Piena lopkopībā strauji palielinās lielo fermu īpatsvars, vērojot lauksaimnieciskās ražošanas tendences Igaunijā un Ziemeļvalstīs, atzīst Igaunijas Lauksaimniecības universitātes profesors Boris Reppo.
Piena lopkopībā strauji palielinās lielo fermu īpatsvars, vērojot lauksaimnieciskās ražošanas tendences Igaunijā un Ziemeļvalstīs, atzīst Igaunijas Lauksaimniecības universitātes profesors Boris Reppo.
“Tūkstošiem fermu Somijā izput tādēļ, ka tur vidējais zemnieku saimniecības lielums ir ap 14 hektāru un dārga zeme. Perspektīvajās, lielajās fermās, ja govis tiek turētas ganībās, uz katru piena devēju vajag vismaz pushektāru zemes. Tādēļ lopkopība strauji attīstās Igaunijā, kur ir nopērkama brīva zeme un ir lopkopības speciālisti,” “Ziņām teica profesors B.Reppo. Par lielām fermām Igaunijā uzskatot tādas, kur govju skaits pārsniedz 300. Patlaban tajās atrodas 41 procents no valsts piena devēju ganāmpulka. Fermās, kur dzīvnieku skaits ir no 100 līdz 300, Igaunijā mīt 30 procenti govju. Ražošanas koncentrācija saimnieciski esot ļoti izdevīga. Lielo kompleksu Pirvē ar tūkstoti govju ikdienā apkalpojot trīs darbinieki plus vēl sešas līdz astoņas slaucējas.
“Pašreiz piena lopkopībā pie mums stipri ieplūst ārzemju kapitāls, sarosījušies arī vietējie uzņēmēji,” piebilda profesors.
B.Reppo Jelgavā LLU Tehniskajā fakultātē bija ieradies kā recenzents uz doktoranta slaukšanas iekārtu speciālista Valda Zuja disertācijas aizstāvēšanu.
