Šāgada uzdevums ielu bedrīšu remontā ir ne vien izpildīts, bet acīmredzot pat pārsniegts plānoto 60 tūkstošu latu vietā izlietoti gandrīz 80 tūkstoši.
Šāgada uzdevums ielu bedrīšu remontā ir ne vien izpildīts, bet acīmredzot pat pārsniegts plānoto 60 tūkstošu latu vietā izlietoti gandrīz 80 tūkstoši. Tas gan nenozīmē, ka bedrīšu (un pat bedru) ielās vairs neatrast. Gandrīz ik dienu kaut kur asfalts turpina plaisāt, kaut kur iegrūst, un lāpītāju veikums uz vispārējā fona nekādu īpaši pozitīvu novērtējumu negūst.
Skaists ielāps neglābj izdilušas bikses
Komunālās pārvaldes tehniskais direktors Jānis Mutjanko kopumā šāpavasara darbu novērtē par apmierinošu un piebilst arī, ka «no vecām biksēm jaunas neuztaisīsi».
Firmas (KULK un «Igate») ir centušās, tomēr ielas ir nolietojušās un katram aizlāpītam caurumam blakus veidojas cits, atzīst Jānis Mutjanko. Simtprocentīgs nolietojums ir Tērvetes, Rūpniecības ielām, Kalnciema ceļam. Patiesībā nolietojušās ir visas Jelgavas ielas, izņemot nesen izbūvēto Lielās ielas posmu no Pētera līdz Katoļu ielai.
Šāgada līgums ar remontētājiem paredzēja darbam divu gadu garantijas. Jānim Mutjanko gan, šķiet, būs diezgan grūti krustu šķērsu salāpītajās ielās izkontrolēt, kura bedrīte kurā gadā remontēta. Taču tas nenozīmē, ka par lāpīšanas kvalitāti varētu nerūpēties. Komunālās pārvaldes darbinieki ir darbam sekojuši, gadījies arī likt padarīto pārstrādāt. Piemēram, SIA KULK šopavasar par brāķi ir sastādīti divi akti.
Kaut kāds brāķa procents ir katrā darbā, pieļauj KULK direktors Gunārs Bubulis un savukārt atzīst, ka viņa uzņēmuma strādnieki kopumā strādājuši labi.
No 8675 kvadrātmetriem, ko firma remontējusi, oficiāli par brāķi atzīts mazāk par 1 procentu. Daudz vai maz, to ikviens lasītājs var izvērtēt teorētiski, bet autovadītāji, protams, praktiski.
Vajadzīga ilgtermiņa stratēģija
Jā, bedrīšu lāpītāji esot sezonas strādnieki, tomēr lielākoties katru pavasari darbā piesakoties vieni un tie paši, tādēļ direktors nedomā, ka viņi darbā varētu būt neprasmīgi. Arī tehnika remontdarbiem esot pietiekama un atbilstoša, vienīgi frēzi šogad aizņēmušies no ventspilniekiem. KULK direktors tomēr atzīst, ka pat bedrīšu lāpīšana būtu kvalitatīvāka, ja pilsētas ielu apsaimniekošanā firma varētu veidot savu stratēģiju.
Dome savus ikgadējos konkursus par to, kura firma saremontēs lētāk, pamato ar likumu, kas nosaka pašvaldības līdzekļu izmantošanu. Šogad tomēr panākta galvenā pilsētas ielu apsaimniekotāja KULK un komunālās pārvaldes vienošanās, ka rudenī rīkojams konkurss par ceļu uzturēšanu kompleksā.
Līgums tiks noslēgts ne mazāk kā uz trim gadiem. Vai nu mēs, vai cita firma vinnēs šo konkursu, taču tad šī organizācija sekos arī ielu ikdienas stāvoklim, paredz KULK direktors.
Pareizi būvētas ielas mūžs ir ilgāks
Diemžēl viss liecina, ka tuvākajos gados ielu stāvoklis varētu tikai pasliktināties. Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas galvenais inženieris Jāzeps Cimoška pilsētā var nosaukt tikai dažas ielas, kuras vēl padomju laikos izbūvētas tā, kā pienākas, ar apakšējo drenējošo slāni, tad pietiekamas izturības šķembām, pēc tam bindera jeb apakšējo rupjgraudainā bituma kārtu un visbeidzot ar smalkgraudaino tā dēvēto asfalta nodiluma kārtu. Lielās ielas atjaunotajā posmā no Pētera līdz Katoļu ielai tādējādi konstruktīvais segums veido 73 centimetrus.
Atbilstoši projektam izbūvēts Atmodas ielas posms no Dambja ielas līdz Dobeles šosejai, Rūpniecības iela posmā no Tērvetes līdz Dambja ielai, Garozas iela no Veco Strēlnieku ielas līdz Aviācijas ielai, Pērnavas iela no Rīgas ielas līdz Bērzu ceļam, Loka maģistrāle visā tās garumā. Tas arī ir gandrīz viss. Taču te var pārliecināties, ka pareizi būvētas ielas mūžs ir nesalīdzināmi ilgāks.
Vai kādreiz tādas varētu būt visas ielas mūsu pilsētā, ja kvadrātmetrs kapitālā remonta maksā 13 – 15 latu, bet asfaltēto ielu kopgarums aptuveni 90 kilometru?
Mūsu maksāto nodokli izlieto citi
Ir vajadzīga nauda, KULK būtu gatavs cīnītājs, ja vien par šiem cīniņiem kāds maksā. No transporta nodokļa pilsēta saņem 30 procentus, vai tas ir taisnīgi? jautā Gunārs Bubulis un ir pārliecināts, ka vismaz Jelgavā reģistrētās automašīnas savus lielākos un garākos maršrutus ikdienā veic tepat pa pilsētu, tātad arī deldē galvenokārt pilsētas ielas.
Pašlaik galvenais naudas dalīšanas kritērijs ir kilometri, saka pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš. Viņš ir arī Tehniskās komitejas vadītājs Pašvaldību savienībā un šai naudas dalīšanai vismaz «stāvējis klāt».
Raitis Vītoliņš piekrīt, ka tāds kritērijs pret Jelgavu ir netaisnīgs, jo katrā pilsētā šim kilometru (ielu) stāvoklim ir atšķirīga veidošanās vēsture, ielu noslogojumu nosaka arī pilsētas ģeogrāfiskais stāvoklis, kas tādējādi netiek ņemts vērā. Kustības intensitāte automašīnu skaits noteiktā laika posmā tiek pētīta vienīgi maģistrālēs.
Satiksmes ministrija ar Pašvaldību savienību katru gadu par Autoceļu fonda naudu un tās sadali paraksta vienošanos. Taču likumsakarīgi, ka pilsētu un lauku pašvaldībām te ir atšķirīgas intereses. Savus priekšlikumus aizstāv arī Satiksmes ministrija, kam pakļautas ceļu daļas. Cīniņi un diskusijas par to, uz kuru pusi šaurais naudas deķis velkams, notiekot ik gadu. Taču, kamēr nepietiek līdzekļu visaptverošiem pētījumiem un situācijas izvērtējumam, arī sadales kritērijos nekas nemainās.
_____________________
– Jelgavas ielas
