2015. gada sākumā Latvijā bija 277 tūkstoši jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem, no tiem 142 tūkstoši bija vīrieši un 135 tūkstoši sievietes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pēdējo piecu gadu laikā jauniešu skaits sarūk par vidēji 5,7 procentiem gadā. Arī jauniešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinās. 2005. gadā Latvijā katrs piektais iedzīvotājs (20 procentu) bija jaunietis, 2010. gadā to īpatsvars saruka līdz 17 procentiem, bet 2015. gadā – līdz 14 procentiem.
2014./2015. mācību gadā Latvijā pamatskolās mācījās 172 tūkstoši skolēnu. Pēc pamatskolas beigšanas 61,3 procenti turpina mācības vidusskolā, 33,8 procenti profesionālās izglītības iestādē, bet 4,9 procenti mācības neturpina.
2014./2015. mācību gadā vidusskolās mācījās 37 tūkstoši skolēnu. 2014. gadā 63,8 procenti vidusskolas absolventu turpināja mācības augstskolās un koledžās, bet 7,3 procenti profesionālās izglītības iestādēs. 2014. gadā jauniešu īpatsvars, kas pēc vidusskolas neturpināja mācības, samazinājies līdz 28,9 procentiem (2010. gadā – 36,9 procenti).
Latvijas augstskolās un koledžās 2014./2015. akadēmiskajā gadā bija uzņemti 29 137 pirmkursnieki, no tiem 24 123 – pamatstudijām. Uzņemto studentu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par septiņiem procentiem. Pēdējos desmit gados studentu un pirmkursnieku skaits ik gadu sarūk. Lielākais uzņemto studentu skaita kritums bija 2009./2010. akadēmiskajā gadā – par 10 048 jeb 24,2 procentiem pirmkursnieku mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.
Pirmskrīzes periodā 2007./2008. akadēmiskajā gadā 25 procenti jauniešu studēja augstskolā vai koledžā par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem un 75 procenti – par personīgajiem līdzekļiem. Taču pēdējos gados šī proporcija ir mainījusies – 2014./2015. akadēmiskajā gadā 40 procenti jauniešu studēja par budžeta līdzekļiem, bet 60 procenti – par personīgajiem līdzekļiem.
2014. gadā 40,4 procenti jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija ekonomiski aktīvi. 32,5 procenti bija nodarbināti, turklāt lielākā daļa strādāja algotu darbu. No visiem nodarbinātajiem jauniešiem 68,3 procenti strādāja pakalpojumu sniegšanas sektorā (no tiem 69,4 procenti – tirdzniecībā), 24,9 procenti – ražošanas sektorā, bet 6,8 procenti – lauksaimniecības sektorā. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, samazinājies jauniešu bezdarba līmenis (2014. gadā – 19,6 procenti), tomēr tas joprojām gandrīz divas reizes pārsniedz kopējo bezdarba līmeni valstī. Galvenie jauniešu bezdarba cēloņi ir pieredzes un profesionālās kvalifikācijas trūkums.
Jāpiebilst, ka ik gadu 12. augustā pasaulē atzīmē Starptautisko Jaunatnes dienu.
