67 procentiem vēlētāju sakot jāvārdu referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā, Igaunijas iedzīvotāji ir pateikuši, ka vēlas pārmaiņas un tic, ka dzīvot būs labāk.
67 procentiem vēlētāju sakot jāvārdu referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā, Igaunijas iedzīvotāji ir pateikuši, ka vēlas pārmaiņas un tic, ka dzīvot būs labāk.
Jau svētdienas pēcpusdienā bija nobalsojusi vairāk nekā puse no visiem Igaunijas balstiesīgajiem iedzīvotājiem. Lai gan saulainais laiks vilināja atpūsties pie dabas vai rušināties dārzā, cilvēki uz balsošanas iecirkņiem gāja visu dienu, tiesa, lielāks pieplūdums bija rīta pusē un vakarā.
Tāpat kā Lietuvā, arī Igaunijā tie, kas balsoja par iestāšanos, «Ziņām» stāstīja, ka ir balsojuši par savu bērnu un mazbērnu nākotni. Tomēr vairums nedomā, ka dzīves līmenis pēc iestāšanās strauji pasliktināsies. Viņi ir pārliecināti, ka iestāšanās ES dos papildu iespējas. Tomēr, kaut arī bija ES atbalstītāju pārsvars, ne mazums balsotāju pie urnām gāja ar domām, ka Igaunija līdz ar iestāšanos ES zaudēs savu suverenitāti. Daudzi krievvalodīgie ir satraukti par iespējamo tirdzniecības kontaktu zaudēšanu ar Krieviju un citām NVS valstīm.
Pēc referenduma tiekoties ar Latvijas žurnālistiem, bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri atzīmēja – Igaunijas tauta izvēlējusies pievienoties ES, zinot, ka nezaudēs pastāvību, turklāt ES ļauj katrai nācijai izpausties pilnībā.
Ziņu par to, ka vairākums referendumā nobalsojušo atbalsta Igaunijas iestāšanos ES, Tallinas iedzīvotāji atšķirībā no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas iedzīvotājiem uztvēra ļoti mierīgi un bez īpašām emocijām. Nebija ne valsts organizēta salūta, ne rokmuziķu koncerta, ielās neredzēja līksmu cilvēku bariņus. Pusnakts preses konferencē prezidents Arnolds Rītels uzsvēra, ka nav laika svinībām, vēl jāpadara daudz, lai iestāšanās brīdī Igaunija varētu būt pilntiesīga locekle.
