«Mamm, tev noteikti jāredz mūsu kabinets un skolotājas,» tā nereti saka 1. ģimnāzijas vispārizglītojošās programmas klašu skolēni, kas kļuvuši par mājas saimniecības faniem.
“Mamm, tev noteikti jāredz mūsu kabinets un skolotājas,” tā nereti saka 1. ģimnāzijas vispārizglītojošās programmas klašu skolēni, kas kļuvuši par mājas saimniecības faniem. Kā tas nākas, ka gan meitenes, gan zēni gludina, konservē, šuj, modelē, cep, vāra? Kur ir tas āķis, kas šo priekšmetu no diezgan noniecināta pārceļ godināmo un nepieciešamo sarakstā?
Mājturības un mājsaimniecības skolotājas Zanda Jevsinska un Linda Stepenko pārliecinātas, ka vispirms tas ir kabinets, kas nosaka pārējo stilu. Labs kabinets netieši norāda uz to, ka šis priekšmets ir godā. Pirms vairākiem gadiem 1. ģimnāzijā iekārtotais mājturības kabinets ir pasaule, kurā valda cits ritms, jo tur pat skolas zvanu nevar sadzirdēt. Skolotājas ir gandarītas, ka var strādāt tik labos apstākļos. “Jelgavas skolās labāk iekārtota kabineta mājsaimniecības mācīšanai nav. Ticami, ka pat visā Latvijā tādu būtu grūti atrast,” vienprātīgi bilst Z.Jevsinska un L.Stepenko.
Skolotājas iemīlējušās darbā
Trešo gadu šajā skolā ieviesta oriģinālprogramma mājturībā un mājsaimniecībā, kas vienlaicīgi nodrošina praktisku iemaņu iegūšana saimniekošanā un savstarpējo attiecību veidošanā. “Ir pagājis laiks, kad vīrieši gāja aiz zirga. Karjeras kāpnes domātas abiem dzimumiem. Tāpat arī mājas solis. Ja parēķinām, cik naudas vajadzētu tērēt bērna pieskatīšanai, mājas kopšanai, ēst gatavošanai, ja algotu cilvēku, izrādās, tie būtu aptuveni 300 latu. Nav saprotams, kāpēc šī slodze būtu jānes tikai sievietei,” saka skolotāja Linda.
Zanda piebilst, ka kabinets ļāva viņām būt drosmīgām un šodien ir gandarījums. Var droši teikt, ka viņas abas ir iemīlējušās savā darbā.
Mājturība vispārizglītojošajā programmā notiek trīs reizes nedēļā – viena teorētiskā un divas praktiskās nodarbības. Tās parasti stundu plānā ir vai nu agri no rīta, kad bērni vēl nav īsti pamodušies, vai arī pēdējās, kad iestājies zināms nogurums, tomēr jaunieši piedalās ar aizrautību.
Mājas un piparkūku mājiņas
Viena no būtiskām lietām, ko jaunieši praktiski apgūst šajās stundās, ir saskarsme. Darbs notiek grupās, kurās ir gan zēni, gan meitenes. Viņi ļoti labi prot sadalīt darbus, jo laika gaitā jaunieši ir iepazinušies ar katra spējām. Kā pirmajā, tā otrajā pusgadā tēmas ir vienotas. Pirmā pusgada tēma ir māja. No ceptām un glazētām piparkūku mājām, ko apgūst desmitie, līdz interjera dizainam 12. klašu skolēniem. Otrā pusgada tēma ir uzturs. Uztura teorija, praktisks darbs tā sagatavošanā, galda klāšanā ikdienai un svētkiem.
Desmitie šogad savu liecību saņemšanu atzīmēja ar garšīgo piparkūku mājiņu degustēšanu savās klasēs. Mājiņas ir tik glītas. Varbūt bija mazliet žēl tās apēst? Iespējams. Vienai palodzītes izveidotas, otrai īpaši skaistas durvis, cita kā ar sniegu apsnigusi. Dažādas pēc krāsas un izskata.
Vecāki dažreiz brīnās
Zēni labprāt gludina veļu, asina nažus, griež dekoratīvajiem spilveniem pildījumu, maketē, rasē. Pavasarī būs pirmais izlaidums jauniešiem, kas ģimnāzijas mācību kursa ietvaros ieguvuši labas zināšanas praktiskajā saimniekošanā. Šie puiši noteikti būs ļoti labi savas ģimenes dzīves līdzveidotāji vislabākajā nozīmē. “No vecākiem saņemam daudz pateicību. Viņi brīnās par to, ko bērni spēj izdarīt. Neviens darbs netiek veikts mājās. Viss darīts uz vietas, lai nebūtu tā, ka mamma vai vecāmāte nopelnījusi atzīmi. Izveidojusies tradīcija – rakstīt recenziju par gardumiem, ko bērni aiznes mājās degustēšanai. Katrā ziņā ir lauzti stereotipi par mājturības stundu kā formālu un ne visai nopietnu. Tā ir dzīves mācība, dzīves skola, saskarsmes psiholoģija praksē un atziņa, ka dzīvē vari paveikt daudz, ja vien darīsi.
Pateicoties vecāku ieinteresētībai, skolai izveidojusies sadarbība ar uzņēmumiem “Santa Maria” un “Pūre”, tāpēc gatavošanas procesā vienmēr pietiek garšvielu un pankūku ballē netrūkst ievārījuma.
Moto – saticība un sapratne
Kādas grupas darba teorētiskajā daļā teikts: mūsu mājoklis liecina par mums pašiem. Mājoklis ir mūsu patvērums no ārējās pasaules. Sapņi par mājokli, iedomu mājoklis vairāk ir darba grupas fantāzijas lidojums. Taču ļoti praktisks pasākums ir mājas pārdošana, jauna mājokļa iegādāšanās, apgaismojuma izkārtojums un citas ļoti praktiskas darbības, ko grupās stundās izspēlē jaunieši. Katra grupa var pilnīgi brīvi izvēlēties darbības virzienus. Vienīgais vienojošais ir tēma – māja. Teorētiski tiek apskatīts mājas ārējais veidols, tā plusi un mīnusi, mājas mikroklimats, kā to uzlabot, mainīt, pilnveidot. Teorētiskajā daļā jāietver arī izspēlētās ģimenes dzīves moto, un labi, ja tas skan – saticība, mīlestība, sapratne –, jo modelī ietverta savstarpēja cieņa, izpratne, atbalsts.
Jelgavas Izglītības pārvaldes Metodiski informatīvā centra vadītāja Sarmīte Vīksne uz jautājumu par mājturības neatsveramo lomu skatās demokrātiski. “Ir pieprasījums, ir piedāvājums. Pētījumu par šo tēmu veikuši neesam, tomēr svarīgi, ja vienā pilsētā ir plašākas iespējas vidusskolēniem izvēlēties savām interesēm atbilstošu izglītību. Svarīgi, lai piedāvājums ir dažāds, lai katra skola atrod savu “rozīnīti”. Un svarīgākais jebkurā jomā ir skolotājs entuziasts, kas pats deg un aizdedzina citus.
