Ziņa par vietējā uzņēmuma «Nordic Metal Plast» darbinieku gaidāmo streiku mūsdienās šķiet neticama, lai gan dzirdēts un rakstīts par samilzušajām problēmām, kuras darbinieki, kā nu mācēja, pēc savas saprašanas arī risināja. Teju katru dienu no darba ņēmēju aizstāvjiem dzirdam aicinājumus cīnīties par savām tiesībām, bet joprojām ir daudzi, kas savas nezināšanas vai, ticamākais, citu iespēju neredzēdami kāpj uz tā paša grābekļa atkal un atkal. Lai arī sabiedrības nostāja pret arodbiedrībām bieži vien ir skeptiska, iespējams, šoreiz tieši arodorganizācijas iesaistīšanās palīdzēs. Arī Valsts darba inspekcija atzīst, ka konkrētais uzņēmums ir viņu rūpju bērns Jelgavā. Līdzīgi kā «Larelini». Abi uzņēmumi spītīgi neatzīst savu darbinieku tiesības un nereaģē arī uz darbinieku aizstāvju prasībām. Tikai, šķiet, no pašvaldības, kas pompozi piedalās katra lielāka uzņēmuma akmens iemūrēšanā vai atklāšanā, nav jūtama interese par jelgavniekiem, kuri nonākuši sprukās. Viņi tomēr tiešā ir nodokļu maksātāji un pašvaldības maciņa pildītāji. Tā vietā dzirdam un redzam tikai pašslavināšanos par attīstību, gandrīz katru reizi uzsverot, ka uzņēmuma atnākšana uz pilsētu Zemgales centrā ir pašvaldības nopelns. Un, nedod Dievs, notiks kas slikts! Kad pagājušā gada 14. septembrī ar augstu amatpersonu piedalīšanos svinīgi tika atklāta Dobeles šoseja, neviens no pašvaldības pārstāvjiem pat neieminējās, ka vēl pirms pāris stundām Raiņa ielas tranšejā aprāvās kāda jauna strādnieka dzīve. Arī turpmāk pašvaldība publiski nav paudusi, ka būtu ieinteresēta traģiskā negadījuma patieso iemeslu atklāšanā. Jo – skaists un atjaunots ceļš ir mūsu darbs, bet tās ir to tur problēmas.Katram iedotas savas sviras. Varbūt ir vērts tās vajadzīgajos brīžos iekustināt? Arī tad, ja reputāciju var pabojāt.
