Jelgavas elektrotīklu rajons Nekustamā īpašuma pārvaldei nosūtījis pretenziju vēstuli par tās parādu energouzņēmumam 17021 lata apmērā.
Jelgavas elektrotīklu rajons Nekustamā īpašuma pārvaldei nosūtījis pretenziju vēstuli par tās parādu energouzņēmumam 17021 lata apmērā.
Parāds līdz 1. jūlijam izveidojies elektroenerģijas komunālā patēriņa rezultātā pašvaldības dzīvojamajā fondā. Ja netiks izpildītas saistības, pretenziju vēstulei sekos prasības pieteikums tiesā. Lai parāds nepalielinātos, energouzņēmums apsver iespēju par komunālā apgaismojuma atslēgšanu. Saskaņā ar norēķinu dokumentiem NĪP elektrotīkliem ir pārskaitījis līdzekļus par elektroenerģijas patēriņu liftos un savā administratīvajā ēkā, bet par koplietošanas telpu apgaismojumu nauda nav pārskaitīta.
Jautājums samilzis jau vairākus mēnešus. Dienvidu elektrisko tīklu juriste Ārija Strazda norāda, ka nonācis pat tiktāl, ka maija vidū Nekustamā īpašuma pārvalde vietējo elektrotīklu rajonam uzteikusi līgumu, saskaņā ar ko tiek piegādāta elektroenerģija māju koplietošanas telpām, liftiem, kā arī NĪP administratīvajai ēkai (vēlāk gan tas atsaukts). Neizprotot situāciju, NĪP speciālisti savstarpējās sarunās piedāvājuši savu variantu, kurā komunālajam elektropatēriņam paredzēts pazemināts tarifs, tādējādi pretendējot pat izmainīt Ministru kabineta noteikumos paredzēto kārtību.
Notikušas vairākas elektrotīklu rajona un NĪP pārstāvju tikšanās, uz tām aicinātas arī Domes amatpersonas. Taču runām reāli darbi neesot sekojuši un NĪP nostājā turpinot dominēt attieksme, ka ļaunais monopolists «Latvenergo» personā nabaga NĪP nezin ko grasoties nodarīt. Diemžēl šodienas situāciju nosaka ne monopolista visatļautība, bet vienkāršas tirgus attiecības – par visu ir jāmaksā, un viss maksā tik, cik tas maksā. Līdzīgus atzinumus bieži vien izteikuši paši NĪP «runas» vīri. Diemžēl citādi ir situācijā, kad teiktais attiecināms uz sevi.
Nekustamā īpašuma pārvaldes direktors Edijs Putnieks telefonsarunā uzreiz steidza norādīt, ka tas nav vis NĪP, bet gan to iedzīvotāju parāds, kas nav norēķinājušies ar NĪP. Vienīgais iestādes ienākumu avots ir īres maksas, un no to samaksas arī tiek pārskaitīti līdzekļi citiem komunālo pakalpojumu uzņēmumiem. Tā kā iedzīvotāji savus rēķinus kārtojot nepilnīgi, arī NĪP nevarot norēķināties. E.Putnieks izteica neizpratni, kāpēc elektrotīkli to nekādi negribot saprast. Citi komunālo pakalpojumu uzņēmumi samierinās ar nenokārtotajiem rēķiniem un protot saimniekot arī bez nesaņemtajiem līdzekļiem. Viņš arī norādīja, ka neapmierinātības gadījumā elektrotīkli parādniekam var vienkārši pārtraukt enerģijas padevi.
Tiesa, īsi pēc tam direktors viedi apgalvoja, ka «mēs strādājam iedzīvotāju labā» un noliedza atvienošanu kā pieņemamu risinājumu.
Diemžēl NĪP direktors risinājumam nepiedāvāja lietišķu un konstruktīvu variantu. Tik vien kā gaudas roku plātīšanas līmenī. Iestāde par izveidojušos situāciju esot informējusi Domi, kam pieder NĪP pārvaldīšanā nodotās mājas. Taču acīmredzot arī tai neesot nekādu priekšlikumu, jo NĪP atbildi no pašvaldības neesot sagaidījusi.
Domes izpilddirektors Jurijs Strods atzina, ka situācija ir smaga, tomēr agrāk vai vēlāk parādsaistības būšot jānokārto. Pagaidām konkrēts problēmas risinājums vēl neesot atrasts. Visticamāk, ka būšot jāmēģina noslēgt trīspusēju līgumu starp Domi, NĪP un elektroenerģijas piegādātājiem par saistību nokārtošanu. J.Strods arī norādīja, ka elektrotīkli tiešām esot vienīgais komunālo pakalpojumu uzņēmums, kas pieprasot simtprocentīgi norēķināties bez liekas kavēšanās. Esot taču jāsaprot, ka vasara ir vienīgais gadalaiks, kad NĪP varot veikt plašākus remontdarbus. Apgalvojumam par tūlītēju norēķināšanos gan var iebilst, jo NĪP parāds elektrotīkliem krājies kopš šā gada sākuma.
