20. maijs ir pēdējais datums, kad lauksaimnieki var pieteikties uz ES atbalsta maksājumiem par lauksaimniecībā izmantojamās apsaimniekotās zemes platībām.
20. maijs ir pēdējais datums, kad lauksaimnieki var pieteikties uz ES atbalsta maksājumiem par lauksaimniecībā izmantojamās apsaimniekotās zemes platībām. Taču praktiķi domā, ka liela daļa zemnieku uz tiem lielās birokrātijas dēļ nemaz nepretendēs.
Aprīļa beigās sarunā ar ekonomiski un finansiāli zinošu kungu, kas apsaimnieko zemi, pievērsāmies lauksaimniecībai. Arī viņš atzina, ka bez rokasgrāmatas izstudēšanas dokumentus aizpildīt nav iespējams. Labi, ka grāmata uzrakstīta vienkāršā un saprotamā valodā, tomēr divi vakari pagājuši, līdz radusies izpratne. Arī dokumentu precīza aizpildīšana prasīšot nopietnu vairāku vakaru darbu. “Jāuzrāda katra bloka numurs, kāda kultūra kādā platībā tiek audzēta, turklāt – ar diviem cipariem aiz komata. Vienā gabalā iesētas cukurbietes, ap tām ir slejas, kur iesēti mieži. Ir piemājas dārzs, augļu dārzs, ganības… Ej nu samēri un sarēķini. Sarakstīt uz labu laimi nevar, jo brauks pārbaudīt. Rokasgrāmatā gan teikts, ka nedrošības gadījumā var uzrādīt mazāku platību, bet otrādi gan ne,” tā stāstīja vīrs.
Sarunā ar sābriem nosprieduši, ka uz pārvaldi Jelgavā nemaz nebrauks, jo daudzi dokumentus vienkārši nespēs aizpildīt un līdz ar to arī atbalsta maksājumus nesaņems. Doties uz pilsētu ar tukšām lapām un cerēt uz speciālistu palīdzību arī būtu naivi, jo pieteikšanās termiņš jau tā ir visai saspringts un pēdējā nedēļā bez visa tā gaidāmi sastrēgumi…
Viela pārdomām bija arī seminārs par ES naudu lauksaimnieku projektiem. Uzņēmējiem domātajos semināros informatīvo materiālu mapītes uz galda ir pašsaprotama lieta. Bet ar zemniekiem ir citādi. Atbildīga Lauku atbalsta dienesta amatpersona paziņojusi, ka izdales materiālu nebūs, tie prasītu izdrukāt pārāk daudz lapu. Informāciju varot meklēt LAD mājas lapā internetā.
Vēlāk tajā ieskatoties, nācās atzīt, ka nemaz tik daudz vietas zemniekiem domātā informācija neaizņemtu. Lietišķi un prasmīgi pēc noteiktiem principiem apkopojot, jaunumi iekļautos nelielā informācijas paketē vai brošūriņā. Taču zemniekam būs jāmeklē internetā, lai gan tieši laukos nevar lepoties ar tā pieejamību.
Seminārā atklājās arī citas nebūšanas ar atbalsta maksājumiem. Proti, zemniekiem ir problēmas saņemt lauku kartes. Amatpersona teica, ka grūtību nebūtu, ja priekšreģistrācija tiktu veikta līdz pagājušā gada beigām. Zālē bija zemnieki, kas to izdarījuši noteiktajā termiņā, tomēr tālāk netiek. Speciālists skaidro, ka pieteikumi ir ievadīti datorā, sistēma darbojoties (šķirojot, salīdzinot utt.) autonomi un, kamēr nonākot līdz galam… Tomēr var noprast, ka ar jauno datorprogrammu ne viss ir kārtībā. Savulaik pirmajiem zemesgabaliem kadastra numurs bija no desmit cipariem, bet pēc tam pārgāja uz 11 ciparu sistēmu. To datorprogramma arī pazīst, bet sākotnējo sistēmu – ne. Tiesa, LAD esot saņēmis Valsts zemes dienesta programmu, lai attiecīga kadastra datus dabūtu un karti varētu izdrukāt uz vietas. Tomēr praktiski šis process vēl nebija iemēģināts un par rezultātiem runāt pāragri.
Amatpersona gan sacīja, ka viss esot jauns un visi mācoties, tomēr uz zemnieku jautājumu “Kāpēc mums būtu jācieš jūsu dēļ?” strikti noteica, ka to zemnieki tik un tā nepierādīšot. Arī citādi sarunās par neatbilstībām dominēja tonis, kas nepieļauj lauksaimnieku iebildumus. Vēlāk gan tika pieteikts, ka tikšot darīts viss iespējamais… Zemniekiem tas gan ir vājš mierinājums.
Savukārt seminārā par bioloģisko saimniekošanu atklājās, ka zemniekiem šogad radušās problēmas arī ar subsīdiju naudas saņemšanu. Proti, informācija par tām saņemta tikai tad, kad pieteikties jau bijis par vēlu. Atbildība par to būtu jāuzņemas lauksaimniecības konsultāciju centriem. Debatēs izrādījās, ka arī rajonos informācija par subsīdijām pienākusi ar lielu novēlošanos. Pieteikšanās termiņš bijis 1. aprīlis, bet subsīdiju grāmatiņas no Rīgas piegādātas tikai pagājušajā trešdienā (!). Zemkopības ministrijas pārstāve atzina, ka šogad zemniekiem nav bijuši labvēlīgi apstākļi subsīdiju saņemšanai. Bet vai ar to kas līdzēts?
Zemnieki, kas diendienā risina savus tiešos jautājumus, droši vien ne tādas neatbilstības vien varētu pastāstīt. Bet pietiek jau ar esošo, lai atzītu, ka ierēdņi nu nekādi nepieder kategorijai, kam būtu ļauts likt sprunguļus lauksaimnieku spieķos un uzkundzēties pār kādu, kas strādā vaiga sviedros, nevis nodarbojas ar plānā galdiņa urbšanu.
