Amerikāniete Kristī Blisa Platones bērniem brīvprātīgi māca savu dzimto valodu
Ceturtdienas rītos Platones Kristiešu centrā, kur parasti pulcējas evaņģēliskās ticības kristieši, valda neierasta rosība. Tur sanākuši vairāki vecāka gadagājuma ļaudis, kas pie tējas tases omulīgi apspriež kārtējos nama sakopšanas darbus, un bariņš bērnu, kas, kaut gan vēl valda brīvlaika noskaņojums, atnākuši mācīties. Jau vairākas nedēļas viņus skolot brauc amerikāniete Kristī Blisa. Kamēr viņas vīrs Marks aizņemts diplomātiskajā darbā Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībā Latvijā, Kristī meklējusi savu radošo piepildījumu un atradusi to brīvprātīgā darbā Platonē.Jā, es tiešām vēlos!«Mūsu trīs meitas jau izaugušas. Vecākajai Elisai ir 22, Aleksandrai – 19, bet jaunākai Tesai – 14 gadu, viņa mācās Latvijas Starptautiskajā skolā un pēc stundām ir aizņemta dažādās aktivitātēs. Lai kā man joprojām patīk būt mammai, rūpēties par savu ģimeni, gatavot ēst un tīrīt māju, ir daudz brīvā laika, ko vēlos saturīgi pavadīt. Oficiāli gan mācīt nevaru, bet angļu ir mana dzimtā valoda. Kāpēc nepalīdzēt skolēniem vai studentiem, kam ar to ir problēmas?» motivāciju lūkoties pēc iespējām atklāj brīvprātīgā skolotāja, kas Latvijā pavadījusi jau gadu no atvēlētajiem trim.Raugoties, kā viena lieta aizved pie nākamās, Platonē viņa nonāca, pateicoties draudzes svētdienas skolotājai Sabīnei Sīlei. Vairākus mēnešus Kristī kopā ar Tesu darbojas Rīgas Anglikāņu draudzes zupas virtuvē. Tur viņa jautāja, vai nav zināms kāds, kuram būtu vajadzīga šāda palīdzība, un tika iepazīstināta ar Sabīni. «Vai tu tiešām vēlies to darīt?» rūpēs par vietējo bērnu izglītību viņa jautājusi potenciālajai skolotājai. «Jā, es tiešām vēlos!» atbildēja Kristī un nenožēlo.Kēksiņi izkonkurē «končas» Dienā, kad Platonē viesojās «Ziņas», Kristī nodarbību sāk ar pašas ceptiem kēksiņiem. Laiks aprunāties par nedēļas, īpaši tās nogales, piedzīvojumiem. Vairāki bijuši draudzes organizētajā ekskursijā Ventspilī. Tāpēc neformālā gaisotnē mēģina angliski pastāstīt, kā nu tur gājis.Savukārt stundā, kas ilgst vairāk nekā 60 minūtes, bērni vispirms demonstrē, kā iemācījušies nosaukt ķermeņa daļas. Viņi pa vienam ceļas kājās, drosmīgi nodzied kustību dziesmiņu un atbild uz skolotājas jautājumiem, jo zina, ka noteikti būs gandarījuma balviņa. Kristī ļauj izvēlēties kēksiņus vai «konču». Izrādās, viņas ceptajam gardumam šoreiz nav konkurences. To par aktīvu dalību bērni dabū, arī apgūstot jauno vielu – skaitļus un dienu nosaukumus. Skolēni angliski saskaita, atņem, reizina un dala. Sauc lietas, ko labprāt dara nedēļas nogalēs. Nedaudz mokās ar vārda «ceturtdiena» anglisko izrunu, bet skolotāja nepārmet. Tāpēc bērni uz nodarbībām nāk ar prieku. Arī astoņgadīgā Sintija, kurai šī ir pirmreizēja satikšanās ar angļu valodu. Skolā to viņai oficiāli mācīs nākamgad, bet pulciņos topošā trešklasniece nav gājusi. «Varu iemācīties daudz jauna. Man īpaši patīk dziesmiņas un tas, ka var dabūt balvas. Angļu valoda nemaz nav grūta,» spriež meitene. Kā pašai mācīties svešvalodu«Nespēju noticēt, ka bērniem tik labi iet. Lai gan tas nav viegli, viņi atceras arī specifiskus vārdus, to formas. Izruna kļūst aizvien labāka,» slavē skolotāja. Kristī atklāj, ka savā darbā patur prātā principus, kas viņai pašai palīdzējis apgūt svešvalodas. Kopā ar ģimeni nācies dzīvot Bolīvijā, pirms tam Meksikā, un katrā vietā Blisi vienmēr centušies iepazīt vietējo kultūru un mācīties valodu.«Pirmkārt akcentēju sarunvalodu. Mudinu runāt pilniem teikumiem. Pieklājība ir ļoti svarīga. Lai kurā valstī neatrastos, jāzina kultūra. Tāpēc mācu teikt «lūdzu» un «paldies». Lieku piecelties, kad bērni atbild,» stāsta Kristī, piebilstot, ka, viņasprāt, būtiska ir arī tēmu integrēšana un aktīva līdzdarbība. Tāpēc skolotāja iecerējusi stundu, kurā, piemēram, bērni kopā taisīs ēst un skaisti to pasniegs. Būs apgūti ne tikai produktu un galda piederumu nosaukumi, atkārtotas krāsas, mērvienības un rēķināšana, bet arī trenētas praktiskas prasmes un manieres.Nerāda tikai baltus zobusRunājot par latviešu valodas mācīšanos, Kristī atklāj, ka tik viegli vis neiet. Taču viņa cenšas. Arī iedzīvošanās Latvijā nav bijusi ideāli gluda. To palīdzējusi pārvarēt atvērta sirds un prāts.«Esmu saskārusies ar uzskatu – o, jūs, amerikāņi, vienmēr smaidāt. Rādāt tik savus baltos zobus! Taču – nē! Mēs esam optimistiski cilvēki. Mums ir ticība, ka strādājot varam kaut ko sasniegt. To ir grūti saprast īpaši vecākajai paaudzei, jo – par ko gan te smaidīt! Tomēr būt optimistam ir svarīgi. Tas atver sirdi un prātu. Savukārt mūžīga sūdzēšanās nokauj garu,» atziņā dalās Kristī Blisa. Viņa atklāj, ka Latvijā visvairāk uzrunā skaistā daba un brīnišķīgie cilvēki. «Tepat Platonē skatāmies – pilna ligzda stārķu! Apbrīnojami! Safotografēju no visām pusēm, rādu bērniem, bet viņi nesaprot, kas te tāds īpašs. Tāpat bebri. Kaut gan tie rada lielas problēmas, vienalga ir skaisti,» jūsmo angļu valodas skolotāja. Viņa atzīst, ka dažu lietu Latvijā tomēr pietrūkst. Ne tikai mīļu cilvēku, kas palikuši dzimtenē, un siltu laikapstākļu, bet elementāras sadzīves puses, piemēram, zināšanu, kur par izdevīgāko cenu iespējams iegādāties pārtiku un apģērbu. Latvijā viss ir ļoti dārgs. «Tomēr mēs esam priecīgi un laimīgi, ka varam te būt,» vēlreiz savu dzīves pozīciju atgādina Kristī, sagaidot jauno skolas sezonu. Viņa ir gatava turpināt nodarbības Platonē kopā ar pārējiem brīvprātīgajiem skolotājiem, kuri kristiešu centrā tāpat kā pērn mācīs bērniem dziedāt, spēlēt ģitāru, flautu, bungas un citus instrumentus, zīmēt un uzlabot sekmes mācībās. Visu laiku nav jābūt pēdējamSabīne Sīle, centra svētdienas skolas skolotāja Šīs nodarbības bērniem ir liels ieguvums. Grupā mācās viens zēns, kuram angļu valodas dēļ draudēja palikšana uz otru gadu. Te viņš ir atraisījies. Diemžēl skolas sistēmā ne vienmēr ir laiks ar bērniem strādāt individuāli. Darbojoties mazākā grupiņā, viņi var ne tikai noķert iekavēto, bet arī gūt jaunas zināšanas un apziņu, ka visu laiku nav jābūt pēdējam. Pozitīvi, ka skolotāja ir ārzemniece. Līdz ar to skolēni var dzirdēt valodu. Kristī ir retā amerikāniete, kura pati zina svešvalodas. Pret bērniem viņa izturas kā mamma – ir ļoti saprotoša, pacietīga. Nerājas, bet uzslavē, ja kas izdevies.
