Aizņemtiem ar prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu un viņas centieniem nokļūt augstajā ANO ģenerālsekretāra amatā, kaut kā nemanāmi gandrīz garām paslīdējis fakts, ka ziemeļu kaimiņi igauņi tikuši pie jauna prezidenta.
Aizņemtiem ar prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu un viņas centieniem nokļūt augstajā ANO ģenerālsekretāra amatā, kaut kā nemanāmi gandrīz garām paslīdējis fakts, ka ziemeļu kaimiņi igauņi tikuši pie jauna prezidenta. Izrādās, Igaunijā sestdien šajā amatā ievēlēts Tomass Hendriks Ilvess. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā prezidentu ievēl parlaments. Vienīgi, ja deputāti nevar vienoties par atbalstāmo kandidātu, to ievēl īpaša elektoru asambleja, kuru veido 101 parlamenta deputāts un 244 pašvaldību vadītāji. Kurš saņem vairāk balsu, tas tiek prezidenta godā. Pēc neveiksmīgajiem varākkārtējiem balsojumiem parlamentā elektoru asamblejai bija jāizvēlas starp 78 gadus veco līdzšinējo prezidentu Tautas partijas pārstāvi Arnoldu Rītelu un 52 gadus veco bijušo ārlietu ministru, Eiropas Parlamenta deputātu sociāldemokrātu Tomasu Hendriku Ilvesu. Viņa pārsvars bija vien nieka 12 balsu.
Šoreiz starpība bija ne tikai starp kandidātiem gados. Viens bija pēdējais padomju kompartijas augstākās elites pārstāvis, kuru pārsvarā atbalstīja gados vecāki un laukos dzīvojoši Igaunijas pilsoņi. Savukārt T.H.Ilvess, līdzīgi kā V.Vīķe – Freiberga Latvijā un Valds Adamkus, pārstāv rietumu pasaulē gūto dzīves pieredzi. Turklāt, ja runājam par Igaunijas jauno prezidentu (starp citu, divreiz bijis savas valsts ārlietu ministra godā un tagad ir Eiroparlamenta deputāts), nav vēlēšanās viņa pārstāvētos politiskos uzskatus nosaukt ar zināmu nicinājuma piedevu – sociķis. Tā ir mūsu sociāldemokrātijas nelaime un lielā atšķirība no Rietumu pasaulē pārstāvētajiem sociāldemokrātijas principiem. Vismaz Rietumeiropā bez sociāldemokrātiskas ievirzes partijas nav iedomājama normāli funkcionējoša sociāli atbildīga valsts. Tur pieņemts, ka sociāldemokrātija ir dzīves uzskats, nevis viens no personīgās labklājības un ambīciju apmierināšanas mērķiem.
Ja atgriežamies pie Ilvesa kunga, jādomā viņa ārlietu ministra amatā demonstrētais nelielais snobisms, sakot, ka Igaunija nav Baltijas valstīm, bet gan Skandināvijai piederoša, būs izslimots sindroms. Arī mums pēc prezidentu nomaiņas pašu mājās jau tuvākajā nākotnē var gadīties, ka izteikti rietumnieciskais Ilvess izrādās gana labs atspaids. T.H.Ilvesa nokļūšana Igaunijas prezidenta amatā vērtējama kā solis uz priekšu šai valstij un Baltijai kopumā.
