Sandra un Austra ir draudzenes. Viņām bija ienaidniece Līga. Viņa gan bija draudzīga, taču pārējās meitenes viņu nepieņēma, jo Līgas ģimene nebija turīga.
Sandra un Austra ir draudzenes. Viņām bija ienaidniece Līga. Viņa gan bija draudzīga, taču pārējās meitenes viņu nepieņēma, jo Līgas ģimene nebija turīga. Austrai bija daudz Bārbiju un mīkstu rotaļlietiņu, Sandrai lielas, skaistas lelles. Līgai nekā no tā nebija.
Sandra un Austra uzjautrinājās par nabadzīgās meitenes sirdssāpēm. Līgai draugu nebija, viņa sēdēja savā istabā viena pati un spēlējās ar savām lupatu lellītem, kas agrāk bija piederējušas mammai. Laukā, smilšu kastē, spēlēties viņa nevarēja, jo pārējās meitenes dzina viņu prom. Tādēļ Līga ar skumjām raudzījās pa logu, kā tur ārā sunīšus spēlē priecīgi bērni.
Bet reiz notika tā. Līga nāca mājās no skolas. Citi bērni jau bija laukā un spēlējās. Meiteņu pulciņš zīmēja uz papīra lapām. Ar Sandras flomāsteriem drīkstēja krāsot visas. Taču garāmejošs zēns paņēma flomāsteru kastīti un aizskrēja. Sandras tūļīgās kājas zēnu panākt nevarēja. Līga ātri attapās un gar mājas otru pusi skrēja zēnam pretim. Kad viņš skrēja Līgai garām, tā no mugurpuses atņēma kastīti un skrēja prom, ko kājas nes. Zēnam bija slinkums dzīties viņai pakaļ.
Līga kastīti atdeva Sandrai, bet tā pat paldies nepateica.
Vakarā Sandra notikušo izstāstīja mammai, tikai teica, ka flomāsterus no zēna atdabūja viņas draudzene Ilona, nevis Līga. Sandras vecāki gāja pateikties Ilonai, meitene par to brīnījās un pastāstīja, kā viss bija norisinājies patiesībā. Tagad vecāki ņēma līdzi meitu un gāja pateikties Līgai. Sandrai bija liels kauns par saviem meliem. Sandras mamma lika meitenei draudzēties ar Līgu un pieteica nekad par citiem bērniem neņirgāties.
Tā abas meitenes sadraudzējās. No sākuma citām Sandras draudzenēm tas nepatika, bet viņām nācās ar to samierināties, un ar laiku arī pārējie bērni pieņēma Līgu.
