Runā, ka šis attālinātās saskarsmes periods ir labs ar to, ka cilvēkiem ir vairāk laika izvērtēt savas prioritātes un patiesās vērtības. Vairāk laika lasīt, šķirot, kārtot un radīt mākslu. Tajā pašā laikā ģimenēs, kurās aug bērni, var novērot krietni lielu spriedzi. Nereti četrās sienās un pat pie viena virtuves galda strādā vecāki un mācās skolēni. Katrs ar savu ritmu, vajadzībām un emocionālo noturību.
Un tomēr tie cilvēki, kas mīl grāmatas, laika gaitā ir izkopuši kādu labu īpašību. Viņi vienmēr atradīs klusu nostūrīti, kur netraucēti palasīt, kas nozīmē arī iespēju pabūt ar sevi, netraucējot citus. Ja šāda prasme vēl nav apgūta, ir vērts to pamēģināt tagad.
Ja savs grāmatplaukts jau izlasīts, ir īstais laiks ielūkoties projektā “Trešais tēva dēls” izveidotajā e-grāmatu bibliotēkā www.3td.lv. Tā ir iespēja bez maksas lasīt grāmatu elektroniskās versijas tiešsaistē savā mobilajā ierīcē vai datorā. Ticams, ka šī versija varētu īpaši ieinteresēt jauniešus.
Vairākas nedēļas pēc kārtas “Ziņas” uzrunās bijušos un esošos novadniekus, aicinot ieteikt grāmatas, ko būtu vērts izlasīt. Ne visi ieteikumi būs atrodami e-grāmatu bibliotēkā, tomēr tās, kuras tur ir, esam atzīmējuši ar 3td.lv zīmi.
Aiga Volkova, Jelgavas Pārlielupes bibliotēkas vadītāja
Ieteikt kādu grāmatu sākotnēji šķiet tik vienkārši, bet, kad jāizvēlas tikai trīs, uzdevums jau šķiet sarežģīts. Tādēļ atļaušos ieteikt trīs autoru vairākas grāmatas.
Dzintars Tilaks
Visiem pusaudžiem, galvenokārt puikām 11–16 gadu vecumā, iesaku izlasī grāmatas “Čomiņš”, “Oki doki”, “Piedzīvojumu meistari” un “Labo blēņu vasara” (divas pēdējās gan nav atrodams 3td.lv). Grāmatas patiks arī pieaugušajiem, jo tās ļaus atcerēsies savas bērnības piedzīvojumus. Dzintara Tilaka grāmatas man patīk ar to, ka tās ir ar reālu piedzīvojumu garšu. Man patika arī “Piķis un zēvele”, kur tiek pasmaidīts par latvieša tipiskajām īpašībām. Tā reizumis lasītājam liek smieties pilnā balsī un ne tikai padomāt, bet apdomāt visu kārtīgi.
Laura Vinogradova
Tiem, kam nepatīk vai nepietiek pacietības izlasīt veselu grāmatu, piedāvāju www.3td.lv paņemt stāstu krājumu “Izelpas”. Grāmatā iekļautie astoņi stāsti skar skarbas tēmas par dzīvi un dzīvību, par tuviem cilvēkiem un katras dienas nozīmīgumu. Stāstiņi lasās raiti, un tie saasina lasītāja jūtas un domas, kuras neatstājas vēl ilgi pēc tam, kad pāršķirta grāmatas pēdējā lappuse.
Ēriks Kūlis
Grāmatā “Vecīt, bez komentāriem” rakstnieks brīdina, ka uz meliem balstīta eksistence agri vai vēlu noved pie atmaksas stundas, kuras postu nav iespējams novērst. Vēl e-grāmatu bibliotēkā pieejamas Ērika Kūļa citas tikpat interesantas grāmatas, piemēram, stāstu krājums “Mīlošie un mēnessērdzīgie”. Savukārt romānā “Vainīgais” tiek runāts par dzīves pabērniem, kuru izvēles lielākoties nosaka ģimene, ko saucam par nelabvēlīgām. Bieži vien šiem jauniešiem pietrūkst vecāku atbalsta un mīlestības.
Pie ieteiktajām grāmatām gribu piekabināt vēl vienu – Gerija Čepmena “Piecas mīlestības valodas”, kas atklāj ilgstošas mīlestības noslēpumus un vedina saprast cilvēka emocionālās nepieciešamības. Diemžēl šī grāmata nav lasāma e-grāmatu katalogā, tomēr iesaku to izlasīt pie pirmās izdevības, kad bibliotēkas būs atvērtas apmeklētājiem.
Novēlu šai laikā mums visiem būt veseliem un sirdī bagātiem, stiprinot savu prātu ar labu lasāmvielu!
Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, Komunikācijas zinātnes doktors
Pēteris Brūveris “Sēdēju parkā uz sola”
Manī jau sen ir nostiprinājusies pārliecība, ka tieši pavasarī, nevis rudenī jālasa pamatīga un rezignāciju raisoša dzeja. Jo tas palīdz līdzsvarot visur esošos plaukšanas impulsus un dūkšanas nemieru. Varbūt “Covid-19” pavasarī šādam līdzsvaram ir vēl lielāka jēga. Tādēļ iesaku 1994. gadā izdoto nelielo Pētera Brūvera dzejoļu krājumu. To caurauž 90. gadu pārmaiņu laika saduļķotās sajūtas, kas, manuprāt, tomēr netiek atstātas bez cerību pavediena. Taču vispirms un pāri visam ir dižciltīgs valodas pavēlnieks Brūveris.
Hanters Tompsons “Ruma dienasgrāmata”
Trakais Hanters Tompsons ir traks viscaur savā daiļradē – vienalga, vai tā ir proza vai viņa gonzo žurnālistikas paraugdemonstrējumi. Tomēr “Ruma dienasgrāmatā” Tompsons vai, precīzāk, viņa literārais varonis vēl ir jauns un bezbēdīgs, šķiet, pat bez uzmundrinošu vielu pārmērīgas lietošanas. Varbūt šī grāmata noderēs, lai noskaņotos piedzīvojumiem pilnai vasarai, kas pienāks neatkarīgi no mūsu pašizolācijas līmeņa.
Džordžs Orvels “Posts Parīzē un Londonā”
Kaut arī Orvels piederīgs samērā turīgajam britu vidusslānim, viņu vienmēr ir interesējušas sabiedrības sāpes un ciešanas. Izņēmums nav arī šis daļēji autobiogrāfiskais debijas darbs, kurā autors naturālistiskā, bet nereti arī satīriskā valodā apraksta bezdarba, bada un nabadzības pieredzi, dzīvojot Parīzē un Londonā. Ja jūs bez liekiem izskaistinājumiem uzrunā dzīves pabērnu, bezpajumtnieku un dīkdieņu domāšana un dzīvesveids pagājušā gadsimta sākumā – tad šī ir grāmata tieši jums.
