Kā vērtējat Satversmes tiesas (ST) atzinumu, ka likuma norma maksāt nodrošinājumu par sūdzības iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojā ir neatbilstoša?
Andrejs Tiknuss, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājsPirmkārt, ST spriedumi ir nepārsūdzami un ir jāpilda. Tas nozīmē, ka no Publisko iepirkumu likuma projekta, ko Saeima gatavojas skatīt trešajā lasījumā, norma par nodrošinājuma maksāšanu būs jāizņem. Ja jau astoņus gadus strādājām bez nodrošinājuma, tāpat turpināsim.Ļoti ceru, ka līdz ar šo spriedumu nesekos lavīnveida sūdzību skaita pieaugums, jo biroja administratīvā kapacitāte pērn būtiski samazinājusies – likvidētas divas juristu štata vietas, un viņi tieši nodarbojās ar sūdzību izskatīšanu. Iepirkumu rezultātus turpmāk noteikti apstrīdēs biežāk, tādēļ prognozēju sūdzību izskatīšanas termiņu palielināšanos. Statistika parāda, ka līdz ar nodrošinājuma maksas stāšanos spēkā (pagājušā gada 1. septembrī) nepamatoto sūdzību skaits no 36 procentiem 2007. gadā bija samazinājies līdz 20 procentiem periodā no 2009. gada 1. septembra līdz 15. februārim šogad. 2009. gadā birojs saņēmis rekordlielu sūdzību skaitu – 900 –, bet tad sekoja samazinājums. Taču tas nav tieši saistāms ar prasību maksāt nodrošinājumu par sūdzību, jo pērn sarucis arī izsludināto iepirkumu skaits. Mana pozīcija ir neitrāla. Pieļauju, ka nodrošinājuma maksāšana par sūdzības iesniegšanu daudzus mazos uzņēmējus atturēja to darīt, lai gan ir iespējams, ka viņiem apstrīdēšanas laikā izrādītos taisnība. Depozītā, kurā tiek ieskaitītas par nepamatotu sūdzību iesniegšanu iekasētās nodevas, ir ap 20 000 latu, kas pēc tam, kad stāsies spēkā ST spriedums un tiks likvidēts minētais depozīts, nonāks valsts budžetā.
Vilis Ļevčenoks, Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieksSatversmes tiesas lēmumu, ar kuru par nepamatotu tiek atzīta prasība iemaksāt nodrošinājumu par sūdzības iesniegšanu IUB, uzskatu par demokrātisku. Taču mūsu ekonomiskajā situācijā, kad uzņēmumi cīnās par izdzīvošanu, lietojot dempinga cenas, tas dos iespēju konkursu pretendentiem lēmumus pārsūdzēt tikai tādēļ, ka tie nav atzīti par piedāvājuma uzvarētājiem.Starp uzņēmumiem valda sīva un nežēlīga cīņa, un sagaidāms, ka pašvaldībās Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apguve būs apgrūtināta – projektu realizācija aizkavēsies, un konkursu uzvarētāji pārsūdzību dēļ nevarēs izmantot būvniecībai piemērotākos gada mēnešus.
Māris Peilāns, SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» valdes priekšsēdētājsPublisko iepirkumu likuma grozījumos pagājušajā rudenī tika iestrādāta prasība par iesnieguma nodrošinājuma apmēriem, ja pretendents iesniedz sūdzību par iepirkuma procedūru. Nodrošinājuma lielums ir atkarīgs no piedāvātās līguma cenas, kura tad arī nosaka iemaksājamās summas apmēru Iepirkuma uzraudzības birojā par lietas izskatīšanu.Pirms likuma grozījumiem šādas normas nebija, un tas deva iespēju citiem konkrēta iepirkuma pretendentiem ar pārsūdzēšanu gan pamatoti, gan reizēm arī nepamatoti apturēt līguma slēgšanu. Iestrādājot likumā prasību par nodrošinājuma iesniegšanu sūdzības izskatīšanai, tika panākts, ka nepamatotu sūdzību skaits samazinās, kas savukārt ļāva savlaicīgi noslēgt līgumus. Uzskatu, ka nodrošinājuma pieprasīšana bija pamatota un tikai uzlaboja pretendentu iesniegto piedāvājumu kvalitāti, tādējādi sūdzību skaits saruka. Būtu lietderīgi ne tikai šo prasību samazināt, bet arī pārskatīt un palielināt nodrošinājumu iemaksu apmērus līgumiem, kuru piedāvātā līguma cena ir virs viena miljona latu.
