«Skaidrs, ka neesam pirmie, kas bišu saimes mēģina uzraudzīt ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Taču esam pirmie, kas mēģina norādīt, ka precīzajā lauksaimniecībā var izdalīt atsevišķu virzienu – precīzā biškopība, un to definēt. Precīzo biškopību varētu definēt kā bišu dravas vadības stratēģiju, balstoties uz individuālas bišu saimes mērījumiem ar mērķi minimizēt bišu resursu patēriņu un maksimizēt saimes produktivitāti, kas biškopim ir ļoti svarīga. Ar precīzās biškopības definīciju iepazīstinājām zinātniekus vairākās starptautiskās konferencēs gan Eiropā, gan arī ārpus tās (Amerikā, Dienvidkorejā), un tagad jau citi zinātnieki savos pētījumos sāk citēt arī mūsu darbus,» stāsta LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes (ITF) docents Aleksejs Zacepins, kurš precīzās biškopības pētījumiem nolēmis pievērsties, pirms vairākiem gadiem izstrādājot promocijas darbu profesora Egila Stalidzāna vadībā.
Pietiek ar vienu sensoru
Kā stāsta A.Zacepins, precīzajā lauksaimniecībā (integrēta lauksaimniecības sistēma, kura balstīta uz laikus iegūtu un precīzu informāciju, kas ir nepieciešama visās lauksaimniecības produkcijas ražošanas fāzēs) ir daudz pētījumu. Zinātnieki darbojušies, piemēram, precīzajā vīnkopībā, dārzkopībā, lopkopībā. Biškopībā pirmie aprakstītie mēģinājumi bišu novērošanā izmantot tolaik pieejamās tehnoloģijas datējami ar 20. gadsimta otrās desmitgades sākumu.
Promocijas darba noslēguma fāzē, lai turpinātu iesākto pētījuma virzienu, A.Zacepins kopā ar ITF kolēģiem izstrādājis Eiropas mēroga projekta ITAPIC (Information Technologies in Precision Apiculture – Informācijas tehnoloģijas precīzajā biškopībā, angļu val.) pieteikumu. Projekta mērķis bija sadarbībā ar Dānijas, Vācijas un Turcijas zinātniekiem padziļināti izpētīt biškopim nozīmīgus bišu saimes parametrus. LLU pētnieki mērīja stropa temperatūru, dāņi pētīja video, kas uzņemti pie stropa ieejas, vācieši analizēja skaņu stropā, bet turki vairāk strādāja ar bezvadu datu pārraidi.
A.Zacepins teic, ka temperatūras mērījumi ir vienkāršākais un lētākais veids, kā biškopis savā datorā vai telefonā var novērot bišu saimi, stropā ievietojot sensoru. Ir zinātnieki, kuri stropā likuši desmit un pat 30 sensoru, taču A.Zacepina mērķis bija pierādīt, ka rezultātu var sasniegt arī ar vienu. «Vairāki sensori stropā zinātniskiem mērķiem, protams, ir labi, bet biškopim stropā ielikt 30 sensoru nav ne praktiski, ne ekonomiski izdevīgi,» norāda A.Zacepins.
Brīdina par bišu nāvi un spietošanu
Kopš 2013. gada augusta, kad aizsākās projekts, pētījumos apliecinājies, ka pēc temperatūras stropā iespējams atpazīt dažādus stāvokļus bišu saimes attīstībā. «Visvienkāršākais ir bišu nāve – ja temperatūra stropā ir apmēram vienāda ar to temperatūru, kas ārpusē, skaidrs, ka bites nav dzīvas, jo, lai dzīvotu, tās izdala siltumu. Temperatūras režīms (dinamika) mainās arī bišu saimes perošanas laikā. Vēl viens būtisks stāvoklis ir spietošana – ja biškopis to laikus nepamana, viņš zaudē pusi saimes un medu. Tāpēc ir būtiski identificēt brīdi, kad bites gatavojas spietot,» temperatūras mērījumu svarīgumu pamato A.Zacepins.
Lai gan temperatūras izmaiņu konstatācija stropā bieži vien neļauj novērst biškopim nelabvēlīgu rezultātu (piemēram, ziemā tāpat stropu vaļā netaisīs), zinātnieks norāda – arī informācija par tā brīža stāvokli jau ir daudz. «Mēs vismaz zinām, kas stropā notiek, nevis paļaujamies, ka viss būs labi. Ja atstājam bites uz ziemu, bet pavasarī konstatējam, ka puse saimju ir nosalusi, biškopim rodas lieks stress, steigā jāmeklē jaunas. Taču, ja pa ziemu redzam, ka kaut kas nav tā, varam jau laikus prognozēt situāciju un plānot savu darbu nākamajā periodā,» skaidro A.Zacepins. «Mēs vēl neesam sapratuši, vai tajā brīdī, kad redzam, ka temperatūra stropā samazinās, varam kaut ko glābt vai ne. Tomēr arī paši biškopji teikuši, ka ikviena iejaukšanās saimes dzīvē – stropa atvēršana, manipulāciju veikšana – bitēm rada stresu un arī ietekmē saimi. Ja ar tehnoloģijām varam kaut vai tikai samazināt to skaitu, cik reižu mēs ejam pie bitēm, tas droši vien arī dod kādu vērtību,» zinātnieks spriež.
Svarīgas izmaksas
Sensoru tehnoloģijas strauji attīstās. Stropā var tikt ievietoti naga lieluma vai pat mazāki sensori, kas savienoti vienā tīklā un ar vadu vai bezvadu tīklu palīdzību nosūta datus datubāzēm. Biškopis var saņemt stropa temperatūras rādījumus, piemēram, ik pēc minūtes, tā kontrolējot bišu uzvedību no jebkuras vietas, kur ir pieejams internets. Tā kā stropa temperatūras mērījumi neizmaksā dārgi, biškopim šāds variants ir ekonomiski izdevīgs. «Biškopjiem ekonomiskais aspekts ir ļoti svarīgs. Ja stropā ievieto 30–40 sensoru, tas neatmaksājas, tāpat pagaidām ekonomiski izdevīgi nav skaņas un video sistēmu sensori. Savukārt temperatūras sensori maksā ap diviem eiro, un nav tendences, ka cena varētu augt. Šobrīd atšķirība ir starp vadu un bezvadu risinājumu, jo bezvadu pārraidītāji ir dārgāki. Rēķinām, ka temperatūras sensori ar vadu risinājumu dravā ar 20 saimēm varētu izmaksāt līdz 100 eiro, un to uzturēšanai nav vajadzīgi līdzekļi. Manuprāt, tas nav daudz un ar laiku noteikti atmaksāsies,» pārliecināts A.Zacepins.
Pašlaik Latvijā temperatūras sensoru izmantošana dravās gan nav populāra – pirms trim gadiem, laikā, kad A.Zacepins izstrādāja pētījumu, tikai viens biškopis tos praktizēja savā saimniecībā. Savukārt Eiropā tā ir ierasta prakse, un turienes bitenieki tehnoloģijas pieņēmuši ātrāk nekā mūsu biškopji. Tāpēc A.Zacepins priecājas, ka biškopība Latvijā nāk modē un ar to sāk nodarboties arī gados jauni cilvēki. «Vecā paaudze ir konservatīvāka, viņiem nav tādas vēlmes ieviest tehnoloģijas un eksperimentēt. Jo vairāk ar biškopību sāks nodarboties jauni cilvēki, jo vieglāk biškopībā būs ieviest sensorus,» tā pētnieks, piebilstot, ka tiem Latvijas biškopībā ir perspektīva.
«Avīzēs un internetā ir ļoti daudz informācijas par to, ka bišu skaits pasaulē sarūk, bet neviens īsti nezina, kāpēc. Daži min pesticīdu lietošanu, citi runā par elektromagnētiskajiem laukiem, kas varētu ietekmēt bišu saimes. Domāju, tas bija viens no iemesliem, kāpēc pirms trim gadiem ieguvām finansējumu savam projektam. Ar tehnoloģijām mēģinām pavērt to lodziņu vaļā, un varbūt nepārtraukta bišu saimes uzraudzība ļaus identificēt, kāpēc samazinās bišu skaits un saimes iet bojā. Kā zināms, Einšteina vārdiem – ja pasaulē nebūs bišu, kas apputeksnē augus, nebūs arī cilvēku,» tā A.Zacepins.
