LLU būvnieki atzīmē specialitātes 40 gadu jubileju.
Šis pavasaris LLU Lauku inženieru fakultātes (LIF) Arhitektūras un būvniecības, kā arī Būvkonstrukciju katedrā aizrit svētku gaisotnē. Divdesmito jubileju nule kā atzīmējusi ainavu arhitektūras specialitāte, bet piektdien uz četrdesmitās jubilejas svinībām un salidojumu, ko ievada pasākumi visas nedēļas garumā, aicināti būvniecības specialitātes absolventi, esošie un bijušie darbinieki. Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāja asociētā profesore Sandra Gusta, profesors un bijušais LLU rektors Juris Skujāns, asociētā profesore un bijusī katedras vadītāja Silvija Štrausa, asociētais profesors Ēriks Tilgalis, kā arī Būvkonstrukciju katedras asociētais profesors Guntis Andersons ir vienisprātis, ka būvniecības studijas nav no vieglākajām, taču tās iemāca atbildību, strādīgumu un sniedz prasmes, kuras noder arī ar būvniecību nesaistītās jomās.
Izglītības modeli novērtē arī speciālisti
«Būvniecības specialitātes 40 gadiem veltīto salidojumu gaidām ar ļoti atbildīgām sajūtām. Būvniecība ir nozare, kas ir ļoti nozīmīga valsts tautsaimniecības attīstībā, tāpēc arī būvniecības jomas speciālisti vienmēr būs nepieciešami. Šī specialitāte būs aktuāla vienmēr, un darba iespējas tajā ir nebeidzamas. Mums jāsagatavo atbildīgi būvinženieri, kas var atbildēt par savu darbu un darba rezultātā tapušajām būvēm,» norāda S.Štrausa. Asociētā profesore teic – būvniecību studēt izvēlas tie, kas aiz sevis grib atstāt ko paliekošu. «Būvniecība ir ļoti grūta un atbildīga specialitāte, tāpēc līdz galam iztur atbildīgākie, rūpīgākie un gudrākie studenti,» tā S.Štrausa, atzīmējot, ka specialitātes mācībspēki vienmēr izvirzījuši augstas prasības pret izglītības kvalitāti.
Specialitāte LLU veidojusies līdz ar Rīgas Politehnikumu pirms vairāk nekā 150 gadiem, kad būvniecību sāka mācīt lauksaimniecības specialitātes studentiem. Taču pirmie būvinženieri Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Hidromeliorācijas fakultātē tika uzņemti pirms 40 gadiem. Šodien pamatstudijās Lauku inženieru fakultāte piedāvā apgūt pilna laika profesionālo bakalaura studiju programmu «Būvniecība», nepilna laika 2. līmeņa, kā arī pilna un nepilna laika 1. līmeņa profesionālo studiju programmu «Būvniecība». Savukārt kā maģistratūrā, tā doktorantūrā iespējams apgūt programmas «Būvzinātne» un «Hidroinženierzinātne».
No brīža, kad Latvijā sāka veidot divpakāpju augstākās izglītības studiju sistēmu, kas ietver bakalaura un maģistra studijas, LLU būvnieki ir saglabājuši piecu gadu izglītības sistēmu. To veido četru gadu pamatstudijas un viens gads, kad studenti iziet praksi un izstrādā diplomprojektu, līdz ar to vienlaicīgi iegūst bakalaura grādu un profesionālā būvinženiera kvalifikāciju. Šādu izglītības modeli vēlāk pārņēmušas arī citas augstskolas, un to atbalsta nozares speciālisti, kuri atzīst, ka LLU būvnieki tiek sagatavoti augstā līmenī.
Pēta akustiku un pievēršas ilgtspējīgai būvniecībai
Iespējamo studiju vidi jau tagad iepazīst visi tie vidusskolēni, kuri apmeklē «Jauno būvdarbu vadītāju, būvuzraugu un projektētāju skolu», kas topošajiem studentiem sniedz iespēju tuvāk iepazīties ar būvniecības specialitāti. S.Gusta priecājas, ka šajā pavasarī LIF ir ieviesta jauna pilna un nepilna laika studiju programma – 1. līmeņa profesionālā studiju programma «Būvniecība», kuru jau apgūst 27 nepilna laika studenti. Viņi ir profesionāļi un strādā nozarē, taču uzsākt studijas rosinājis jaunais būvniecības regulējums, kas pieprasa vismaz 1. līmeņa profesionālo izglītību. Pēc diploma iegūšanas būs iespējams strādāt, piemēram, būvniecības un projektēšanas uzņēmumos, būvuzraudzībā, attīstīt pašam savu komercdarbību. Nostrādājot trīs gadus būvobjektā, ar šo izglītību speciālistam būs tiesības pretendēt uz sertifikātu būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā, ko izsniedz Latvijas Būvinženieru savienība.
Izglītības un zinātnes ministrijā licencēšanai iesniegta jauna profesionālā maģistra studiju programma «Būvniecība». G.Andersons stāsta, ka līdz šim īstenota divgadīga maģistratūras studiju programma «Būvzinātne», kas nu tiek saīsināta līdz vienam gadam, lai palielinātu konkurētspēju ar citām augstskolām – studenti labprātāk izvēlas īsākas studijas programmas. Viņš arī norāda, ka pēdējos piecos septiņos gados ir uzlabojušās būvkonstrukciju laboratorijas, kurās var pārbaudīt reālas dabiskā izmēra būvniecības detaļas.
LIF darbojas arī moderna akustikas laboratorija, un akustika šobrīd ir viens no galvenajiem virzieniem, kurā strādā specialitātes zinātnieki. Ja agrāk tai būvniecībā netika pievērsta nepieciešamā uzmanība, tad šobrīd dzīvojamo, publisko un ražošanas ēku būvniecībā tiek domāts par skaņas izolāciju. LLU ir vienīgā Latvijas universitāte, kurā tik nopietni tiek strādāts pie akustikas virziena attīstības. Tāpat tiek pētīts ģipsis, tā izmantošana skaņas absorbēšanā, arī ēku energoefektivitāte, mikroklimats un siltumtehnika. Kopā ar Fizikas katedru tiek pētītas stiklotās konstrukcijas un meklētas iespējas samazināt siltuma zudumu caur tām. Tāpat pētnieki pievērsušies ilgtspējīgai un ekoloģiskai būvniecībai.
Sadarbība ar absolventiem joprojām cieša
Šajos gados LIF sagatavojusi vairāk nekā 1200 būvinženieru. Daudzi no viņiem strādā būvmateriālu un būvkonstrukciju ražošanā un izplatīšanā, kā arī citās ar būvniecību saistītās sfērās, kā, piemēram, nekustamā īpašuma apsaimniekošanā un tirdzniecībā. Tomēr galvenās jomas, kurās strādā būvniecības specialitātes absolventi, ir būvdarbu vadīšana un organizācija, būvuzraudzība, būvju tehniskā apsekošana, bet daļa absolventu darbu atrod projektēšanas jomā. Tikai LLU iespējams apgūt tādus studiju virzienus kā hidrotehniskā būvniecība un lauksaimniecības ēku projektēšana, kā arī padziļinātas zināšanas par stikla konstrukciju projektēšanu, kā arī ventilācijas un gaisa kondicionēšanas projektēšanu un uzstādīšanu.
Studentiem tiek piedāvāti arī studiju kursi par hidrotehniskajām būvēm, hidrauliku, ūdens apgādi, kanalizāciju. Tas vien, ka LIF ēka ir celta tieši hidromelioratoru sagatavošanai, parāda, ka fakultātē ir senas hidromeliorācijas tradīcijas. Meliorācijas jautājumi kļūst aktuāli līdz ar intensīvās lauksaimniecības attīstību valstī, tāpēc G.Andersons ir pārliecināts, ka pēc dažiem gadiem šī nozare fakultātē atdzims. S.Gusta norāda – jau 1. līmeņa programmā ir studenti, kam padziļināti interesē hidromelioratīvā būvniecība. Ja studentu interese saglabāsies pietiekami augsta, no atsevišķiem kursiem ar laiku varētu izaugt studiju programma.
Katedrām ar absolventiem izveidojusies ļoti laba sadarbība. Viņi daudz palīdzējuši telpu izbūvē, izveidotas datorklases, dāvanā saņemts mikroautobuss. Šobrīd tiek domāts par jauno studentu ieinteresēšanu, kurā varētu iesaistīties arī absolventi. J.Skujāns teic, ka būvniecību studēt izvēlas samērā daudz Jelgavas skolu absolventu. Viņš arī aicina tieši jelgavniekus jau tagad nākt uz fakultāti un iepazīties ar tās piedāvājumu. Mācībspēki atzīst – diemžēl studentu nav tik daudz, cik varētu vēlēties. Daļa jauniešu pēc vidusskolas aiziet uz Rīgu. «Rīga ir Rīga… Tāpēc mums ir jāpierāda, ka mūsu studiju kvalitāte ir pietiekami augsta,» norāda J.Skujāns.
Atsevišķas kļūdas prestižu negrauj
Speciālisti ir vienisprātis – par spīti tādiem negadījumiem kā Zolitūdes traģēdija un kļūdas Stradiņa slimnīcas jaunās ēkas būvniecībā, būvniecības prestižs sabiedrībā joprojām ir augsts. «Inženieru prestižs bijis augsts visos laikos, un tādam tam arī jābūt. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgs amats, bet pēdējā laika notikumi ir nelaimīgu apstākļu sakritību kopums, kā arī atsevišķu cilvēku bezatbildīga rīcība un kļūdas,» uzskata S.Gusta. «Ēkas ir sabrukušas ne tikai Latvijā. Arī Amerikā, Polijā un pat Vācijā, kur viss notiek pedantiski, gadās, ka ēkas sabrūk. Notiek arī lidmašīnu avārijas, bet tāpēc neviens nesaka, ka aviācijai ir zems prestižs,» tā J.Skujāns.
LLU būvniekos sniegtā izglītība ir konkurētspējīga un ļoti nepieciešama Latvijas būvniecības speciālistu potenciāla palielināšanai, norāda mācībspēki. Par to liecina arī šejienes studentu novērtējums ārzemēs. Latvijas studenti, prakses laikā strādājot, piemēram, Vācijā, Francijā, Norvēģijā, Anglijā vai Nīderlandē, sevi parādījuši tik labi, ka viņus pat aicina tur palikt. Jaunieši labprāt izmanto arī «Erasmus» programmas sniegtās iespējas studēt un iziet praksi ārzemēs.
Aicina nebēgt no matemātikas
Būvniecības specifika nosaka, ka to apgūt izvēlas lielākoties puiši. Un dabūt čaklus puišus, kas skolā apzinīgi mācījušies fiziku un matemātiku, nav viegli. Tomēr S.Štrausa novērojusi – ar katru gadu studenti kļūst fiziski un intelektuāli spēcīgāki. Turklāt viņi esot arī jauki – piemēram, gatavi atvēlēt savas brīvās sestdienas, lai darbotos ar skolēniem jauno būvnieku skolā. Savukārt J.Skujāns smej – varbūt puišus piesaistīt būtu vieglāk, ja viņi zinātu, ka fakultātē studē arī skaistas topošās ainavu arhitektes.
Jauniešiem, kas plāno studēt būvniecību, jau skolas laikā jāpievērš uzmanība eksaktajiem priekšmetiem, no kuriem skolēni bieži izvairās. «Ar sekām mēs saskaramies, uzņemot studentus 1. līmeņa studiju programmā «Būvniecība». Jaunieši jau strādā ražošanā, bet, lai turpinātu studijas augstskolā, nepieciešama vidējā izglītība. Dažiem esam bijuši spiesti atteikt, jo viņiem nav nepieciešamā izglītības apliecinājuma. Ar gadiem jauniešu vēlme pēc izglītības iegūšanas palielinās, bet iespēja savulaik palaista garām. Tāpēc par matemātikas, fizikas un ķīmijas apgūšanas svarīgumu vajadzētu runāt jau pamatskolā, pirms skolēni izvēlas, kādu virzienu – humanitāro vai eksakto – apgūt,» stāsta S.Gusta. Viņa arī norāda, ka liela loma šādos izvēles brīžos ir vecākiem, kuri var mudināt bērnus vidusskolā apgūt matemātiku, fiziku un ķīmiju, jo šo eksāmenu atzīmes vēlāk, izvēloties savu nākotnes profesiju un stājoties augstskolā, var lieti noderēt. ◆
