Kopš 3. jūlija Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā mūsu pilsētas iedzīvotājiem dota iespēja iepazīties ar tautiešu mākslu Rietumu pasaulē.
Pasaules latviešu mākslas izstāde «Tēvu zemei – Latvijai» interesanta un unikāla ar to, ka pat Rietumu pasaulē visi autori nekad nav redzējušies vienuviet. Bez šaubām, ASV vai Kanādas latviešu dziesmu svētku laikā parasti notiek arī tēlotājas mākslas skates, kurās piedalās tautieši no tuvākām un tālākām zemēm, tomēr pārsūtīšanas izdevumi no, teiksim, Austrālijas uz Ameriku ievērojami, ko ne katrs autors var atļauties. Satiekas kontinenti, stili, virzieniLeldes Kalmītes iniciatīvas dēļ tagad satiekas tik ļoti atšķirīgi kontinenti, daudzveidīga pasaules uztvere, gandrīz visu paaudžu un visdažādāko mākslas stilu un virzienu pārstāvji. Te gan jāaizrāda, ka nesastapsimies ar pilnīgi visiem latviešu māksliniekiem, kuri dzīvojuši un joprojām mitinās svešās zemēs. Tā kā šī kolekcija veidota no brīvprātīgiem ziedojumiem, rinda autoru te nav ieraugāma, piemēram, visvecākās paaudzes gleznotāji Ludolfs Liberts, Augusts Annuss vai Maksimiliāns Mitrēvics un daudzi jo daudzi citi. Sarežģītās transportēšanas dēļ ļoti minimāli pārstāvēta tēlniecība. Vēl jāpiebilst, ka ne katram mirušajam māksliniekam ir entuziasma pilni pēcnācēji, kas parūpētos par savu senču popularitāti tēvzemē.Starp autoriem, kurus redzam Jelgavā, gribas pieminēt Arnoldu Sildegu (ASV), kas mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā un ilgus gadus bija vienīgā mākslas žurnāla «Latvju Māksla» redaktors svešumā. Viņš ir latviešu tonālās glezniecības tradīciju turpinātājs ārpus dzimtenes. No reālisma līdz abstrakcijaiArī Laimons Eglītis (ASV) gleznoja ļoti reālistiski, viņa darbu centrā ir sieviete, bieži kaila, kolāžveidīgā sakārtojumā ar klusās dabas elementiem, arhitektūru un ainavu. Pēdējos divdesmit gadus Edgars Krūmiņš (Kanāda) savās gleznās runā par latviešu tautas likteņgaitām. Dzidras Mičeles (Mitchell, Austrālija) darbu centrā ir cilvēks dramatiskā pasaulē. Pašreizējā Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības priekšsēde Guna Mundheima akvarelī glezno noskaņā ļoti jūtīgas un pat trauslas klusās dabas. Savukārt jelgavnieks Māris Platais (ASV) ir izcils zīmētājs. Raimonds Slaidiņš (ASV) pēc izglītības ir arhitekts, taču viņa Kalifornijas ainavas iepriecina ar košu dekoratīvismu un ekspresīvu krāsu uzlicienu. Arvīds Sodums (Austrālija) savulaik dzīvoja un strādāja Dienvidāfrikā, par ko liecina Bavendas cilts vīra portrets zīmējumā. Pēteris D.Šņore (ASV) izmantojis ļoti interesantu paņēmienu savā darbā – mākslinieks attēlojis roku, kura glezno Rīgas ainavu. Gundegas Cennes (Kanāda) daiļrades centrā ir bērni, jaunieši un ģimene. Viņa savās gleznās blakus eļļas krāsām izmanto dažādus materiālus, šoreiz smiltis, kas rada interesantus faktūras efektus. Jelgavā vairākkārt viesojusies Lelde Vinters Ore (ASV), tāpēc mums labi pazīstama viņas ekspresīvā glezniecība. Jāņa Rituma (ASV) mākslu, cerams, augustā tuvāk iepazīsim Zinātniskās bibliotēkas galerijā. No tā saucamās abstraktās glezniecības gribas izcelt Dagmāru Igalu, Leldi Kalmīti, tekstilnieci un gleznotāju Ausmu Matcati, Ģirtu Puriņu (visi no ASV) un Haraldi Norīti (Austrālija), kuru darbi izgājuši savas mītnes zemes mākslas arēnā.Diezgan plaši pārstāvēta fotogrāfija, kur īpaši pievēršu uzmanību Daces Margas, Jura Ubāna (starp citu, Konrāda Ubāna dēla, abi no ASV) un Ivonnas Vāras (Vaar, Kanāda) veikumam. No trīsdimensionālās mākslas uzteicami keramiķe Krista Svalbonas, kā arī Ritas Grendzes un Ginta Grinberga (visi no ASV) darbi metālā.
