Jaunajā gadā Jelgavas Mākslas skola un tās pedagogs Indulis Landaus mums atkal sagādājis brīnišķīgu pārsteigumu – gleznotāja Imanta Vecozola darbu izstādi.
Jaunajā gadā Jelgavas Mākslas skola un tās pedagogs Indulis Landaus mums atkal sagādājis brīnišķīgu pārsteigumu – gleznotāja Imanta Vecozola darbu izstādi.
Tā ir neliela – tikai desmit gleznu –, taču ar tām pietiek, lai cieši ielūkotos viņa daiļrades pamatprincipos un saprastu viņa mākslas būtību.
I.Vecozols ir latviešu tonālās glezniecības tradīciju turpinātājs, viens no, gribas teikt, klasiķiem, tiem māksliniekiem, kas prot atklāt ikdienas dzīves būtību, kura ētikas stūrakmeņus veido vienkāršība, sirsnīgums, harmonija, garīga līdzsvarotība.
Viņš ir slavens ar balto trauku gleznojumiem. Dažam skatītājam var likties, ka I.Vecozols glezno ar pāris krāsām – balto un melno. Taču cik daudz nianšu viņš prot atrast! Cik viņa trauki, galdi, ķirbji, bērzu sulu pudeles, siera rituļu, kartupeļi, melnie rutki un citas lietas ir dzīvi! Šķiet, ka nupat kā tiem kāds ir pieskāries un tie vēl saglabājuši viņa roku siltumu, vēl vairāk – dvēseli. Tiesa, I.Vecozols glezno lietas, kādas daudzās mājās vairs nav atrodamas, izsviestas ārā kā nederīgas. Mākslinieks tieši ar saviem darbiem atklāj vecu lietu bagāto mūžu, pagātnes vērtību. Viņš it kā tiecas saglabāt aizejošo laiku, it kā mēģina atvērt acis uz moderno modes modeļu bezpersonisko izsmalcināto formu ārišķīgumu. Patiesums, dvēsele, īstā dzīve ir dziļāk.
Līdzās klusajai dabai I.Vecozols glezno tikpat vienkāršas ainavas, necilas vietiņas, kuras augstprātībā mēdzam nepamanīt. Nekas nav nonicināms, ikviens kaktiņš, ikviens pagalma stūrītis ir ievērības cienīgs. Izstādē redzam kādu laukos ierastu nodarbi – siena plūkšanu no kaudzes. Ar kādu iekšēju baudu gleznotājs atrod krāsu nianses siena stirpā, tumšotā lauku skatā. Lauku sievas ierastā nodarbe viņa gleznā pārtop rituālā, uz kā balstās dzīve, mūžs, arī pasaule. Tā vien šķiet, ka I.Vecozols mums pavēris vārtus uz mūžību, kurai mēs steigā, virspusējībā, gara seklumā aizdrāžam garām. Apstājies, arī mēs esam mūžības daļa!
