Līdz pēdējam brīdim, kad, runājot pašreizējā premjera Andra Bērziņa vārdiem, Latvija jau nonākusi pie Eiropas Savienības durvju sliekšņa un roka jau pastiepta, lai nospiestu zvana pogu, vēl kaut tikai teorētiski trīsuļoja trauksme.
Līdz pēdējam brīdim, kad, runājot pašreizējā premjera Andra Bērziņa vārdiem, Latvija jau nonākusi pie Eiropas Savienības (ES) durvju sliekšņa un roka jau pastiepta, lai nospiestu zvana pogu, vēl kaut tikai teorētiski trīsuļoja trauksme: ko tad, ja Īrija referendumā nobalsos pret Nicas vienošanās ratificēšanu? Pēc pagājušās nedēļas nogalē notikušā īru tautas balsojuma zvana poga tika nospiesta un durvis pavērušās. Tiesa, pagaidām vien par sprīža tiesu, lai pa tām ielaistu visu desmit ES kandidātvalstu ārlietu ministrus, kā arī valstu un valdību vadītājus, kas sēdušies pie pašām pēdējām sarunām, lai svērtu visus plusus un mīnusus, līgtu un arī – kaulētos.
Eiropas Komisijas progresa ziņojumā pozitīvi novērtēts tas, ka Latvija kopš iestāšanās sarunu sākuma 2000. gada pavasarī uzrādījusi stabilu progresu visu Kopenhāgenas kritēriju izpildē. Izvērtējot piecu beidzamo gadu veikumu, Eiropas Komisija rekomendējusi visiem ES dalībvalstu vadītājiem šā gada decembrī Kopenhāgenas tikšanās laikā slēgt iestāšanās sarunas arī ar Latviju.
Tas nozīmē, ka pāris gadu laikā esam uzrādījuši labas sekmes un tempus tās spēles noteikumu apguvē, ko esam iecerējuši turpmāk spēlēt kopā ar pārējām ES valstīm. Šis process nenoliedzami bija grūts un saspringts, ceļā uz ES mūsu ārlietu kārtotāji, tēlaini sakot, savu reizi tikuši nomētāti gan ar zemnieku tomātiem un olām, gan zvejnieku beigtajām zivīm. Iznācis arī pašiem paklupt – kaut vai sapinoties statistikas pinekļos attiecībā uz lauksaimnieciskās produkcijas kvotām. Līdz nospraustajam finišam palikušas vairs tikai dažas nedēļas, taču tās būs vissmagākās visā sarunu gaitā, jo temati tieši skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju: šajā laikā paredzēts noslēgt sarunu sadaļas «Lauksaimniecība» un «Finansu un budžeta nosacījumi».
Sarunas par finansēm un budžetu Latvijai pagaidām tiek prognozētas labvēlīgi. Toties attiecībā uz sarunām par lauksaimniecību Latvijas it kā skautiskais optimisms var atdurties pret ES ļoti atšķirīgajiem uzskatiem par vēlamo un iespējamo atbalstu šai nozarei. Runa ir par Vāciju: būdama ES pats lielākais naudas donors, tā nevēlas spožos eiro kaisīt svešā, no dividendēm neauglīgā zemē. Tā nav nekāds Buratīno, lai gaidītu izaugam naudas koku. Turklāt tādā veidā tiktu mazināts atbalsts Vācijas vietējiem lauku ražotājiem. Diametrāli pretējos uzskatos ir tradicionāli lielākā lauksaimniecības valsts Eiropā – Francija. Tāpēc Latvijai būs sīvi jācīnās, lai pierādītu katra santīma, eirocenta nepieciešamību, lai pamatotu katru vajadzību, kuras Eiropa, šķiet, nudien nesaprot: kādēļ Latvijā lauciniekiem tik ļoti jāturas pie lauksaimnieciskās ražošanas? 14 procenti lauksaimniecībā nodarbināto – tā, eiropiešuprāt, ir totāla izšķērdība! Un mūsu sarunu dalībniekiem jāprot saglabāt staltu, diplomātiem piemītošu stāju. Tas nav viegli, jo jālaipo gan starp ES «toņa noteicējiem», gan starp pašmāju vīriem pelēkos vadmalas svārkos, kas vienlaikus pieprasa lielas subsīdijas un tiešos maksājumus, izdevīgas kvotas un iespējas Latvijas lauksaimniecības ražojumus plaši piedāvāt Eiropas tirgū, kā arī lielāku vietējā tirgus aizsardzību.
Šie «pelēkie vīri» galu galā var izrādīties liels pretspēks, ja referendumā iestātos pret ES. Pret to viņi būs tādā gadījumā, ja netiks pārliecināti par reāliem ieguvumiem. Taču diemžēl ieguvumi ir līdzīgi necilām sēnēm, kas neredzami noslēpušās aiz dažādiem cinīšiem, toties jo krāšņi priekšā reizēm rēgojas indīgās mušmires, kurām gribas iespert. Tā bija Īrijas gadījumā: iepriekš referendumā balsojot pret ES paplašināšanu, faktiski tika balsots pret pašas šīs valsts valdību… Jācer, ka Latvijas «pelēkie vīri» izrādīsies gudrāki par īriem un nākamgad paredzētajā referendumā atšķirs ēdamās sēnes no mušmirēm. Taču līdz tam jāseko ES sarunu gaitai, jāvērtē, katram pašam jāsver un jāsijā piedāvātais no pieņemamā. Jo ierēdņi tikai pūlas aizstāvēt mūsu kopējās intereses. Mēs un jūs būsim tie, kas šos pūliņus novērtēs, kad būs jāveic Latvijai liktenīgais balsojums.
