24. aprīlī Jelgavas 2. ģimnāzijas «stadionā» (tā gan varētu saukt vietu, kura atbilst šim nosaukumam, bet šeit bija antisanitāra teritorija) notika Zemgales novada futbola sacensības bērniem.
24. aprīlī Jelgavas 2. ģimnāzijas «stadionā» (tā gan varētu saukt vietu, kura atbilst šim nosaukumam, bet šeit bija antisanitāra teritorija) notika Zemgales novada futbola sacensības bērniem.
Sacensības ir svētki, tā tiek veidota jaunās paaudzes attieksme pret sportu un, visbeidzot, – mūsu pilsētas seja. Sarīkojot Zemgales novada sacensības vietā, kur nav ne ģērbtuves, ne tualetes (sacensības ilga aptuveni 5 stundas), ne bufetes, laukumu ierobežojumu līnijas neeksistē, smiltis un putekļi cērt elpu ciet, apsēsties nav kur utt., funkcionāriem, acīmredzot, galvenais ir pielikt ķeksīti, «atmazgāt» naudu. Bet kas domās par bērniem? Vai tad galvenais ir sacensību rezultāti? Domāju, ka mūzika, svētku noskaņa, informācija, zaļš futbollaukums, rezultātu izsniegšana paliktu bērnu atmiņā uz ilgu laiku, veidotos pozitīva attieksme pret sportu un arī mūsu Jelgavu. Bet pēc šīm sacensībām atmiņā paliek tikai negatīvas emocijas. Kad sacensību rīkotāji būs atbildīgi un pildīs godam savus pienākumus?
Protams, visvienkāršāk ir pateikt – nav naudas, nav sporta būvju. Bet nauda priekš Ledus halles nezin kāpēc pietiek. Un sporta būves – ja nav Jelgavā, tad ir Ozolniekos. Atbrauciet un paskatieties, kādā sakoptībā ir futbola zālājs, kā Genādijs Šitikovs organizē futbola turnīrus tāda paša vecuma bērniem. Kādas emocijas un prieks visiem!
Mēs, vecāki, vēlam saviem bērniem visu labāko, bet ko dod Jelgavas sporta pasākumu organizētāji?
