Latvijas Lauksaimniecības universitātē nav tikai mācībspēki un studenti, ir, piemēram, arī savs muzejs, kurā nesen tika atklāta jauna ekspozīcija par LLU vēsturi no 1938. gada līdz pat mūsdienām.
Latvijas Lauksaimniecības universitātē nav tikai mācībspēki un studenti, ir, piemēram, arī savs muzejs, kurā nesen tika atklāta jauna ekspozīcija par LLU vēsturi no 1938. gada līdz pat mūsdienām. Iespējams, daudzi jelgavnieki daudz par pils muzeju maz dzirdējuši, tāpēc, lai mazliet rosinātu interesi par pilsētas vēsturi, piedāvājam interviju ar LLU muzeja vadītāju
Gintu Linīti, kas arī veidoja jauno ekspozīciju.
Kā radās doma par jaunas ekspozīcijas izveidošanu?
– Pagājušajā gadā aizsākās Latvijas Lauksaimniecības universitātes 60 gadu jubilejas gads (1938. gadā tika izsludināts likums par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju). Atzīmējot šo jubileju, radās doma atjaunot iepriekšējo ekspozīciju, kas tika veidota pirms desmit gadiem, atzīmējot LLA 50 gadu jubileju. Tajā bija atspoguļots vēstures posms, sākot no 1863. gada, kad tika izveidota Lauksaimniecības fakultāte Rīgas Politehniskajā institūtā, līdz 1945. gadam. Pagājis jau diezgan ilgs laiks, tāpēc radās doma izveidot ekspozīciju, kas aptvertu laika posmu līdz mūsdienām.
Kā tika savākti materiāli, kas izmantoti ekspozīcijā?
– Muzejs LLU darbojas jau no 1968. gada, un muzeja darbinieki savākuši diezgan daudz materiālu. Ir dāvinājumi, pirktas lietas, atmiņu stāstījumi, iekļautas arī šodienas aktualitātes.
Vai nākotnē iecerēti vēl kādi darbi?
– Divas zāles – Zelta un Sudraba – interesantas ar to, ka ir saglabājušās fotogrāfijas, kurās redzam, kādas tās izskatījās līdz Pirmajam pasaules karam, tāpēc, ja tiktu veikti restaurācijas darbi, abas zāles varētu atjaunot. Tas gan pagaidām paliek nākotnei. Taču pamatdarbi tiek veikti, lai, ņemot par pamatu to, kas izdarīts šodien, ekspozīciju varētu veidot tālāk, un, ja būs līdzekļi, varbūt veikt arī restaurāciju.
Kas LLU muzejā notiek ikdienā?
– Ikdiena pārsvarā saistīta ar tūristiem. Tā kā tika atrastas vecās Jelgavas pils pagrabtelpas, kā arī interesantas čuguna kolonnas, sabiedrībā ir diezgan liela interese par to, kāda izskatījusies vecā pils, kas tiek darīts šodien, lai to saglabātu.
Vai tu pati vadi šīs ekskursijas?
– Jā. Manam darbam ir sagatavots ļoti labs pamats, jo visi «vecie» muzeja darbinieki vākuši materiālus, veidojuši kolekcijas. Man nebija jāsāk strādāt tukšā vietā.
Vai tev patīk vadīt šīs ekskursijas?
– Tieši tas man patīk.
Cik sen tu strādā LLU muzejā?
– Mazliet vairāk par gadu. Pirms tam strādāju Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
Kur tu esi mācījusies?
– Beidzu Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti.
Vai, stājoties universitātē, zināji, ka gribi strādāt muzejā?
– Nē, mani vienkārši interesēja vēsture, arī tagad tā interesē. Iet jau diezgan grūti, jo pilī un lietas saistītas ar arhitektūru un mākslas vēsturi, kas man diemžēl ir diezgan pasvešas. Tās jāapgūst.
Ar savu darbu esmu apmierināta, vienīgi gribētos, lai muzejs attīstās, ir plašāks un interesantāks, bet tas atkarīgs no līdzekļiem.
Vai tu esi jelgavniece?
– Dzimusi neesmu šeit, bet visu savu apzinīgo mūžu esmu pavadījusi Jelgavā.
Vai esi īpaši interesējusies par Jelgavas vēsturi?
– Tā kā pirms tam strādāju pilsētas muzejā –- vadīju ekskursijas gan pa muzeju, gan pa pilsētu –, tās vēsturi zinu labi.
Vai ir daudz ko stāstīt par pilsētu?
– Stāstīt var daudz, bet parādīt maz, jo interesantākās celtnes gāja bojā 1944. gadā. Bet ir cilvēki, kam tas interesē.
Vai jelgavnieki labi zina savas pilsētas vēsturi?
– Ir cilvēki, kas ļoti interesējas par to, piemēram, vecie jelgavnieki.
Diezgan daudz ekskursijās nāk skolēni. Ir, protams, arī tādi, kuriem vēsture neinteresē.
Un studenti? Viņi taču pilī mācās.
– Sākumā domāju, ka ir bēdīgāk, bet nemaz tik slikti nav. Ir fakultātes, kuru vadība aicina studentus apmeklēt muzeju, citi ierodas paši. Diezgan daudz nāk pirmkursnieki.
Kad studenti jau beiguši universitāti, viņi ved savus ārzemju draugus apskatīt pili un saka: «Cik žēl, ka es visus šos gadus te mācījos, bet neko tādu neesmu redzējis!»
Universitātes studentiem ir viena liela privilēģija – viņi pils muzeju un Kurzemes hercogu kapenes var apmeklēt par velti.
Arī visi pārējie ir laipni aicināti apskatīt gan Kurzemes hercogu kapenes, gan pils muzeju, gan jauno ekspozīciju.
Kapenes ir Rundāles pils muzeja filiāle, un par to apmeklējumu pieaugušajiem jāmaksā 50, bērniem – 30 santīmu, bet Jelgavas pils un LLU muzeju var apskatīt par velti.
Muzejs strādā darbdienās no pulksten 9 līdz 16.
