Valsts nodarbinātības dienesta Jelgavas filiāle ar darba devējiem nesen noslēgusi pirmos darba līgumus, kas paredz pieņemt darbā invalīdus. Pašlaik nodarbināti ir deviņi invalīdi bezdarbnieki.
Valsts nodarbinātības dienesta (VND) Jelgavas filiāle ar darba devējiem nesen noslēgusi pirmos darba līgumus, kas paredz pieņemt darbā invalīdus. Pašlaik nodarbināti ir deviņi invalīdi bezdarbnieki.
«Ziņas» jau informēja, ka no šā gada maija Latvijas valsts īsteno invalīdu nodarbināšanas un profesionālās izglītošanas programmu, kuras realizēšanai valdība piešķīrusi 475 tūkstošus latu. Programma paredz izglītot un iesaistīt darbā dažāda vecuma cilvēkus ar invaliditāti. Pašlaik projekta ietvaros Latvijā nodarbināti 400 invalīdi. Jelgavā darbs atrasts deviņiem, no kuriem divi – invalīdi ratiņnieki Svetlana Feodorova un Juris Ukše – strādā mājās.
Dati liecina, ka pašlaik Sociālo lietu pārvaldes uzskaitē ir vairāk nekā trīs tūkstoši invalīdu, bet NVD kā bezdarbnieki reģistrējušies 113 cilvēku ar īpašām vajadzībām.
Bezdarbniekiem jābūt uzskaitē
VND Jelgavas filiāles nodarbinātības organizatore Anita Dolace stāsta, ka invalīdu nodarbināšanas programma paredz vairākas apakšprogrammas. Uz visiem tajās iesaistāmajiem attiecas viens nosacījums – invalīdiem bezdarbniekiem jābūt NVD uzskaitē. Viena no programmām paredz organizēt invalīdu darba praksi jauniešiem no 18 līdz 25 gadiem, kas ir ieguvuši profesionālo izglītību.
Plānots arī izveidot subsidētās darba vietas bezdarbniekiem no 25 gadu vecuma, kā arī pirmspensijas vecuma invalīdiem, kam līdz valsts noteiktajam pensijas vecumam ir palikuši ne vairāk kā pieci gadi. Ir noteikts, ka programmas ietvaros nodarbināti var būt tie cilvēki, kuri ieguvuši profesionālo, vidējo vai augstāko izglītību vai arī ir beiguši NVD organizētos gada profesionālās apmācības kursus. Darbā iesaistīt varētu arī invalīdus, kuriem darba devēja piedāvātajā profesijā darba stāžs ir ne mazāks par diviem gadiem.
Invalīdiem piemēro darba vietas
Jelgavnieki ir iesaistīti programmā, kurā sniedz atbalstu invalīdiem profesionālo prasmju apguvei darbavietā. Tas nozīmē, ka darbaspējīga vecuma invalīdi neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības pēc vienošanās ar darba devēju profesijai tiks apmācīti konkrētajā darbavietā.
Projekta realizācijas laikā Valsts nodarbinātības dienests invalīdiem izmaksās minimālo algu, bet cilvēki, kas apmācīs viņus, saņems 50 latu. Plānots arī finansēt invalīda darba vietas pielāgošanu. Šim nolūkam valsts programma atvēl līdz 500 latu katram nodarbinātajam.
Pagaidām darba līgumi noslēgti ar Jelgavas sieviešu invalīdu organizāciju «Zvaigzne» par apmācību datoru operatoru specialitātē. Trīs darba vietas invalīdiem nodrošinātas Jelgavas tipogrāfijā, šūšanas firmā KKR, firmā «Labietis» un uzņēmumā «Kalnciema ķieģelis».
A.Dolace stāsta, ka invalīdu darbā iekārtošanas procesā tiek iesaistīti dažādi dienesti, speciālisti un arī ārsti. Daudz pūļu prasa pārrunas ar darba devējiem, kas nav ieinteresēti invalīdu nodarbināšanā. Tāpēc NVD ir pateicīgs tiem, kas iesaistījušies šajā programmā. Lai arī projekta finansējums paredzēts uz desmit mēnešiem, NVD amatpersonas pieļauj iespēju, ka apmācītos invalīdus projektā iesaistītais darba devējs pieņems pastāvīgā darbā.
21. jūnijā Ministru kabinets pieņēma jaunu nolikumu par invalīdu nodarbināšanu, kas paredz vairākas izmaiņas. Viena no tām ir prasība darba devējus projektā iesaistīt konkursa kārtībā.
Diemžēl jāpiebilst, ka visnotaļ atzīstamā valsts iesaistīšanās invalīdu nodarbināšanā ir arī vairākas pretrunas, kas tuvākajā laikā būtu jāatrisina, proti, zināmai daļai invalīdu ir liegta iespēja tikt nodarbinātiem, jo savā laikā Veselības un darbaspēju komisijas izdotajā slēdzienā par invaliditāti ir rakstīts «darba nespējīgs». Iznāk, ka dzīvē šie cilvēki ir spējīgi patstāvīgi darboties dažādās jomās, taču NVD nav tiesīgs viņus ņemt uzskaitē, kas ir pirmais nosacījums invalīdu iesaistīšanai minētajā programmā.
