«Bez dziesmas un mūzikas baptistu draudžu dievkalpojumi nav iedomājami. Latvieši izsenis bijuši lieli dziedātāji. Mēs, kristieši, esam tautas daļa. Dziesmu svētku kustības pirmsākumi meklējami Dikļos, kad, kā raksta Zane Prēdele: «1864. gadā mācītājmuižas parkā ieradās dziedātāji no sešām draudzēm un dažiem tūkstošiem klausītāju tika sniegts pirmais vīru koru kopkoncerts.» Tajos laikos visi gāja baznīcā un dzīvoja Dieva priekšā,» 19. gadsimta sešdesmitajos gados uzšķilto kora muzicēšanas dzirksti, kas 140 gadu garīgā impulsa iespaidā joprojām deg Jelgavas baptistu korī, min tā diriģente Marita Caune. 25. maijā koris uz jubilejas koncertu aicina savus draugus un sadarbības partnerus.
Nopietni soļi mūzikā
Diriģente stāsta, ka garīgā dziesma Jelgavas baptistu vidū skan kopš 1869. gada, kad Lithenu mājās Lielās un Kanāla ielas stūrī vakaros pēc klaušu darbiem pie skalu gaismas sāka pulcēties ticīgu ļaužu grupiņa. «Viņus kopā turēja Dieva Grāmata un dziesmas, kas bija paņemtas līdzi no Rīgas. Draudze oficiāli nodibināta piecus gadus vēlāk, ko skaitām arī par kora dzimšanu. To vadīja pirmais mācītājs Jēkabs Rumbergs. Viņš bija ievērojams cilvēks – pirmais Latvijas baptistu draudžu prezidents un dziesmu grāmatu sastādītājs un izdevējs. Var tikai apbrīnot, ar kādu neatlaidību laikā, kad latviešiem vēl nebija savu komponistu un izglītotu diriģentu, baptisti spēra pirmos soļus mūzikas virzienā,» priekšgājēju veikumu slavē M.Caune. Mainījušās paaudzes, aizgājušo talantīgo mūziķu un dziedātāju vietā stājušies citi, un kora dziedāšana, kas cieši savijusies ar draudzes darbību un ir tikai viena no tās kalpošanas šķautnēm, par spīti diviem pasaules kariem un ateisma ideoloģijai, turpina ziedēt. Patlaban Jelgavas baptistu draudzes lielajā korī dzied ap 30 baznīcēnu. Ap 20 pulcējas jauniešu korī. Kopš 1970. gada muzikālo skanējumu dievkalpojumos bagātina instrumentālais ansamblis – sintezators, klavieres, ģitāras, bungas, kā arī reizēm saksofons, flauta vai trompete. Savulaik draudzē bijis pat vesels pūtēju orķestris. «Aizliegtajos laikos korim bija iespēja publiski apliecināt, ka piederam Dievam. Braucām ciemos, dziedājām un muzicējām. Bērni un jaunieši bija visā tajā iekšā. Tas noturēja gan draudzē, gan pie ticības,» atskatās ilggadējā koriste Tabita Škerberga, piebilstot, ka baptisti allaž mudinājuši savus bērnus pievērsties mūzikai un apmeklēt mūzikas skolas. Tāpēc draudze ir bagāta ar profesionāliem mūziķiem un dziedātājiem. Piemēram, patlaban kalpo trīs pianisti koncertmeistari – Edgars Šķerbergs, Māris Treijs un Zigrīda Šillere.
Liecinieks un mūziķis
Tomēr muzikālā izglītība un talants, lai gan ir ļoti svarīgs, nav noteicošais, lai varētu piedalīties baptistu draudzes korī. «Pirmkārt pieņemam cilvēkus, kuriem ir attiecības ar Dievu, kuri ir draudzē un piedzīvojuši Kristu. Tad ir pareizais aicinājums un izjūta būt lieciniekiem un sludināt labo vēsti, tā paspilgtinot mācītāja svētrunu vai liecības, kas izskan draudzē. Šajā ziņā bieži esmu piedzīvojusi Dieva Gara vadību – nezinot, par ko sludinās, pirms tam lūdzot, esmu atradusi piemērotas dziesmas. Rēķinājām, ka mūsu nošu skapī ir ap tūkstoš dziesmu, un aizvien nāk klāt,» atklāj M.Caune, būdama pārliecināta, ka arī šajā kalpošanā jātiecas pretī pilnībai un izcilībai. To vēlreiz apliecinājusi profesionālā dziedātāja Jura Vizbuļa viesošanās. «Kad viņš dziedāja kopā ar mūsu kori, šķita, ka virs zemes sākusies debesu mūzika. Kā rakstīts Bībelē: «Ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi, to Dievs sagatavojis tiem, kas Viņu mīl»,» teic diriģente.
Acis līp ciet, bet piepildīti
Kora izpildījumu galvenokārt iespējams baudīt draudzes dievkalpojumos, taču mūziķi reizēm iziet arī ārpus baznīcas sienām. Tas notiek ne tikai Latvijas baptistu sadziedāšanās dienās un dziesmu svētkos, kas ticīgos pulcē reizi piecos gados. Vairākkārt muzicēts arī pilsētas ekumēniskajos koncertos un citos pasākumos. Liels notikums draudzes koristiem bija dalība ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā pagājušajos Dziesmu un deju svētkos. «Vajadzētu vairāk iet uz āru. Esam devuši ielūgumus un aicinājuši uz Ziemassvētku koncertiem draugus un kaimiņus, bet ar to ir par maz. Šajā ziņā ļoti piesātināts laiks bija pagājušā gadsimta deviņdesmitie gadi, kad gandrīz katru svētdienu dziedājām un sludinājām ārpus draudzes. Bijām pārguruši, bet ļoti laimīgi. Mūzika atnes Dieva klātnību. To bieži izjūtam arī kora mēģinājumos, kas tradicionāli notiek piektdienas vakaros. Acis no noguruma līp ciet, bet beigās esam pacelti un piepildīti,» ikvienam piedzīvot dievišķo dzirksti baznīcas kora mūzikā novēl M.Caune. ◆
