Viens no izplatītākajiem argumentiem, kādēļ daudzi Latvijas pilsoņi, īpaši jaunieši, referendumā balsoja par Latvijas iestāšanos ES, bija viņu vēlme bez ierobežojumiem ceļot, brīvi pārvietoties pa visām dalībvalstīm.
Viens no izplatītākajiem argumentiem, kādēļ daudzi Latvijas pilsoņi, īpaši jaunieši, referendumā balsoja par Latvijas iestāšanos ES, bija viņu vēlme bez ierobežojumiem ceļot, brīvi pārvietoties pa visām dalībvalstīm. Vairums jau arī pirms tautas nobalsošanas zināja, ka pēc Latvijas iestāšanās ES mūsu valsts pilsoņiem, tāpat kā visiem ES pilsoņiem, būs tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties jebkurā ES dalībvalstī. Tomēr ir daudz jautājumu, kurus ir vērts noskaidrot.
Lai iekļūtu jebkurā ES valstī, vienīgais nepieciešamais dokuments būs pase. Vēlāk pilsoņi varēs ceļot arī, uzrādot tikai identifikācijas karti, taču nepilsoņiem saglabāsies prasība uzrādīt pasi.
Kādas būs Latvijas pases
Vai saglabāsies līdzšinējās Latvijas pases? Pēc Latvijas iestāšanās ES Latvijas pilsoņu jaunā parauga pases paliks nemainīgas, tās saglabās līdzšinējo izskatu un turpinās kalpot gan kā ceļojuma dokuments, gan kā Latvijas simbols un atšķirības zīme. Latvijas pilsoņi automātiski kļūs par ES pilsoņiem, tādēļ netiks izgatavotas jaunas pases ar kaut kādām īpašām atšķirības zīmēm, kas norādītu, ka Latvija ir ES dalībvalsts.
ES nav vienotas pases. Katrā dalībvalstī tās pilsoņiem izdod savu pasi ar attiecīgās valsts ģerboni uz vāka, tāpēc pases ir dažādas. Pastāv tikai vienoti noteikumi attiecībā uz izmēriem un tajā obligāti ietveramo informāciju par personu, kurai pase izsniegta. Protams, dokumentiem jāatbilst starptautiskajiem drošības standartiem.
Iekšējo robežu šķērsošana
Ceļojot arī līdz šim, uz ES valstu robežām esam jutušies zināmā mērā «diskriminēti», kā pārestību saņēmuši: kamēr ES dalībvalstu pilsoņi bez problēmām un kavēšanās no kuģa, vilciena vai cita transportlīdzekļa mierīgi izgāja pa vārtiem vai durvīm ar norādi «ES pilsoņi», mums nereti nācās ilgu laiku kvernēt rindā pie pasu kontroles lodziņiem, lai saņemtu pasē iespiestu zīmogu.
Turpmāk, dodoties uz jebkuru ES dalībvalsti, Norvēģiju un Islandi, Latvijas tūristiem uz robežām vairs nebūs jāstāv rindā pie pasu kontroles, viņu pasē netiks iespiests zīmogs, un viņi varēs brīvi doties uz izeju ar uzrakstu «ES pilsoņi» (izņemot Īriju un Lielbritāniju), tomēr… Tas varēs notikt ne ātrāk par 2007. gadu, kad Latvija būs pievienojusies Šengenas līgumam. Līdz tam laikam pilsoņi gan varēs doties uz izeju «ES pilsoņi», bet pases tiks pārbaudītas un arī zīmogs tiks iespiests.
Iespēju brīvi pārvietoties nosaka Šengenas līgums, kas 1997. gadā kļuva par ES pamatlīgumu sastāvdaļu, un tam ir pievienojusies arī Norvēģija un Islande. Vienīgi Lielbritānija un Īrija nepiedāvā brīvas robežu šķērsošanas iespējas. Līgums nosaka ES iekšējo robežu likvidēšanu, kopēju vīzu režīmu un daudz stingrāku ārējās robežas sargāšanu, ko veicina Šengenas informācijas sistēma.
Lai Latvija varētu pievienoties Šengenas līgumam, ir jāievēro visas šīs prasības. Varam iedomāties, ka visvairāk raižu mums šai ziņā var sagādāt austrumu robežas sakārtošana. Turklāt personu kontroles procedūru var pārveidot dažās dienās, turpretī Šengenas valstu informācijas sistēmas izveidei ir nepieciešami lieli līdzekļi. Tādēļ Latvija to plāno ieviest triju gadu laikā pēc iestāšanās.
Tomēr jāpiebilst, ka atsevišķu drošības pasākumu dēļ uz ES iekšējām robežām var uz noteiktu laiku pastiprināt personu robežšķērsošanas kontroli.
Uzturēšanās tiesības
Uzturoties ES valstīs līdz trim mēnešiem, nav nepieciešama uzturēšanās atļauja. Lai uzturētos ilgāk par trim mēnešiem, šī atļauja ir vajadzīga. Atteikums izsniegt to pamatojams vienīgi ar drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem. Ja uzturēšanās iemesls nav darbs, tad atļaujas pieprasītājam vajadzēs pierādīt, ka viņa rīcībā ir pietiekami iztikas līdzekļi un viņš ir apdrošinājis veselību.
Uzreiz pēc iestāšanās ES Latvijas pilsoņiem varētu būt atvērta pieeja darba tirgum piecās valstīs: Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un Nīderlandē. Pārējās 10 dalībvalstis (Austrija, Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Grieķija, Beļģija, Portugāle, Somija, Luksemburga) var noteikt pārejas periodu līdz pat septiņiem gadiem, un tikai pēc tam Latvijas un citu kandidātvalstu pilsoņi varēs pilnīgi brīvi izvēlēties darbavietu citā ES dalībvalstī.
Lai ar vīzēm, bet – bez vīzām?
Latvijas pilsoņiem arī līdz šim nebija vajadzīgas vīzas, lai ieceļotu visās ES valstīs, Islandē, Norvēģijā un Lihtenšteinā. Savukārt Latvijas nepilsoņi ES teritorijā bez vīzas drīkstēs ceļot tikai pēc Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam. Līdz tam Latvijā dzīvojošie nepilsoņi bez vīzas drīkst apmeklēt tikai vienu ES dalībvalsti, proti, Dāniju, un divas kandidātvalstis – Lietuvu un Igauniju.
Vīzu režīmu ar citām valstīm regulē Latvijas un šo valstu divpusējie līgumi. Piemēram, vienpusējs vīzu režīms ar ASV atļauj ASV pilsoņiem ieceļot Latvijā bez vīzas, bet Latvijas pilsoņiem vīza ieceļošanai ASV ir nepieciešama. Jāpiebilst, ka nākamajā dienā pēc iestāšanās ES ieceļošanas kārtība nemainīsies ne ar vienu no valstīm; pārmaiņas var notikt pēc Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam.
Lats un eiro
Divpadsmit ES valstis 2002. gadā pilnībā pārgāja uz kopējo naudas vienību eiro. Izņēmums ir Zviedrija, kur arī šā gada 14. septembrī rīkotajā referendumā šīs valsts pilsoņi neizšķīrās par pievienošanos eirozonai. Iespēju pārņemt eiro apsver arī Dānija un Lielbritānija.
Līdz ar iestāšanos ES Latvijas lats būs jāpiesaista eiro, jo līdz šim tas ir piesaistīts SDR valūtu grozam. Tad divu gadu laikā būs jāpierāda valūtas stabilitāte. Tādējādi eiro Latvijā ienāks ne agrāk kā pēc diviem gadiem no iestāšanās dienas ES. Pašreizējās kandidātvalstīs atsevišķa referenduma par eiro nebūs (kā tas paredzēts Dānijā, Zviedrijā vai Lielbritānijā), jo balsojums par iestāšanos ES vienlaikus bija arī balsojums par pievienošanos eirozonai.
Iepirkšanās: ardievu, «tax free» veikali…
ES nepastāv ierobežojumi, kādas lietas un cik daudz drīkst ņemt līdzi vai pirkt, ja tās domātas personiskām vajadzībām, nevis tirdzniecībai. Tomēr ES valstīs ir noteikts vienāds daudzums tabakas un alkohola, ko drīkst ņemt līdzi, šķērsojot ES iekšējās robežas. Izņēmums ir Dānija, Somija un Zviedrija; šajās valstīs pieļaujamie apjomi ir atšķirīgi.
Ceļojot pa vairākām valstīm un iepērkoties lidostu, ostu un citos veikalos, pašlaik iedzīvotāji var iegādāties lētākas preces tā dēvētajos «tax-free» vai «duty free» veikalos. Lētākas tur tās ir tāpēc, ka nav jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis.
Tā kā ES ir spēkā brīva preču kustība, visi tarifi un muitas barjeras ir likvidētas, tad ES nedarbojas «tax free» sistēma. Šāda tipa veikali saglabājas tikai uz ES ārējām robežām vienīgi izceļotājiem. Tāpēc pēc Latvijas iestāšanās ES, piemēram, braucot no Rīgas uz Stokholmu, «tax free» priekšrocības izmantot vairs nevarēs, savukārt, ceļojot no Rīgas uz Maskavu, tas būs iespējams.
Ceļojot ar auto
Visas Latvijas Republikas autovadītāja apliecības līdz to derīguma termiņa beigām ir derīgas arī ES. Pēc šā termiņa apliecības obligāti nomaināmas pret jauno ES parauga autovadītāja apliecību.
Lai arī Latvijas Republikas autovadītāja apliecība ietver visu ES prasībām atbilstošo informāciju, tomēr atsevišķas detaļas, piemēram, informācijas izkārtojums, būs jāmaina. Viena no jauno apliecību atšķirībām ir ES simbolika ar 12 zvaigznītēm uz zila fona. ES parauga autovadītāju apliecības Latvijā tiks ieviestas pakāpeniski.
Atvaļinājumā kopā ar savu mīluli
Labas ziņas visiem dzīvnieku īpašniekiem: pavisam drīz ES teritorijā arī mājdzīvniekus varēs pārvietot vienkāršāk. Piemēram, suņa īpašnieks no Zviedrijas varēs savu mīluli ņemt līdzi uz Spānijas dienvidiem, bet Latvijas pelēko runci, uzrādot trakumsērgas vakcinācijas apliecību, drīkstēs izvadāt līdzi pa visu Eiropu teritoriju.
Zviedrijā, Lielbritānijā un Īrijā, kur trakumsērgas gadījumos kopš seniem laikiem tiek piemērota karantīna, ne visi kaķi un suņi ir vakcinēti. Tādēļ, lai ņemtu savu suni vai kaķi līdzi uz šīm valstīm, pēc vakcinācijas būs vajadzīga papildu testēšana.
Lai vienkāršotu mājdzīvnieku identifikāciju, tiks ieviesti īpaši mikročipi. Identifikāciju atvieglos arī ES dzīvnieku pase.
Palīdzība nelaimes gadījumos – bez maksas
Latvijas tūristiem nelaimes gadījumā attiecīgajā dalībvalstī būs tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pavalstniekiem, jo visiem ES pilsoņiem ir tiesības saņemt bezmaksas vai samazinātas maksas neatliekamo palīdzību nelaimes vai pēkšņas slimības gadījumā. Pirms izceļošanas Latvijā būs nepieciešams aizpildīt tā dēvēto «E111 veidlapu», kas nelaimes gadījumā jāuzrāda ārstniecības uzņēmumam ārvalstī. No 2004. gada 1. jūnija ES stājas spēkā vienota veselības apdrošināšanas viedkarte, kas pamazām aizvietos minēto veidlapu.
Iegaumējiet: palīdzība ekstremālās situācijās
Ja Latvijas ceļotājam kādā valstī ārpus ES teritorijas gadās ekstremāla situācija un nepieciešama palīdzība, taču šajā valstī nav Latvijas vēstniecības, pēc palīdzības varēs vērsties jebkurā no ES dalībvalstu vēstniecībām. Visās ES valstīs nelaimes gadījumā jāzvana 112. Par negadījumu nepieciešams ziņot vietējai policijai.
