«Ziņas» jau rakstījušas, ka Vilce ir to trīs rajona pagastu skaitā, kas uz trim gadiem ieguvis īpaši atbalstāmās pašvaldības statusu.
«Ziņas» jau rakstījušas, ka Vilce ir to trīs rajona pagastu skaitā, kas uz trim gadiem ieguvis īpaši atbalstāmās pašvaldības statusu. Tālākais, kā saka pagasta vadītājs Daumants Olte, vairs nav tik atkarīgs no vietējās varas, cik no vilcēniešu uzņēmības un aktivitātes. Jo būtībā īpašais statuss nozīmē atsevišķu projektu atbalstu nodokļu atlaižu un pazeminātu kredītprocentu veidā. D. Olte atzīst to par pareizu, jo šinī ziņā valstī uzkrātā pieredze liecina, ka par velti nevar uzticēt pat vienu latu. Savukārt pašvaldība, izstrādājot projektu pieteikumus, uzmanību vērsusi uz pieaugušo izglītības centra izveidi, kam sākotnējā tāme jau izstrādāta. Labu laiku tiek apsvērtas iespējas vasarā vietējā pamatskolā rīkot tūrisma un atpūtas nometnes, taču, lai nezaudētu interesentus, ko pievilina daba, vajadzīgs attiecīgs serviss. Šim nolūkam nepieciešamie trīs četri tūkstoši latu allaž bijuši vajadzīgāki citās jomās. Attīstāma arī pašu krājaizdevu sabiedrības darbība, kas par savu nepieciešamību pārliecinājusi pēdējā pavasarī, kad lielai daļai zemnieku darbu norisei trūcis pārsimts latu un īstermiņa kredīts atzīts par patiesu glābiņu. Lauksaimniecību attīstīt domāts uz piensaimnieku sabiedrības bāzes, arī pagasts lietas labā neliegtu atbalstu, vienīgi vajadzīgs enerģisks «stūres» vīrs. Diemžēl pēc līdzšinējā vadītāja aiziešanas aizsaulē no zemniekiem neviens vēlēšanos darboties nav izrādījis. Lieti noderētu arī pie pagasta izveidots tehnikas servisa centrs, jo zemniekiem apstrādāt mazdārziņus īsti nav laika. Agregātus varētu izmantot, piemēram, arī pagasta teritorijas un ceļmalu sakārtošanai. Atsevišķs projekts paredzēts to zemnieku kreditēšanai, kam saimniecības attīstībai trūkst sava kapitāla, kā arī lai kādreizējās padomju tehnikas vietā varētu atļauties modernāku un ražīgāku. Par tehnoloģijas uzlabošanas nepieciešamību liecina vidējā graudu raža – 30 centneru no hektāra, kaut Zemgales apstākļos nebūtu grūtību izaudzēt reizes divas vairāk. Vienlaikus D. Olte uzslavē cukurbiešu audzētājus – šī kultūra padevusies varena. Katrā Imanta Gustiņa biešu hektārā izauguši 400 centneru. Svarīgi būtu atjaunot arī lauksaimniecības produkcijas pārstrādi – Ziedkalnes konservu ceha un Vilces pienotavas darbību. Tā kā pēdējā ražotne pieder «Zemgales pienam», organizējama kopdarbība. Tiesa, galvenais uzņēmums ik palaikam sola ko darīt arī Vilcē, taču finansiālās iespējas acīmredzot tik tālu nesniedzas. Tikmēr neapkurinātās telpas lēnām iet bojā. «Iespējas jau ir, vienīgi enerģisku cilvēku varētu vēlēties vairāk. Šobrīd uzņēmīgie savu vietu jau atraduši,» saka D. Olte, norādīdams, ka jāgaida decembris, kad Ekonomikas ministrija noteiks prioritātes, kas no īpaši atbalstāmo pašvaldību projektam atvēlētajiem miljons latiem gadā tiks atbalstītas pirmām kārtām.
Līdzās minētajām iespējām rosība atjaunojama arī citviet. Pagaidām pāragri runāt par reāliem ieguvumiem no vācu uzņēmēju vasarā izrādītās intereses par islama valstīm domāta siera ražošanas iespēju nodrošināšanu kādā pagasta fermā. Praktisks labums vēl izpaliek arī no šogad rajona padomes apkopotā rajona objektu kataloga. No Vilces pagasta tajā kā potenciāli enerģisku apsaimniekotāju meklētāji iekļauts Ziedkalnes konservu cehs, Berķenes dzirnavas un Vilces mehāniskās darbnīcas un pienotava. Pagastā ir arī ievērojamas grants iegulas, bet pašreizējās likumdošanas ietvaros pašvaldība to īpaši gan neizjūt, jo no samērā niecīgā dabas resursu nodokļa pagastā paliek tikai daļa. Otrkārt, ienākumus ietekmē saimnieciskās rosības apsīkums celtniecības un ceļu būves jomā. Līdzīgi ir ar mežizstrādi, jo Zemgales apstākļos tā nav tik intensīva. Turklāt liela daļa cirsmu jau izcirsta, bet celma nauda malkai nav pārlieku liela. Nākamgada valsts budžeta projektā šos atskaitījumus pašvaldībām paredzēts noņemt vispār.
Kā jau Zemgalē, Vilcē dominē lauksaimnieciskā ražošana. Nedaudz vairāk nekā 12 tūkstošos hektāru (no tiem četrus tūkstošus aizņem mežs) izveidots vairāk nekā 300 zemnieku saimniecību, lai gan, pēc ekspremjera kritērijiem, par lielām uzskatāmas aptuveni desmit. Kā veiksmīgākos saimniekotājus pagastā atzīmē Nikolaju Laščenko, Arni Kanceru, Imantu Gustiņu, Artūru Vālodzi, Uldi Rijkuri, Juri Salmiņu, Gunāru Rozentālu. Visus neuzskaitīt. Lauksaimnieciskā ražošana, kā lēš D. Olte, atgriežas normālās sliedēs – nezāles vairs netiek iznīcinātas mehāniski, tiek domāts arī par devumu zemei, ne tikai par ņemšanu. Ir saimniecības, kur tik tiešām viss notiek – līdztekus darbam plašumā izvēršas arī ekonomiskā domāšana. Lai gan daudzi cilvēki, apstākļu spiesti (ne jau visi var būt zemnieki), nonākuši dzīves peripetijās un savas vietas meklējumos. Taču no zemniekiem pagastam pienākas tikai zemes nodoklis. Arī to pašu divas nedēļas pēc šāgada valsts budžeta pieņemšanas samazināja, bet «caurums» vēl līdz šai reāli dienai nav «aizlāpīts». Bet nākamgad 10 – 15 procentu no līdz šim atvēlētās summas domāts meliorācijas sistēmu uzturēšanai. D. Olte par nepareizu atzīst situāciju, ka no pievienotās vērtības nodokļa pagasti nesaņem ne santīma. Savulaik atskaitījumi no apgrozījuma nodokļa veidojuši jūtamas summas. Lai gan finanses sašaurinās, pašvaldību funkcijas paplašinās. Vilces pagastam no finansu izlīdzināšanas fonda nesaņemtā nauda veido aptuveni trešo daļu no šāgada kopbudžeta 106 tūkstošu latu apmērā. «Jau prognozējām, ka ar līdzekļiem būs grūti, un 1996. gadā rīcībā esošo naudu tik viegli nepalaidām,» stāsta D. Olte. Darīts viss iespējamais – ar gada rezervi iepirkta malka skolai un citiem apkurināmiem objektiem, kapitāli izremontēta un izkrāsota skola, lai šovasar pietiktu tikai ar piekrāsošanu. Vienīgi apgādi ar mācību līdzekļiem nav izdevies paplašināt vēlamajā apjomā, bet brīvpusdienu piešķiršana šoruden atcelta, ēdināšanā saglabājot 50 procentu atlaidi. Skolas un skolēnu iniciatīvas Vilcē tiek balstītas, cik pagasta rocība to ļauj. Tas, kā vietējie saka, pateicoties pagasta «vecim», kas izglītību dzīvē atzīst par vienu no svarīgākajām lietām. Sociālajai palīdzībai atvēlēti procentu 12 – 15 no budžeta.Vientuļajiem pensionāriem, kopskaitā aptuveni 70 cilvēkiem, gadā bez maksas tiek sarūpēti septiņi steri malkas. Attālāk dzīvojošos bērnus uz mācībām nogādā pagasta autobuss. Autotransports nodrošināts arī feldšerpunktu darbiniecēm (Vilcē gan pēc iepriekšēja pasūtījuma). Trūcīgajiem no pagasta līdzekļiem tiek segta zāļu iegāde. Tuvākajā laikā Vilcē būs pieejami masiera pakalpojumi, jo feldšere Judīte Veckunga nesen ar pagasta atbalstu pabeigusi papildu kursus.
Vilcē tiek uzturētas trīs bibliotēkas. «Saimnieciskāk būtu uzturēt vienu, bet palikušo naudu atvēlēt jaunu grāmatu un preses iegādei. Bet kā cilvēki no Blankenfeldes un Ziedkalnes tiks uz Vilci? Kamēr satiksme ir tāda, manā uztverē likvidēt bibliotēkas nav prāta darbs, jo tās ir arī kultūras objekts. Turklāt cilvēki jau izsmēluši savas naudas rezerves, lai pasūtītu periodiskos izdevumus. Bet laikam līdzi dzīvot taču gribas,» uzsver D. Olte un uzteic Blankenfeldes grāmatnieci Regīnu Degsni, kas nesen ar pagasta atbalstu pabeigusi Latvijas Universitāti un tagad ap sevi pulcē vietējos bērnus. Savas vēlēšanās viņai izklāsta arī cita gadagājuma ļaudis. Pēc tam ziņas par vajadzībām nonāk pašvaldības uzmanības lokā. Arī citādi, deputātu komandu veidojot, ielāgots princips, lai deputāti nevis sēdētu mājās, bet kontaktētos un būtu lietas kursā par cilvēku vajadzībām. Aktīva šinī ziņā ir feldšere Biruta Ābola, zemes komisijas vadītāja un lauksaimnieku konsultante Mārīte Vīgule, skolas direktors Armands Avots, zemniece Līga Uzule. Līdztekus pašu pagasta problēmām pašvaldības deputātiem nākas pievērsties valstiskām norisēm, kas nereti nozīmē lauku cilvēka noniecināšanu. Bet par šo tēmu – kādā no turpmākajiem numuriem.
