Tā kā Satversmes tiesa atcēla aizliegumu vēlēšanās piedalīties personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietā un vēl nav notiesātas, jau tiek plānota vēlēšanu iecirkņu izvietošana cietumos rudenī paredzētajam referendumam par iestāšanos Eiropas Savienībā.
Tā kā Satversmes tiesa atcēla aizliegumu vēlēšanās piedalīties personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietā un vēl nav notiesātas, jau tiek plānota vēlēšanu iecirkņu izvietošana cietumos rudenī paredzētajam referendumam par iestāšanos Eiropas Savienībā.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes preses sekretārs Kārlis Seržants «Ziņām» pastāstīja, ka vēlēšanu iecirkņi tiks izvietoti arī Jelgavas un Pārlielupes cietumos. «Pagaidām nevaru precīzi pateikt, cik iecirkņu būs katrā ieslodzījuma vietā, jo tas tiks rēķināts, pamatojoties uz ieslodzīto skaitu, kuri vēlēsies piedalīties referendumā,» tā K.Seržants. Jāpiebilst, ka referendumā var piedalīties tikai tie ieslodzītie, kuriem tiesas spriedums nav stājies spēkā vai kuri vēl tikai gaida tiesu.
Kā galveno problēmu ieslodzīto dalībai referendumā K.Seržants minēja pasu savākšanu pirms balsošanas – daļai ieslodzīto personas apliecinošais dokuments atrodas tiesā, citiem – prokuratūrā. Savukārt tām personām, kurām, esot apcietinājumā, būs beidzies pasu derīguma termiņš, pārvalde sola palīdzēt atjaunot dokumentu.
Paredzēts, ka vismaz mēnesi pirms referenduma cietumos veiks aptaujas, lai noskaidrotu, cik apcietināto vēlas piedalīties referendumā. Balsošanas organizēšana cietumos būs visai sarežģīta – uz balsošanas vietām apcietinātās persona tiks vestas atsevišķi no katras kameras. Kad šie cilvēki būs izdarījuši savu izvēli, viņi konvoja pavadībā tiks nogādāti atpakaļ kamerā, un uz balsošanas vietu vedīs nākamos. Vēlēšanu iecirkņos, iespējams, strādās nevis Vēlēšanu komisijas darbinieki, bet Latvijas Policijas akadēmijas studenti.
Pavisam Latvijā ir 2200 ieslodzīto, kas ir tiesīgi piedalīties vēlēšanās un referendumā. No viņiem gandrīz 1000 atrodas Centrālcietumā, kur referenduma laikā darbosies apmēram 10 iecirkņu.
