Sēta vai žogs ap māju nav tikai savas teritorijas norobežošana. Tas parāda mūsu attieksmi pret līdzcilvēkiem, pret vidi ap mums.
Sēta vai žogs ap māju nav tikai savas teritorijas norobežošana. Tas parāda mūsu attieksmi pret līdzcilvēkiem, pret vidi ap mums.
Viens apvilks ap pagalmu kārtīgu metāla režģu žogu, cits norobežosies ar glītu dēļu sētu, bet vēl kāds sastādīs kaut ko zaļu.
Novecojis ir uzskats, ka dzīvžogam var izmantot tikai kādu dekoratīvu krūmu rindu vai eglīšu joslu. Stādaudzētavas «Dimzas» saimnieks Guntis Vītoliņš apgalvo, ka dzīvžogā var stādīt gandrīz visu, bet galvenais – tas regulāri jākopj un jāapcērp.
Kas jānorobežo
Vispirms jābūt skaidrībā, kas jānorobežo. Ja dzīvžogs būs ap pilsētas savrupmāju, tam jāizvēlas augi, kas sakuplo pietiekami blīvi un ir izturīgi, lai aizturētu putekļus, dūmus un trokšņus. Ja žogu stāda ap lauku māju, ieteicams izvēlēties tādus augus, kurus jau pirmajā ziemā nenograuztu zaķi.
Un vai ir vērts stādīt augstu dzīvžogu starp divām draudzīgām kaimiņu ģimenēm? Kāpēc gan, piemēram, tā nevarētu būt upeņu krūmu josla, kur ogas no vienas puses lasa viena, bet no otras – otra ģimene?
Dzīvžogu iedalījums
Dzīvžogi pēc augstuma tiek iedalīti zemos – no 0,2 līdz 0,4 m, vidējos – 0,5 līdz 1,5 m un augstajos – 1,5 līdz pat 2,5 un 3 m. Visi var būt cirpti, formēti vai necirpti.
Vēl jāizvēlas, vai stādīsiet mūžzaļos vai lapainos augus. Lētāk būs stādīt lapainos krūmus, kas cirpti izskatās dekoratīvi arī ziemā. Nav mazsvarīga arī auga krāsa. Mūžzaļie būs zaļi vienmēr, protams, ja zemā kalnu priede ziemā neatradīsies zem sniega, bet, piemēram, grimoņu zari vienmēr būs košā sarkanā vai dzeltenā tonī.
Izvēlies, ko vēlies
Zemo dzīvžogu parasti izmanto iekšējā pagalma apzaļumošanai. Tāpēc tam vairāk ir norobežojoša nozīme. Tam var izmantot arī daudzgadīgas puķes, piemēram, sarkanās ceļmallapas, čīkstenes, hibrīda zeltslotiņu šķirni ‘Dzintra’, šaurlapu brūnactiņu, kā arī dažādas graudzāles.
Augstu neaugs, īpaši, ja tos kops un «frizēs», arī Japānas spirejas (zaļas, dzeltenīgu vai sarkanīgu nokrāsu, ziedošas vai neziedošas), ligustri, Alpu jāņoga, čuža jeb klinšrozīte.
Tuvu ideālam zemajos dzīvžogos ir izmantojama kalnu priede un kazaku kadiķis.
Vidēja augstuma dzīvžogam G.Vītoliņš iesaka izmantot arī tādus mums labi pazīstamus krūmus kā jasmīnu un ceriņu. Taču tie regulāri jāapcērp.
Arī vidēja augstuma dzīvžogā derēs Alpu jāņoga, arī cirpti parasto jāņogu krūmi (ogu raža pat esot lielāka nekā no necirptiem krūmiem), klinteni, dažādas spirejas, aso egli un sudrabegli.
Augstajos dzīvžogos var izmantot vilkābeles, meža bumbieres, vēlziedu jasmīnus, tūjas un pacipreses. No skuju kokaugiem labi dzīvžogā izskatīsies sudrabegles, taču šāds dzīvžogs nebūs īpaši lēts (viens stāds maksā Ls 3 līdz 6).
Ja žogam izmantots metāla režģis, to var blīvi apaudzēt ar dažādiem vīteņaugiem, piemēram, mežvīteņiem, kokžņaudzēju, vīteņsaurseržiem (saldā mīlestība).
Kad stādīt
G.Vītoliņš uzskata, ka šogad stādi nobriedīs ap 18. septembri, tad arī sāksies īstais krūmu stādīšanas laiks līdz pat zemes sasalšanai. Bet pavasarī krūmus var sākt stādīt jau apmēram nedēļu pēc tam, kad atkūst augsne, jo augsnē ir vairāk mitruma. Šie noteikumi attiecas uz stādiem, kas iegādāti ar kailsaknēm. Taču, ja augi ir pirkti konteineros (podos), tos var stādīt arī visu vasaru.
Kur pirkt stādus
Vislabāk, protams, ja stādi ir audzēti Latvijā, jo tad tie labāk ieaugsies mūsu apstākļos.
Ļoti plašs skujeņu klāsts ir kokaudzētavā «Baltezers». Potēto skujeņu izvēle plaša būs Kalsnavā. Pēc rododendriem jābrauc uz Babīti, bet «Dimzās» var izvēlēties piemērotākos lapainos krūmus un kokus. Jelgavas rajonā stādus piedāvā arī Zaļenieku «Aptiekas».
Pērkot stādus, prasiet padomu speciālistam. Tas varbūt aiztaupīs dažus nepatīkamus brīžus.
