēlāk direktori.
Z.Ozoliņa atzīst, ka mūsdienās atrast treneri peldēšanā, vieglatlētikā un citos mazāk komerciālos sporta veidos ir grūtāk, jo darba samaksa nav konkurētspējīga. «Labs vieglatlētikas speciālists šodien netrenē vieglatlētus, bet labāk iet par vispārējās fiziskās sagatavošanas treneri basketbola klubā, kur maksā ievērojami vairāk,» saka sporta pedagoģe Maija Actiņa.
Gandrīz puse studentu neprot peldēt
Pasniedzēja Inta Alksne, kas LLU ir nostrādājusi vairāk nekā trīsdesmit gadu, atzīst, ka mūsdienās ap 40 procentu augstskolas pirmkursnieku nes medicīniskās izziņas par to, ka nevar nodarboties ar peldēšanu. «Jaunieši tādējādi slēpj, ka neprot peldēt,» saka pasniedzēja. Viņa priecājas par vecāko kursu studentiem, kuriem sporta nodarbības nav obligātas, bet viņi tomēr nāk peldēt, lai stiprinātu savu veselību un fizisko izturību.
1966. gada maijā LLU Sporta namā notika pirmās starptautiskās sacensības – tajās tikās Latvijas un Vācijas Demokrātiskās Republikas cīkstoņi. Kaut gan viesi bija ieradušies no Padomju Savienības okupētas satelītvalsts un arī viņi skaitījās ārzemnieki, Jelgavā kā militāri nozīmīgā pilsētā tie iebraukt nedrīkstēja. Tomēr Sporta katedras vadītājam Ivanam Lazurkam izdevās panākt, ka vācu sportistus stingrā slepenpolicijas kontrolē atļāva atvest uz LLU Sporta namu un viņi varēja tur sacensties. Cīņas treneris Boļeslavs Matusevičs atceras, ka šajās sacensībās Latvija uzvarēja.
Kaut arī peldbaseina izbūvēšanas dēļ cīņas sporta treniņu zālei Sporta namā vieta neatradās, lielākajās sacensības cīņas tepiķi tika izritināti lielajā zālē, kas ar 44×17 metriem ēkas atklāšanas laikā bija trešā lielākā Latvijā. Jāpiebilst, ka trīsdesmit gadu trenera B.Matuševiča vadībā LLU izlase kļuva par Latvijas augstskolu čempioniem brīvajā cīņā.
Pirmās atjaunotās SELL spēles Jelgavā
LLU cīkstoņi, vieglatlēti, virves vilcēji, kā arī peldētāji, basketbolisti, volejbolisti un citu sporta veidu pārstāvji lieliski startējuši un arī startē Latvijas mēroga sacensībās, kā arī starptautiskajās studentu SELL spēlēs, kuru rīkošanu atjaunoja 2000. gadā. Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados tajās tikās Baltijas valstu un Somijas augstskolu sportisti, taču mūsdienās tās kļuvušas vēl plašākas.
Agrākā LLU Sporta kluba vadītāja Zilvija Poča stāsta, ka tieši SELL spēles ir lielākie sporta pasākumi, kas risinājušies Sporta nama sienās. Pirmajās atjaunotajās SELL spēlēs Jelgavā 2000. gadā piedalījās 800 dalībnieku no 28 augstskolām, kas sacentās deviņos sporta veidos. Savukārt 2009. gadā SELL spēlēs bija 1480 dalībnieku no 11 Eiropas valstīm un 55 augstskolām, sacensības notika 11 sporta veidos. «Pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas uzņemties pirmo SELL spēļu rīkošanu augstskolai bija prestiža lieta. Rektors Voldemārs Strīķis bija par, un mēs veiksmīgi tikām galā,» atceras sporta darbinieks Viktors Valainis.
Baseinu sola atjaunot šovasar
LLU Sporta namam tā pastāvēšanas laikā bijuši pieci direktori: Jānis Raģis, Uldis Drusts, Ilgonis Šuksta, Viktors Valainis un Vitālijs Golubevs. Paralēli augstskolā darbojās arī Sporta klubs un Sporta katedra. 2014. gadā, uzlabojot augstskolas sporta dzīves vadību, tika izveidots LLU Sporta centrs, kurā strādā 42 darbinieki (tostarp seši treneri) un kuru vada Jānis Vītols. Sporta centra vadītājs stāsta, ka LLU studentiem atšķirībā no daudzām citām Latvijas augstskolām pamatstudiju 1. un 2. kursā nedēļā ir obligātas divas sporta nodarbības, kurās tie izvēlas kādu sporta novirzienu. 3. un 4. kursa studentiem sporta celtne pieejama brīvprātīgā kārtā. LLU Sporta centrā strādā arī ārštata treneri, kas, izmantojot augstskolas sporta bāzes, gatavo studentus sacensībām regbijā, lakrosā, orientēšanās sportā un vīriešu un dāmu futbolā, galda tenisā, orientēšanās sportā un badmintonā.
Šovasar LLU Sporta namā plānots atjaunot peldbaseinu. Sporta speciālisti atzīst, ka atjaunot būtu nepieciešams arī lielo zāli. Piecdesmit gadu nemainītā grīda, ēkas pamatiem sēžoties, kļuvusi nelīdzena, un zāle nav derīga augstāka līmeņa sacensību rīkošanai. Tomēr vecie un jaunie sporta darbinieki, kas sirsnīgā gaisotnē pulcējās nama jubilejas sarīkojumā, uzskata, ka šī sporta bāze vēl labu laiku varēs kalpot studentu un jelgavnieku sportiskajai izaugsmei un veselīgam dzīvesveidam.
