Jelgavas policijas priekšnieci Zentu Tretjaku intervē Evita Puriņa un Edgars Kupčs.
«Vai tā ir taisnība, ka sievietēm Jelgavā sagriež seju?», «Vai tā ir taisnība, ka tur nogalināja un sagrieza gabalos?» uz tik šaušalīgiem draugu un paziņu jautājumiem pēdējā laikā regulāri jāatbild Jelgavas policijas priekšniecei Zentai Tretjakai. Aizvadītajās nedēļās policijai nācies vairākkārt reaģēt uz laupīšanu gadījumiem, no kuriem vismaz divi bijuši izdomāti. Par baumām Z.Tretjaka sauc arī runas par nežēlīgām slepkavībām Jelgavā. Tam pretī viņa liek statistikas ciparus, kas rāda – šogad samazinājies kopējais izmeklējamo noziegumu skaits, tostarp laupīšanas un automašīnu zādzības. Slepkavību skaits gan trīskāršojies, taču, ja atskaita gadījumu, kad dēls nogalināja un jau koferī bija iepakojis savu māti, pārējie pieci notikuši pamatīgu iedzeršanu un tām sekojošu konfliktu laikā. Tādējādi nevarot runāt, ka jelgavniekiem vajadzētu justies īpaši apdraudētiem. – Pēdējā laikā notikušās laupīšanas, tostarp iebrukums aptiekā, ir satraukušas cilvēkus. Vai tas ir kāds īpašs noziedzības uzplūds? Ja pievērstu uzmanību katram reģistrētajam pārkāpumam, atklātos aina, ka noziegumi nav vienveidīgi. Katru nedēļu notiek kaut kas cits. Piemēram, pagājušajā nedēļā aktivizējās dzīvokļu apzadzēji, turklāt darba laikā. Laupīšanu tagad nav. Zādzībām ir pieprasījuma raksturs – mašīnu spoguļus, metālu zog viļņveidīgi, tad, kad rodas realizācijas iespējas. Laupīšanas Jelgavas ielās bija aktuālas no oktobra līdz novembra vidum, kopumā septiņas. Trīs gadījumos bijuši viltus ziņojumi, kad policisti izpētes gaitā secinājuši – minētie miesas bojājumi nav notikuši, liecības nesakrīt ar aculiecinieku redzēto utt. Laupīšanās cietušie ziņo, ka laupītāji ir dažādi, taču lielāko daļu pastrādājusi viena jau aizturētu cilvēku grupa – divi pusaudži puiši un meitene. Tas noticis mikrorajonā Zirgu ielas apkaimē, visi trīs ir patversmes iemītnieki. – Kāpēc uzbruka cilvēkiem?Lielākoties tie bija naudas atņemšanas gadījumi, miesas bojājumi tikai tad, ja pretojās. Cietušie – ļoti jauni, veci, slimi un piedzērušies cilvēki, kas nespēj uzreiz reaģēt, pretoties, aizbēgt. Tas ļāva spriest, ka tie nav rūdīti laupītāji, kam no upura nebūtu bail, bet gan gadījuma likumpārkāpēji. – Kāpēc jums prasa, vai nesen bijušas izvarošanas?Manuprāt, tas ir kluso telefonu princips, kad informācija ar lielu kavēšanos nonākusi līdz sabiedrībai. Cilvēki interneta komentāros kaut ko salasās, pieliek no sevis un runā tālāk. – Nupat runāja, ka Jelgavā uzbrukts meitenei un sasista seja…Nav bijis tāda gadījuma. Taču bija reize, kad sieviete, ap pieciem rītā ejot uz vilcienu, parkā aiz koka ieraudzīja vīrieti. Viņš gribēja viņu noķert, taču sieviete sāka ātrāk iet, līdz iznāca gaismā un cilvēkos. Par šo gadījumu viņa ziņoja policijai. Interesanti, ka vīrieti sievietei izdevās pamanīt tikai tāpēc, ka viņš bija gaišā jakā un biksēs. Policija strādā, par šo gadījumu informēti kolēģi citās pilsētās, tomēr nekas līdzīgs nav atkārtojies.– Internetā raksta, ka no psihiatriskās slimnīcas izbēguši bīstami pacienti. Nē, arī tas nav noticis. Par šādiem gadījumiem slimnīca mums ziņotu. No pilsētas slimnīcas nesen bija informācija, ka paciente aizbēga, nozogot arī drēbes.Cilvēki pilsētā redz pastiprinātu policijas darbu, un daļa padomā, ka tiek meklēts kāds maniaks. Taču tā nav – sadarbībā ar citiem dienestiem regulāri rīkojam reidus, tad policija pilsētā redzama pastiprināti. Tādiem reidiem ir arī rezultāts, taču tas nenozīmē, ka meklējam kādu noziedznieku. – Vai aptiekas aplaupīšana, no kases paņemot vairāk par 900 latiem, ir ārkārtas gadījums?Esmu pārliecināta, ka tuvākajā laikā šo gadījumu atklāsim. Par to plašāk varēs runāt nedēļas beigās. Taču šādu gadījumu Jelgavā pēdējā laikā nav bijis. Ja skatāmies pēc reģistrētajiem notikumiem, secināms, ka audzis ekonomisko pārkāpumu skaits – parādu neatdošana, līgumu nepildīšana, biznesa pienākumu pārkāpšana. Taču tas ir likumsakarīgi, jo tagad ir tādi laiki. Ekonomisko noziegumu skaits šogad palielinājies gandrīz uz pusi. Bet nevar teikt, ka augtu laupīšanu skaits. – Vai dzīvokļus un mājas apzog regulāri, vai tagad to skaits palielinās? Gada sākumā aktuālas bija zādzības, kas notikušas pēc dzeršanas ar nepazīstamām personām. Piemēram, satiekas kaimiņi, vasarnīcā piedzeras, bet no rīta konstatē, ka kaut kas pazudis. Laukos zādzību skaits samazinās, jo cilvēki pilsētā dzīvokļus izīrē citiem un paši pārceļas uz vasarnīcām, līdz ar to pieskatot savus īpašumus. Palielinājies noziegumu skaits, kas izdarīts narkotiku iespaidā. Viņi nozog visu, ko iespējams. Ja tikai ir pieprasījums. Viņi no dzīvokļiem un veikaliem zog nevis tāpēc, lai paēstu, bet pirktu narkotikas. Pašlaik 70 procentu aizturēto saistīti ar narkotiku lietošanu. Ja netiek pieķerti izplatot narkotikas, tad dabū varbūt tikai trīs gadus cietumā par zādzību, un pēc trīs gadiem atkal būs ārā. Nākamgad no cietumiem brīvībā iznāks vairāki tādi, kas savā laikā notiesāti par smagiem noziegumiem, tostarp slepkavībām. Starp citu, šogad slepkavību ir par četrām vairāk nekā pagājušajā gadā. – Slepkavības lielākoties notiek «dzertiņu» laikā?Jā, līdz šim visi gadījumi notikuši alkohola reibumā, un strīdu laikā noslepkavoto atrodam paša dzīvesvietā vai tur, kur bijis ciemos. Ja vērtēju situāciju kompleksi, lielākā daļa noziegumu izdarīta alkoholisko dzērienu ietekmē. Regulāri sastādām protokolus par «točkām», taču krimināllietas varam sākt vien tad, ja tiek tirgots arī alkohols. Kratīšanu un konfiskāciju varam veikt, ja tiek realizēts spirts. Ja tirgo cigaretes, par to ir administratīvā atbildība – samaksā sodu un pārdod atkal. – Jelgavas tirgus ir pretimnākošs nelegālo preču apkarošanā?Pārdevēji tirgū dara tieši pretējo, jo, tiklīdz ierodas policija, uzreiz visiem tiek noziņots. Tad mēs atrodam maisiņus, kuros ir nevienam nepiederošas cigaretes. Tirgus vadība zina, kas tur notiek, un mums saka, lai darām savu darbu. Taču pēc katra reida tirgū redzam, ka šie paši realizētāji maina vietas – piemēram, tirgojas pie «Pilsētas pasāžas». Uzliekam 200 latu sodu, bet tas jau viņiem nav nekas! Tagad palielinās naudas sodi, ir arī vairāku diennakšu aresti. – Vai ekonomiskā situācija ietekmē noziedzību? Paskatīsimies, kas būs nākamgad, kad no cietuma iznāks noziedznieki, kas nemāk dzīvot brīvībā. Tur viņi nestrādā, dzīvo ar visu gatavu. Piemēram, pirms diviem gadiem iznāca vīrietis par skaļu lietu un īpaši smagu noziegumu – slepkavību. Viņš nenokrita līdz tam līmenim, bet sāka strādāt nekustamo īpašumu firmā. Tad parādījās īpašumu, mantojumu izkrāpšanas gadījumi. Cilvēki, kas ir gudri un grib izdzīvot, cietumā lasa likumus un tos pārzina labāk nekā advokāti. Vienu otru pēc cietuma redzu pie veikala prasām naudiņu. Taču ceru, ka iedzīvotāji jutīsies drošāk, kad ielās būs vairāk videonovērošanas kameru. Tādu sola uzlikt arī Jelgavas tirgū. Jāņem vērā, ka Jelgava vienmēr bijusi «smaga» pilsēta ar īpašu sabiedrības stāvokli, rūpniecību, noteiktu cilvēku kontingentu. Agrāk bija darbavietas, tagad to nav. Pagājušajā gadā bija daudz gadījumu, kad uz ielas cilvēkiem fiktīvi piedāvāja darbu. Tagad krāpnieki kļuvuši gudri – zina, ka vajag līgumu. Viņi sagatavo visus dokumentus, pat zīmogus, bet tad paņem pasi it kā līguma noslēgšanai, taču izmanto to kredīta saņemšanai. Šogad bijuši vairāki tādi gadījumi, kad krāpnieki tā izmantojuši iedzērušus cilvēkus. Drīzumā varētu tiesāt arī puisi, kurš pavasarī jelgavniekiem piedāvāja darbu it kā labdarības iestādē. Daži pat aizgāja no citām darbavietām, jo viņš solīja vairāk. Viņam noticēja taksists, kurš domāja, ka vizina lielu priekšnieku, bet beigās palika bez solītās samaksas. Krāpnieks izskatījās cienījams, inteliģents, kā darījumu cilvēks, kas turklāt reģistrējies VID. Krīzes laikā iedzīvotāji notic jebkuram piedāvājumam.
