Mārtiņa Pīlādža uzskati komentārā «Gribu būt par ierēdni» un iepriekšējos rakstos galvenajos vilcienos sakrīt ar manām domām.
Mārtiņa Pīlādža uzskati komentārā «Gribu būt par ierēdni» un iepriekšējos rakstos galvenajos vilcienos sakrīt ar manām domām. Arī mani visus šos gadus, esot Domes Revīzijas komisijā un pārbaudot saimnieciski finansiālo darbību, urdīja viens un tas pats jautājums – kā var tik vieglprātīgi rīkoties ar nodokļu maksātāju naudu laikā, kad ekonomisko un saimniecisko jautājumu risināšana pilsētā neiet uz labo pusi. Es pilnībā negribētu piekrist komentārā «Gribu būt par ierēdni» teiktajam: «Vairākas privilēģijas, ko sev noteikuši pašvaldības ierēdņi, būtu grūti iedomājamas pat komunistu laikos…» Jā, komunismu laikos privilēģijas bija, bet tad ierēdņus uz neizmērojamu patvaļu ierobežoja partijas biedra karte jeb, kā tautā dēvēja, partijas biedra maizes karte. Vienkārša cilvēka prātam domnieku privilēģijas ir neaptveramas. Mani pārsteidz šāda Domes rīcība, jo ikviens no domniekiem, startējot pašvaldību vēlēšanās, ar putām uz lūpām solīja vēlētājiem raudzīties, lai pareizi tiktu izlietota nodokļu maksātāju nauda. Vēlēšanas pagājušas. Vēl divi gadi šāda Dome jāpacieš. Bet kurš no ierēdņiem atteiksies no labumiem, ko viņiem domnieki gandrīz ar varu ieliek rokās?
Neliela atkāpe. 1998. gadā, pārbaudot Domes administrācijas saimnieciski finansiālo darbību, Revīzijas komisijas rokās nonāca koplīgums par 1997. gadu. Tajā pašā laikā finansiālās darbības revīziju veica Valsts kontroles darbinieki, kuriem lūdzu izskaidrot, cik juridiski tiesisks ir šāds koplīgums. Man ieteica vērsties pie valsts kontroliera R.Černaja. Vēlāk atnāca atbilde ar Bernāres kundzes parakstu, ka Jelgavā strādā valsts kontrolieri un izskaidrojums jālūdz viņiem. Tikāmies, izrunājāmies. Nonācām pie secinājuma, ka viss ir likuma ietvaros, jo pilsētas galva ir tiesīga noslēgt šādu līgumu ar arodkomiteju, nepārkāpjot apstiprinātā budžeta robežas. Uz jautājumu, vai likums nebūs pārkāpts arī tad, ja tiks ierēķinātas prēmijas sešu mēnešu algas apmērā, Valsts kontrole izteicās apmēram tā: tas atkarīgs no Domes deputātiem. Ja viņi tādu budžetu apstiprinās – likums nebūs pārkāpts.
Tā kā vēl februāra sākumā Pečkovskas kundze jauno koplīgumu 1998. gadam man nevarēja (vai nedrīkstēja) parādīt, mēs, pieci Revīzijas komisijas locekļi, ar vēstuli vērsāmies pie Domes deputātiem ar ieteikumu izskatīt 1998. gada budžetu. Uzmanību vērsām arī uz koplīgumu, jo tas jāapstiprina ar Domes lēmumu un ir jābūt Finansu nodaļas un Finansu komitejas apstiprinājumam, ka Finansu nodaļai ir līdzekļi, kas ļauj izpildīt koplīguma noteikumus. Pēc šīs vēstules sekoju visām Domes sēdēm, cerībā, ka šis jautājums tiks izskatīts. Pagāja arī sēde, kurā apstiprināja pilsētas budžetu, bet Revīzijas komisijas locekļu vēstuli pat nepieminēja. Kā vēlāk izrādījās, Dome koplīgumu 1998. –2001. gadam jau esot apstiprinājusi sēdē 1997. gada 11. decembrī (lēmums nr. 25/59). Interesantākais ir tas, ka visus iepriekšējos gadus šādus koplīgumus Dome apstiprināja reizē ar budžetu (martā vai aprīlī). Bet šoreiz koplīgums tika akceptēts, nezinot budžetu.
Tātad, ja kāds arī jāvaino neizdarībās, naudas nepareizā izlietošanā, smagajā ekonomiskajā situācijā, tad tā ir pilsētas Dome. Tai vēlreiz objektīvi jāizvērtē, cik lietderīgas ir šīs dažādās komisijas. Ja tās tomēr ir vajadzīgas, tad kāda loma ir tiem speciālistiem, kuru pienākums ir veikt darbu, ko viņi it kā dara komisijās. Domei objektīvi jāizvērtē, vai tagad, kad notiek privatizācija, tai vajadzīgs tik liels administrācijas aparāts. Tas un viss pārējais ir tikai un vienīgi pilsētas Domes deputātu ziņā un atkarīgs no viņu godaprāta. Zinu, ka viena daļa brēks: re, kur tas «gudrais» (diemžēl vienīgais) Bērziņš! Es savus uzskatus neesmu mainījis. Pret nepamatotām piemaksām sāku cīņu, būdams pilsētas valdē pirmajā deputātu padomes sasaukumā pēc atmodas. Ja mēs virzāmies uz tirgus ekonomiku (jeb kapitālismu), tad arī Domei jārēķina katrs santīms, jo tā ir iedzīvotāju nauda.
Kas grib lielas naudas – lūdzu– veidojiet savus uzņēmumus, radiet darbavietas un pelniet kaut 1000 latu dienā, bet nevar celt savu materiālo labklājību uz nodokļu maksātāju rēķina, it sevišķi šajos ekonomiski grūtajos laikos.
Starp citu, uzņēmumi koplīgumos arī iekļauj darbinieku prēmēšanu, bet prēmijām atvēl noteiktus procentus tikai un vienīgi no peļņas. Pašvaldība ir bezpeļņas organizācija…
