Izglītības likums apgalvo, ka Latvijas Republikā vispārējā izglītība, ieskaitot arī vidusskolu, ir valsts apmaksāta.
Izglītības likums apgalvo, ka Latvijas Republikā vispārējā izglītība, ieskaitot arī vidusskolu, ir valsts apmaksāta. Daudzi vecāki un skolēni ir sašutuši par to, ka skolās tomēr tiek pieprasīta skolas nauda. Lai apietu likumu ar līkumu, tā tiek dēvēta par ziedojumiem. Nereti par šo brīvprātīgo ziedojumu nemaksāšanu skolas vadība bērniem draud ar dažādām represijām.
Par skolas naudas iemaksu kārtību Jelgavas 1. ģimnāzijā direktors Elmārs Sakne redakcijai atbild rakstiski, pieprasīdams viņa vēstuli publicēt nerediģētu un nesaīsinātu, ko arī izpildām.
«Jelgavas 1. ģimnāzijā skolas nauda netiek pieprasīta, jo to neatļauj likums. Tajā pašā laikā budžetā paredzētā nauda nenodrošina skolas ēkas un telpu uzturēšanu, nenodrošina mācību procesa un ārpusstundu darbam nepieciešamos līdzekļus. Finansējums šāgada budžetā nebija paredzēts pat pasta izdevumiem, tālsarunām, komandējumiem, transportam un citiem izdevumiem, bez kuriem skola strādāt nevar. Galvenā naudas summa ir iedalīta algām un komunālajiem maksājumiem. Klašu telpu uzturēšana praktiski ir audzēkņu ziņā, jo skolai budžetā tam nauda nav paredzēta.
Lai atvieglotu skolēniem grāmatu iegādi, skolas padome ir izveidojusi brīvprātīgu ziedojumu fondu, kura nolikums tā dalībniekiem dod priekšrocības esošās grāmatas saņemt ārpus kārtas. Ar skolas padomes akceptu ziedojumu veidā atbalsta arī datoru kabinetus, kas nevar darboties pilnīgi bez līdzekļiem papīra iegādei, krāsu un pulvera iegādei, remontam. Šādā veidā iegūtos līdzekļus skola iemaksā centralizētās grāmatvedības speclīdzekļos un tērē norādītajiem mērķiem kā budžeta naudu.
Skola piesaistījusi arī ārzemju skolu un citu organizāciju līdzekļus, atsevišķu ģimeņu ziedojumus, kas palīdzējuši risināt mēbeļu, datoru, mācību līdzekļu iegādi fizikā, bioloģijā, matemātikā, krīta, papīra, skolotāju kvalifikācijas celšanas, skolēnu kontaktēšanās iespējas ar ārzemju skolu audzēkņiem un skolotājiem. Ārzemju organizāciju palīdzība sniegta daudzām skolēnu ģimenēm apģērbu un mācību līdzekļu veidā. Lielu palīdzību saņemam no Norvēģijas un Zviedrijas kolēģiem, kas nodrošina mūsu skolas līdzdalību starptautiskos projektos, Vācija dod iespēju skolēnu ilgstošai apmācībai, bet skolu beidzējiem studiju praksi ārzemēs.
Skolas padome un vadība uzskata, ka ilgstoša budžeta un izglītības likuma nepilnīga izpilde apdraud skolas darba kvalitāti. Nepieciešama drīza stāvokļa uzlabošana šajā ziņā, kā arī atbalsts skolas aktivitātēm, risinot izglītības kvalitātes jautājumus.
Vienlaicīgi skola ir pateicīga pilsētas domes vadītājiem, finansu nodaļai un visiem, kas uzklausīja palīgā saucienus un iedalīja līdzekļus skolas jumta remontam no ārpusbudžeta līdzekļiem. Tā rezultātā puse no skolas jumta ir saņēmusi kvalitatīvu un garantētu jumta segumu, kas ļaus ekonomēt līdzekļus ne tikai bojāto telpu remontam, bet arī taupīs siltumu.»
5. vidusskolā ziedojot katrs, kas var. Nauda netiekot pieprasīta ar varu, jo ir ģimenes, kas nevar atļauties ziedot pat 50 santīmu. Nauda tiek vākta katram pusgadam. Skolā ir 750 skolēnu, šā pusgada laikā no viņiem savākti 200 latu.
«Šajā mācību gadā nauda vēl netika sākta prasīt,» pastāsta skolas direktors Vikentijs Veržbickis. «Tagad mums būs vecāku sapulce, kurā ierosināsim šādu kārtību: vecāku komiteja savāc naudu un nodod skolu valdes kasē. Tad skolu valde šos savāktos līdzekļus izsniegs skolai tās vajadzībām. Tādā veidā viss būs darīts oficiāli.»
5.vidusskolai šogad nauda būs vajadzīga daudz vairāk nekā citus gadus, jo skolai ir dzimšanas diena – 25 gadi.
Jelgavas 4. pamatskolas direktore Valentīna Maido «Ziņas» informē, ka viņas vadītajā skolā ar ziedojumiem lielu problēmu neesot.
«Mums ir ļoti atsaucīgi vecāki, kas saprot, ka ziedojumi ir vajadzīgi. Jebkurš cilvēks vēlas diendienā atrasties skaistās telpās, arī bērni. Ar skaistām, tīrām klasēm mēs audzinām bērnus. Kas būtu, ja mēs ik dienu nāktu uz netīrām un nolaistām telpām?»
Vecāki ziedo tad, kad var. Citreiz tas ir vienreiz pusgadā, citreiz divus mēnešus izlaižot, bet ziedo. Daži vecāki atnāk skolā pastrādāt – tāds ir viņu ziedojums. Skolotāji saprot, ja kāds bērns nevar samaksāt neko, jo zina, ka vairākās ģimenēs naudas pietrūkst pat maizes kukulītim.
Tiek uzskaitīts katrs izdotais lats. Ir orderi, kur uzrakstīts naudas devēja vārds, uzvārds, cik viņš ir ziedojis un kur šī nauda izlietota. Viena šāda pusīte tiek iedota ziedotājam, otra paliek skolai. Citi skolotāji kārto citādu uzskaiti, bet būtība ir tā pati – ar ziedojumiem saistītās lietas tiek iegrāmatotas. Blakus šiem sarakstiem aploksnē stāv čeki, un vecāki, ja vēlas, var pārbaudīt, kā nauda tiek tērēta skolas vajadzībām.
«Prieks ir par to,» stāsta skolas direktore, «ka cilvēki apzinās: pat viens skolai ziedots lats kopā ar citiem veidos kaut ko jūtamu.»
Arī amatu skolai ziedojumi ir vajadzīgi. No savāktās naudas desmit procentu aiziet skolas saimniecības lietām, pārējā – katrai specialitātei, piemēram, drēbnieki pērk diegus, adatas utt.
Direktores vietniece saimnieciskajos jautājumos Iveta Balode pastāsta, ka ziedojumus vāc vecāku pārstāvis, kas vienu vai divas dienas mēnesī sēž skolā, lai to izdarītu. Tad nauda tiek aiznesta uz skolu valdes kasi, no kurienes vēlāk vajadzības reizē to izņem. Katra klase savākto naudu izlieto savām vajadzībām, daudzi krāj klašu remontam, lai vēlāk par to nebūtu atsevišķi jāmaksā.
Jelgavas vakara (maiņu) vidusskolas direktore Brigita Preisa teic, ka viņi nekādu naudu savākt nevarot, pat latu gadā ne. Daudzi skolēni nāk no nabadzīgām ģimenēm, viņi neko nevar ziedot. Bet otrs aspekts ir vecāku pretestība. «Viņi uzskata, ka izglītība ir par brīvu. Kāpēc tad būtu kaut kas jāmaksā?» tā Brigita Preisa. «Teorētiski tas tā ir. Bet praktiski? Pašreizējā izglītības sistēma nespēj nodrošināt skolu darbību.»
Jelgavas domes izglītības un kultūras departamenta direktors Gunārs Kurlovičs skaidro, kā skola drīkst vākt ziedojumus. Pirmkārt, skola var nodibināt sabiedrisku fondu, kurā liek savāktos līdzekļus un izlieto atbilstoši fonda mērķiem, šajā gadījumā skolas mērķiem. Otrkārt, pašvaldība pati vāc ziedojumus un tie tiek ieskaitīti skolas speciālo līdzekļu kontā. Visi pārējie naudas vākšanas veidi ir nelikumīgi.
1997. gadā izglītībai paredzētais budžets ir lielāks nekā pēdējos trīs gadus, tā ka situācija neesot tik bezcerīga.
Skola nedrīkst prasīt naudu par bibliotēkas lietošanu un datoru izmantošanu. Arī ziedojumus pati skola nedrīkst vākt. Nauda ir jāieskaita kontā, tai jāparādās bankas dokumentos, bet līdz ar to tiks atvilkti nodokļi.
«Direktors nedrīkst draudēt ar izmešanu no skolas, ja, tagad jau «obligātos», ziedojumus nedod,» tā G.Kurlovičs. «Par šādiem gadījumiem skolēns var iesniegt rakstisku sūdzību skolu valdē, man vai domes priekšsēdētājam, un tad varēs sākt dienesta izmeklēšanu pret direktoru un likt viņam par to atbildēt.»
Prasīt skolas naudu no bērnu vecākiem ir visvieglākais ceļš, jo vecākiem nav, kur atkāpties, un viņi dod. Diendienā prasīt izglītības budžeta palielināšanu pašvaldībai un valdībai, prasīt, lai lemjot par budžetu Saeimā, likumdevēji ievērotu pašu pieņemto izglītības likumu, – tas, protams, ir grūtāk. Tāpat radošu darbu prasa piedalīšanās Sorosa fonda, PHARE programmas, Pasaules bankas un vēl citu fondu projektos, lai iegūtu finansējumu bibliotēkām, datoru kabinetiem, ķīmijas, fizikas un citu mācību priekšmetu praktisko darbu nodrošinājumam. Tāpēc tikai retā skola to dara. Ja skolu direktori ir paguruši cīnīties par izglītības budžetu, tad ir laiks vecāku protesta akcijām. Āzijas «tīģervalstīm» straujais ekonomikas lēciens ir bijis pa spēkam tikai tāpēc, ka tās ir visu kapitālu ieguldījušas izglītībā. Turpretī Latvija tiek konsekventi būvēta par muļķu valsti.
