Jelgavas jauniešu deju kolektīva «Vēja zirdziņš» vecākās grupas dejotāji kopā ar vidējās paaudzes deju kolektīvu «Ritums» nupat atgriezušies no diviem festivāliem Itālijā..
Jelgavas jauniešu deju kolektīva “Vēja zirdziņš” vecākās grupas dejotāji kopā ar vidējās paaudzes deju kolektīvu “Ritums” nupat atgriezušies no diviem festivāliem Itālijā – X Starptautiskā folkloras festivāla Verbikāro un III Folkloras festivāla Sangregorio Magno.
Trīspadsmit dienu ilgais brauciens tika organizēts kā ES jaunatnes apmaiņas projekts “Mūsu Eiropa – multikulturāla valsts”. Šo projektu galvenā ideja ir iespēja tikties dažādu valstu jauniešiem, lai apmainītos ar idejām, viedokļiem un pieredzi.
Projekta vadītāja deju kolektīva “Vēja zirdziņš” divu dalībnieku mamma un “Rituma” dejotāja Elita Šeļegovska “Ziņām” pastāstīja, ka abiem kolektīviem ir tradīcija katru gadu doties kādā viesturnejā. Šogad uzmanību piesaistīja iespēja aizbraukt uz Itāliju. “Starp citu, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras mājas lapā www.yef.lv var saņemt informāciju par ES finansētām kultūras apmaiņas programmām. Tā ir iespēja iegūt jaunus draugus un zināšanas arī Latvijas jauniešiem,” saka E.Šeļegovska.
Dejotājiem tika dota lieliska iespēja iepazīt Itāliju visā tās krāšņumā. Šķērsojot šo lielisko kontrastiem bagāto zemi no ziemeļiem līdz gandrīz vai pašai Sicīlijai, varēja vērot lepnās vēsturiskās pilis, baznīcas, mākslu un arhitektūru Florencē, Romā, Venēcijā, Sanmarīno un Veronā, izbaudīt adrenalīna garšu, braucot pa šauro līkumoto kalnu ceļu uz Vezuva virsotni, saprast šā vulkāna spēku nedaudz baisajā Pompejā, iepazīties ar drūmiem nostāstiem apvīto Neapoli, kā arī pabūt ļoti vecā nabadzīgā Apenīnu mazpilsētiņā Verbikāro, kur notika starptautisks folkloras festivāls. Pirmie iespaidi – šauras ieliņas, ierobežotas transporta pārvietošanās iespējas (autobusu dejotāji bija spiesti atstāt pie pilsētas robežas), vecas ēkas un nekādas sabiedriskās dzīves – bija maldīgi. Dienā uz ielas varēja sastapt tikai pavecākus vīriešus, kas, sasēduši visā ieliņas garumā, kūpina cigaretes un vēro atbraucējus. Bet vakarā, kad norimis karstums, ielas atdzīvojās. Tad visā krāšņumā parādījusies itāliešu sirsnība, viesmīlība un atsaucība. Vienīgā problēma: maz cilvēku, kas līdztekus dzimtajai valodai zinātu vēl kādu citu valodu. Toties itālieši ļoti labi prot sazināties ar žestiem, un dejotājiem tikai atlika tam pieskaņoties. Festivāls, kurā piedalījās vairāk nekā 20 grupu no dažādām pasaules valstīm, šajā pilsētiņā norisinājās jau desmito reizi, bet latvieši tur vēl nebija redzēti. Jelgavniekiem uzstāties ar sagatavoto koncertprogrammu nācās pusnaktī, kad kļuva mazliet vēsāks un apkārtējos kalnus apspīdēja mēness. Latviešu izpildījums itāliešiem ļoti patika, jo dejotāji repertuārā bija iekļāvuši ne vienu vien strauju, humora pilnu tautas deju, kas temperamenta ziņā nebūt neatšķīrās no itāliešu karstasinības. Tā kā projekta mērķis bija iepazīties ar citu tautu kultūru un tradīcijām, kā arī noskaidrot, kā Itālijā jūtas dažādu tautību pārstāvji, mūsu jaunieši gan festivāla laikā, gan atpūtas pasākumos pie jūras tikās ar vienaudžiem, diskusijās un citās aktivitātēs noskaidrojot un izvērtējot, kādas var būt jauniešu iespējas un kādas ir iespējas dažādu kultūru pastāvēšanai Eiropā. Diskusiju bija daudz, tātad var teikt, ka projekta mērķi tika sasniegti.
E.Šeļegovska ar smaidu atceras itāliešu brokastis. Izrādās, šajā dienvidzemē rītos ēd ļoti maz, turpretī vakariņās – ļoti daudz. Mūsu puišiem brokastīs taču nepietika ar vienu saldu pīrādziņu un tasīti kapučīno, bet vakariņās, kas tika pasniegtas pēc pulksten vieniem naktī, tikt galā ar pamatīgu makaronu porciju, dažāda veida salātiem, maizi, gaļu un vīnu latviešu vēderam likās par grūtu. Bet tāda bija Itālija!
