Lielākais karavīru apbedījums Latvijā ir Otrā pasaules kara Kurzemes cietokšņa aizstāvēšanas kaujās kritušo vācu armijas karavīru Brāļu kapi pie Saldus pagasta Novadniekiem.
Lielākais karavīru apbedījums Latvijā ir Otrā pasaules kara Kurzemes cietokšņa aizstāvēšanas kaujās kritušo vācu armijas karavīru Brāļu kapi pie Saldus pagasta Novadniekiem. Šajos kapos no kauju vietu apbedījumiem Kurzemē pārapbedīti ap 14000 kritušo. Darbs sākts drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, strādājot kopīgi Vācijas Karavīru kapu aprūpes tautas apvienības un Latvijas Brāļu kapu komitejas darbiniekiem. Visus darbus finansēja vācu biedri. Nu bija pienācis laiks kapsētu iesvētīt.
Kapu lauks atrodas Saldus – Ezeres ceļa kreisajā pusē apmēram sešus kilometrus no Saldus. Lielais krusts sargā kritušo mieru, bet neskaitāmās krustu rindas sniedz tuvāku informāciju. Līdzās vācu karavīriem, kuru kapos ir visvairāk, pārapbedīti arī citu tautību cīnītāji, kas aizstāvēja Kurzemes cietoksni. Uzkrītoši daudz ir nezināmo karavīru, kuru vidū, iespējams, ir arī latviešu leģionāri. Uz vairākiem krustiem lasāmi arī latviski uzvārdi.
Pirmais iespaids par kara nežēlību un šausmām rodas, noraugoties bezgalīgajās krustu rindās. To izjutu, kad kopā ar vācu 12. tanku divīzijas karavīru, kurš cīnījās Kurzemē līdz pēdējai dienai, karstā jūlija pēcpusdienā ierados lielajā kapulaukā. Asaras slaucīdams, Heincs meklēja savu kritušo draugu uzvārdus slīpētajos Polijas granīta krustos. Mums drebēja ceļi, kā gaidot uzbrukuma pavēli. Veikts tiešām liels un iespaidīgs darbs. Vēl visur nav uzlikti krusti ar sešiem līdz astoņiem uzvārdiem, jo atpazīšanas darbi rit vairāku gadu garumā. Kritušo var noskaidrot pēc atrastām metāla plāksnītēm, kas bija jānēsā kaklā pakārtas.
4. septembrī Novadnieku Brāļu kapos ieradās daudz viesu no Vācijas: kritušo radinieki, draugi, kara biedri, Vācijas vēstniecības pārstāvji, kā arī interesenti no visas Latvijas.
Latvijas Bruņoto spēku orķestris ievadīja svinīgo kapu atklāšanas ceremoniju. To atklāja Saldus rajona Padomes priekšsēdētājs Zigmunds Fīrers. Par lielo darbu, kas padarīts, informēja Latvijas Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis. Vācijas vēstnieks Latvijā Reinhards Krauzs izteica atzinīgus vārdus par vācu un latviešu sadarbību, kā rezultātā tapuši plašie apbedījumi. Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis uzsvēra vācu un latviešu leģionāru varonību sešās Kurzemes lielkaujās, informēja par latviešu karavīru kapu izveidošanas gaitu Lestenē.
Pēc orķestra atskaņotās latviešu tautas dziesmas «Karavīri bēdājās» sākās kapu iesvētīšanas ceremonija. To vadīja Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas luterāņu ārvalstu draudžu arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis un Liepājas Romas katoļu draudzes bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis. Eleonora Šteina no Vācijas nolasīja savu dzejoli, kas uzrakstīts 1945. gada pavasarī un veltīts Austrumu frontē kritušajam tēvam un brālim, kas 18 gadu vecumā krita Kurzemē.
Vācijas Karavīru kapu aprūpes tautas apvienības prezidents Kārlis Vilhelms Lange sirsnīgi pateicās visiem, kas palīdzējuši kapu izveidošanas darbā, kā arī tiem, kas ieradušies, lai piedalītos svinīgajā iesvētīšanas ceremonijā.
Daudzos vainagus nolika Vācijas vēstniecības, Latvijas Republikas 7. Saeimas, karavīru kapu Vācijas un Latvijas komiteju, Kurzemes pilsētu pašvaldību, Latvijas nacionālo karavīru, cīņas biedru, Kurzemē ielenkto vācu divīziju pārstāvji.
Pēc trompetes solo, kas atskaņoja senas vācu karavīru dziesmas melodiju, klātesošie orķestra pavadībā nodziedāja abu valstu himnas.
Aldis Hartmanis, Latvijas Brāļu kapu komitejas valdes loceklis, Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs
