Pēdējā iestāšanās sarunu nedēļa. Spriedze un dinamika. Saduras ES budžeta donora nepiekāpība un gaidāmā ES budžeta lielākā tērētāja prasīgums. Zemnieku dumpji un eiroierēdņu rosīšanās aizkulisēs.
Pēdējā iestāšanās sarunu nedēļa. Spriedze un dinamika. Saduras ES budžeta donora nepiekāpība un gaidāmā ES budžeta lielākā tērētāja prasīgums. Zemnieku dumpji un eiroierēdņu rosīšanās aizkulisēs. Valstu pieprasījumi un politiķu roku plātīšana. Šajās dienās tas viss Kopenhāgenā beigsies.
«Līdztiesību čehu cūkām!»
«Līdztiesību čehu cūkām!», «Ardievu, čehu lauksaimniecība!» – ar šādiem plakātiem tūkstošiem protestētāju 6. decembrī pulcējās pie Čehijas Lauksaimniecības ministrijas ēkas. «Esmu pārliecināts, ka viņi [ES ierēdņi] ir labi sarēķinājuši, ka līdz tam laikam, kamēr viņi piešķirs subsīdijas pilnā mērā, viņi jau būs izputinājuši čehu lauksaimniecību,» dusmīgi vicinot dakšas, izteicies zemnieks Jozefs Bartošs. Nemiernieki sāka mētāties ar olām, bet pabeidza ar logu sišanu. Šī bija jau otrā lauksaimnieku demonstrācija mēneša laikā.
Fermeru prasības ir taisnīgas, bet nereālas – tieši to atgādināja čehu lauksaimniecības ministrs Jaroslavs Palāšs.
«Vai jūs traki vai, ka savai ministrijai logus sitat!» Čehijas zemnieku pārstāvim pārmetis Latvijas Statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Jūlijs Beļavnieks. «Mēs ar savējiem visu sarunājam, par visām pozīcijām pirms sarunām vienojamies, vēl savu pārstāvi sūtām līdzi uz sarunām. Neiedomājami, ka mēs savējos nomētātu. Ko jūs ākstās! Cita lieta, ja būtu apmētājuši Eiropas Komisijas ēku…,» čehus kauninājis Jūlijs Beļavnieks. Čehu kolēģis taisnojies, ka ministrija neesot pratusi panākt visu gribēto. «Tā kā man apvienībā ir 35 tūkstoši zemnieku, tagad es no katra dabūšu vākt pa vienai kronai, lai iestiklotu izsistos logus…,» nopūties čehu lauksaimnieku organizācijas līderis.
Arī Slovākijā kādi 300 fermeri Bratislavā prasīja dubultot atbalstu lauksaimniecībai un saīsināt subsīdiju pielīdzināšanas laiku ES līmenim no desmit līdz trim gadiem. «Mēs nebaidāmies smagi strādāt, nedz arī no ES konkurences. Bet nevēlamies darīt brīnumus, ko mums prasa ES pozīcija,» aģentūrai BBC teica slovāku zemnieku līderis Ivans Oravecs.
Višegradas bloka pozīcija un Baltijas nogaidīšana
Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija ir tās Višegradas grupas valstis, kas apņēmušās aizstāvēt kopīgu pozīciju Kopenhāgenas sammitā. Tās jau paziņojušas, ka arī pēc iestāšanās sadarbosies līdzīgi kā Beniluksa valstis, kas liek aizdomāties arī Baltijas vienotību. Līdz šim sarunās par kopēju pozīciju tās spēja vienoties tikai prasībā piemērot «pēcokupācijas koeficientu». Tomēr Slovākija svētdienas vienošanos Smoļenicas pilī izprata kaut kā savdabīgi un jau pirmdien noslēdza sarunas ar ES.
Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens ES Padomes prezidenta statusā baida kandidātes, ka ietiepība var pārcelt to uzņemšanu savienībā 2007. gadā. Baltijas valstu zemnieki kopumā ir samierinājušies ar Dānijas priekšlikumu, kas nav spožs, bet ar kuru var dzīvot krietni labāk nekā līdz šim. Šādu pozīciju ES kandidātvalstu lauksaimnieku organizāciju sammitā Varšavā aizstāvēja Jūlijs Beļavnieks: «Arī mūsu valstīm, ja patiešām vēlamies iestāties ES (un Latvija tādu vēlmi ir izteikusi), atliks samierināties ar kompromisu. Jo Latvija un acīmredzot arī citas kandidātvalstis nav ieinteresētas uz tālāku nākotni atvirzīt iestāšanās termiņus.»
Poļu zemniekiem neizdevās «pavilkt» citus uz savu opozīciju: bez 70 procentiem tiešo maksājumu nestāties! Zemnieki izvēlējās rezultatīvas sarunas, nevis jandāliņus. Lauksaimnieku organizāciju sammita rezolūcijā ES aicināta paaugstināt tiešos maksājumus, nenosakot, cik. Pieprasīts pāreju līdz 100 procentiem atbalstam īstenot ne ilgāk kā trīs gadu laikā, lai no 2007. gada visi fermeri ES saņemtu vienādi.
Paplašināšanās par visu naudu
Nepiekāpība tiek demonstrēta no abām pusēm. ES lielākā donorvalsts Vācija uzskata Dānijas priekšlikumu par pārāk devīgu jaunajām valstīm. Savukārt Višegradas grupas valstis pārmet Dānijai skopumu. Diplomātiskā loģika prasītu Kopenhāgenas strīdu naktī abām pusēm piekāpties un nostāties uz Dānijas nospraustās līnijas. Taču politiskā loģika un ES maciņa biezums saka priekšā ko cerīgāku: dalībvalstis varētu atļauties kādu «Ziemassvētku dāvanu».
Kaut gan Vācija brīdinājusi, ka Dānijas priekšlikums pārkāpj iepriekš – 31. oktobrī Briselē – nospraustās robežas par 1,6 miljardiem eiro, tas pilnībā iekļaujas paplašināšanās budžetā.
ES paplašināšanas komisārs Ginters Ferhoigens vairāk sliecas atbalstīt kandidātvalstis, aicinot tās izmantot visus 1999. gadā Berlīnes sammitā ES paplašināšanai atvēlētos līdzekļus. «Kaut arī mēs runājam par desmit, nevis sešu valstu uzņemšanu, Dānijas priekšlikums izmaksā par diviem miljardiem mazāk nekā Berlīnē paredzētās izmaksas,» 4. decembrī Eiropas Parlamentā sacīja «galvenais paplašinātājs».
Kandidātvalstis, it īpaši Polija, to zinot, prasa lielāku tiešo atbalstu un lielākas ražošanas kvotas saviem lauksaimniekiem. «Es domāju, ja mēs iztērēsim visu naudu.., nebūs slikti,» EK prezidents Romano Prodi jau paziņojis 10. decembrī intervijā Dānijas radiostacijai DR. Šādu vēlība pirms sammita ir laba zīme no līdz šim «knauzerīgās» Eiropas Komisijas puses.
Kāds būs pēdējās nakts piedāvājums?
Kas varētu būt šai priekšlikumā? Varšavas neoficiālajās sarunās naktī no pagājušās sestdienas uz svētdienu kandidātvalstu zemnieki aicināja kolēģus skaļi atzīties: «Kuri no ES ir dabūjuši mazāk kvotu, nekā pašlaik tiek ražots?» Atsaukušies tikai čehi: kartupeļu cietes esot mazāk… Tas arī viss. Samulsušie zemnieki saprata, ka nav jau vairs par ko streikot. «Nu labi, prasīsim piena kvotas… Bet, ja dabūsim papildus, bet neizpildīsim, tikpat noņems!» te jau iezīmējas kandidātvalstu, arī Latvijas, jaunās raizes. Līdz iestāšanās brīdim – cīniņi par kvotu piešķiršanu, pēc tam – par piena kvotu izpildi.
No ES 1999. gadā pieņemtā paplašināšanās budžeta vēl neieplānoti palikuši divi miljardi eiro. Tieši tāpēc galvenais prasīgums tagad vērsies uz tiešo maksājumu līmeņa paaugstināšanu. Poļu zemnieki drosmīgi prasa 70 procentu, piedraudot balsot pret ES. Diplomātiskajās aizkulisēs dzirdams, ka vismaz 50 procenti varētu atspīdēt gan (kombinējot paredzētos 40 procentus tiešo maksājumu ar lauku attīstības līdzekļiem).
Latvija tikmēr pēdējās dienās nevis kairina savu apetīti ar prasībām pēc lielākām subsīdijām, bet tehniskajās sarunās aizrunā pāris svarīgu sīkumu: kādai mičuriniešu ābeļu šķirnei panāk pārejas periodu, lai laiks būtu to notestēt pēc ES prasībām u.c.
Kipra, Slovākija un Igaunija sarunas jau beigušas. Jā, igauņi vēl pirmdien mēģināja paprasīt vairāk, bet «tika atsēdināti» un jau nākamajā dienā vienojās ar ES. Toties Latvija vēl neslēdz iestāšanās sarunas, kamēr ir cerības saņemt labāku piena kvotu un tiešo maksājumu piedāvājumu. Valstis uzmana cita citu, bet finiša taisnē individuāla ES labvēlības izpelnīšanās ir neiespējama. Ja kaut viena valsts saņems papildu kvotas vai augstākas subsīdijas, tas jādala proporcionāli ar pārējiem. «Latvija Dānijas piedāvājumu kopumā ir novērtējusi kā labu. Es ļoti lielas cerības uz to neliktu, bet mūsu pienākums ir censties panākt labāko,» atzinusi ārlietu ministre Sandra Kalniete.
