Uz «Gada izrādes 2010» finālskati no Zemgales reģiona izvirzīta Alunāna Jelgavas teātra monoizrāde «Vienlaicīgi».
Diplomus izpelnījās Lūcijas Ņefedovas iestudētie «Dīvainā misis Sevidža» Zaļenieku amatierteātrī un «Savedējs» Svētes teātra studijā, kā arī režisores Daces Vilnes «Medus garša» un aktrise Antra Leite Ozolnieku novada amatierteātrī. (Par jelgavnieku nopelnītajiem diplomiem – skatīt zemāk.)Noskatījušies amatierteātru iestudējumus, kas pretendentē uz «Gada izrādes 2010» godu ne tikai Zemgalē, bet arī citos Latvijas reģionos, vēl svaigajos iespaidos pēc Jelgavas un apkārtējo novadu skatuves maratona baudīšanas dalījās eksperti, teātra zinātnieki Ingrīda Vilkārse un Benedikts Kalnačs.Ingrīda Vilkārse: Šajā izrāžu maratonā, ko izdzīvoju visu februāri un martu, mani visvairāk iepriecina amatierteātru piramīdas noturīgums. Izrādes, kas tiek reģionu skatēs, ir piramīdas augšējā daļa, un tad vēl pats finālcīniņš – republikas skate (no 9. līdz 11. aprīlim Jūrmalā) – tā jau ir virsotne.Mums bija dota iespēja iepazīt ārkārtīgi daudzveidīgu žanru piedāvājumu. Redzējām, ka teātris nav tikai lielas latviešu lugas, kāds varbūt bija izveidojies uzskats par amatierteātriem. Paralēli notiek ļoti aktīvi meklējumi, gan veiksmīgāki, gan mazāk veiksmīgi, ko dažkārt nemaz profesionālie teātri neatļaujas.Liels prieks par to, ka visos teātros, bet Jelgavā it īpaši, ir liels jauniešu procents. Turklāt ar degošām acīm un darboties gribu – tātad amatierteātriem ir nākotne.Benedikts Kalnačs: Amatierteātru kustība izskatās visnotaļ dzīvīga. Procesam ir svarīgi, ka ir daudz meklējumu pēc jauniem izteiksmes veidiem un formām. Ne mazāk, dažkārt pat vēl vairāk iepriecina tieši lielie ansambļi – var redzēt, ka cilvēki turas kopā. Tās ir pietiekami nopietnas lietas, ko kolektīvi uzņemas iestudēt, bet acīmredzams, ka amatierteātru dalībniekiem ir daudz vienojoša arī ārpus skatuves. Skates katru gadu norit visnotaļ labvēlīgā gaisotnē.Jaunā pakāpē un ar perspektīvu strādā Alunāna Jelgavas teātris, kur pašreiz aktīvi darbojas četri dažādu paaudžu režisori. Tajā ir liela trupa un plaša amplitūda – šā teātra sniegumā redzējām tik dažādas lietas kā lieluzvedumu «Dons Kihots. Cilvēks no Lamanšas» (diploms par vērienīgu muzikālās izrādes uzvedumu) un monoizrādi – Jevgeņija Griškoveca «Vienlaicīgi» (diplomi režisorei Kristīnei Zotovai un aktierim Raivim Altrofam), kas uz skatītāju iedarbojās ne mazāk iespaidīgi un galvenais, precīzi.Ļoti interesantu izrādi redzējām arī Jelgavas Latviešu biedrības teātrī, kas tik tikko sāk darboties visai pieticīgos apstākļos, bet ķeras pie ļoti nopietnas dramaturģijas, kāda ir Māras Zālītes «Margarēta» (diploms režisorei Vijai Zelmenei un Artūram Jankovskim par veiksmīgu Advokāta lomas atveidojumu) un mēģina to interesanti interpretēt, radot savdabīgus psiholoģiskus traktējumus.Redzam, ka mēģina pastāvēt arī Jelgavas Jaunais teātris, un gribas novēlēt, lai tas noturas un saglabā savu seju, jo, mainoties režisoriem, grūti nojaust ceļu, pa kādu tas attīstīsies tālāk.Interesantas izrādes top ne tikai pilsētā, bet arī laukos. Tās ir ļoti gaišas vietas, kur cilvēki grib darboties, un savs gandarījums no teātra kā kultūras pasākuma tiek gan aktieriem, gan publikai.
