Svešvalodas mācīšanās ātra un viegla var likties tikai cilvēkam, kas pats nekad nav mēģinājis ielauzīties svešā mēlē, nav domājis padarīt to sev saprotamu un tuvu.
Svešvalodas mācīšanās ātra un viegla var likties tikai cilvēkam, kas pats nekad nav mēģinājis ielauzīties svešā mēlē, nav domājis padarīt to sev saprotamu un tuvu. Faktiski tas ir sūrs un grūts darbs, kur nevar iztikt bez pacietības, nepiekāpības un sevis piespiešanas. Bet – jo vairāk valodu protam, jo vairāk iespēju mums paveras.
Angļu valoda saglabā populārākās statusu
Speciālisti lēš, ka nākotnē Latvijā angļu valoda pamazām no aprites varētu izstumt krievu valodu. Lai gan patlaban postpadomju republiku pārstāvju sazināšanās angļu valodā un krievu valodas ignorēšana vairāk līdzinās demonstratīvai uzspēlei, tiek pieļauts, ka pienāks arī tādi laiki, kad pat vienas valsts ietvaros latvieši ar krieviem sazināsies angļu valodā. Latviešu skolās krievu valoda vairs nav obligātais priekšmets. Savukārt krievi labprātāk mācās angļu, nevis latviešu valodu.
Angļu valoda pēdējā desmitgadē joprojām saglabā izplatītākās svešvalodas statusu. Otra populārākā ir vācu valoda. Galvaspilsētas pieprasījums liecina, ka iedzīvotājus valdzina arī franču valoda, nedaudz mazāka ir interese par spāņu un itāļu valodu. Šīs valodas parasti gan mācās cilvēki, kam tā ir jau otrā, trešā vai vēl kāda svešvaloda.
Aizvien lielāka darījumu un kultūras sakaru paplašināšanās ar Ziemeļvalstīm izraisījusi interesi par šo valstu valodām. Zviedru, somu, norvēģu un dāņu valodu ir izdevīgi mācīties arī tāpēc, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir samērā plašas iespējas iegūt dažādas turienes stipendijas mācību programmām, studijām augstskolās un citiem izglītojošiem mērķiem. Interesenti var apgūt arī dažādas «eksotiskas» valodas – japāņu, ķīniešu, islandiešu, sengrieķu un tamlīdzīgas.
Tiesa, ārpus Rīgas svešvalodu mācību firmas ierobežotā pieprasījuma dēļ par eksotiskām sauc arī dienvidnieku un ziemeļvalstu valodas. Piemēram, Pieaugušo izglītības centrs Jelgavā savulaik piedāvāja apgūt zviedru un franču valodu, taču grūtības sagādāja grupas komplektēšana. Vajadzības gadījumā centrs šo valodu atsākt mācīt ir gatavs jebkurā brīdī. Atkarībā no pieprasījuma arī otrs pilsētas mācību un konsultāciju centrs «Līderis» piedāvā apgūt tikai divas populārākās svešvalodas.
Mācību tradīcijas ilgst gadu desmitiem
Senākās svešvalodu apguves tradīcijas ar 15 gadu stāžu Jelgavā ir Pieaugušo izglītības centram (PIC), kas savulaik izveidojies uz Zinību biedrības bāzes. Svešvalodu kursi ir tikai viens no pārdesmit dažādu izglītojošu kursu veidiem, ko tas piedāvā. Taču tie kopā ar uzņēmējdarbības un datormācības apguvi ir vieni no populārākajiem.
Pēdējos divos gados, kā atzīst centra Tālākizglītības nodaļas vadītāja Astra Vanaga, mācības norit mūsdienīgā līmenī (pēc jaunākajām programmām, izmantojot audiomateriālus un citus palīglīdzekļus). Angļu valoda tiek mācīta pēc Oksfordas programmas, vispirms nosakot katra interesenta atbilstību kādam no pieciem valodas zināšanu līmeņiem. Katrā līmenī paredzētas 72 nodarbības 45 minūšu garumā. Mācības organizētas trīs reizes nedēļā pa 90 minūtēm jeb divām mācību stundām. Viena mācību stunda maksā latu. Slēdzot līgumu par svešvalodas zināšanu līmeņa apguvi, jāsamaksā trešā daļa no kursu vērtības, pārējo summu interesents var nomaksāt pakāpeniski.
Pamatgrupas PIC komplektē trīs reizes gadā – septembrī, janvārī un aprīlī. Tas nozīmē, ka vienā gadā iespējams apgūt trīs valodas zināšanu līmeņus. Pēc trīs mēnešu nodarbībām seko tests, un tiek izsniegts attiecīgs sertifikāts. Turpmāk zināšanu pārbaudi PIC paredzēts organizēt stingrāk. Lai sertifikātā norādītu zināšanu atbilstību noteiktam līmenim vai arī fiksētu, ka interesents attiecīgā svešvalodas līmeņa kursu ir tikai noklausījies.
Noteikt savu svešvalodas prasmes pakāpi un saņemt attiecīgu apliecību par valodas atbilstību noteiktam zināšanu līmenim PIC iespējams katram, kuram ir tāda vajadzība. To var izdarīt neatkarīgi no svešvalodas apguves veida (vai tas darīts individuāli, privātskolotāja vadībā, kursos un tamlīdzīgi) un vietas (centra organizēto kursu apmeklēšana nav obligāta).
Sākot no otrā līmeņa, papildus standartprogrammai 12 līdz 18 mācību stundās PIC iespējams apgūt profesionālo leksiku, kas atbilst kursu apmeklētāja profesionālajām vajadzībām. Šis piedāvājums domāts mediķiem, apdrošinātājiem, tiesu un pašvaldību darbiniekiem, kā arī jebkuras citas nozares pārstāvjiem.
No trešā zināšanu līmeņa PIC piedāvā intensīvos angļu valodas kursus mēneša garumā. Nodarbības notiek katru darba dienu četru mācību stundu apjomā. Centrā organizēti arī speciāli pusaudžiem domāti angļu valodas kursi četros līmeņos.
Uzsāks trešo izglītošanas sezonu
Mācību un konsultāciju centrs «Līderis» orientējies tikai uz angļu un vācu valodas pasniegšanu. Septembrī tas uzsāks trešo jelgavnieku izglītošanas sezonu. Mācības atkarībā no izvēlētā kursu veida tiek organizētas pēc Oksfordas un Kembridžas, kā arī izdevniecību «Longman» un «Heinemann» programmām. Jaunu valodas apguvēju uzņemšana parasti notiek septembrī un janvārī. Līdzās mācību nodarbībām «Līderis» organizējis arī savu angļu klubiņu ar studentu iepazīšanos, Ziemassvētku balli un regulāriem diskusiju pēcpusdienas pasākumiem.
Klasiskie angļu valodas kursi paredzēti pieciem zināšanu līmeņiem. Viena zināšanu līmeņa apguve ilgst sešus mēnešus, mācī-
bas notiek divas reizes nedēļā pa 90 minūtēm. Viena mēneša mācības studentam (tā kursu apmeklētājus dēvē «Līderī») izmaksā 25 latus. Norēķināšanās notiek katru mēnesi. Pēc katra līmeņa kursu dalībnieks kārto eksāmenu un saņem sertifikātu ar zināšanu novērtējumu (A,B,C).
Intensīvie angļu valodas kursi dažādiem zināšanu līmeņiem, sākot ar nelielām priekšzināšanām, ilgst pusotru mēnesi un domāti, lai īsā laikā straujāk uzlabotu valodas zināšanas. Firmas direktors Edijs Brauners uzsver, ka šajā laikā ar studentiem strādā vairāki pasniedzēji, jo arī reālajā dzīvē viņiem vajadzēs sarunāties ne tikai ar vienu cilvēku vien. Tāpat kā sarunvalodas, arī intensīvajos kursos galvenais uzsvars likts uz sarunvalodas līmeņa uzlabošanu, un tie vairāk noderīgi cilvēkiem, kas gatavojas ceļojumam, komandējumam, sarunām. Protams, sarunvalodas apguve desmit nedēļās domāta, lai spētu saprasties, bet nenozīmē pamatīgas zināšanas. Tās pāris mēnešos nav apgūstamas.
Biznesa angļu valodas mācības ilgst trīs mēnešus un domātas cilvēkiem ar mazākām un lielākām priekšzināšanām. Tikpat ilgi vienā no četriem līmeņiem angļu valodu var mācīties arī bērni vecumā no sešiem līdz 11 gadiem. Protams, mazajiem apmeklētājiem valodas apguve nav tik nopietna. Nodarbības tiek organizētas, izmantojot dziesmu, spēļu un rotaļu elementus. Savukārt pusaudžiem domātajos kursos ir trīs zināšanu līmeņi, un viena apguves ilgums ir pieci mēneši. Bērnu un pusaudžu kursi ir lētāki – viņiem mēnesī jāmaksā attiecīgi 15 un 17 latu. Visu kursu nodarbības, izņemot intensīvos, «Līderī» notiek divas reizes nedēļā.
Abi mācību centri vai nu izmantojuši, vai izmanto ārzemju pasniedzējus un atzīst, ka tā varētu būt patīkama pārmaiņa mācību procesā. Taču pamatzināšanu apguvi efektīvāk nodrošina pašmāju pasniedzēji, kas saprot kursu apmeklētāju valodu un vajadzības gadījumā spēj paskaidrot mācību vielu. Pasniedzēji no Anglijas vai Amerikas piemēroti cilvēkiem ar augstākā līmeņa zināšanām.
Vajadzīga gan «medus karote», gan «pātaga»
Interese par vācu valodu abos mācību centros ir apmēram reizes trīs mazāka. Proti, angļu valodu māca trīs pasniedzēji, bet vācu – tikai viens. Vācu valodas kursi «Līderī» domāti sešiem zināšanu līmeņiem, un viena līmeņa apguves ilgums ir četri mēneši. Darījumu kurss vācu valodas pratējiem ir divus mēnešus ilgāks. Abos kursos nodarbības notiek, izmantojot izdevniecības «Hueber» materiālus.
Savukārt PIC kursos ir četri valodas apguves līmeņi un nodarbības notiek pēc Gētes institūta izstrādātas programmas. Abu mācību centru pārstāvji atzīst, ka pasaules norises un darījumu starp Latviju un Vāciju skaita palielināšanās varētu liecināt, ka vācu valoda vēl varētu piedzīvot renesansi.
E.Brauners, par taktiku runājot, atzīst, ka arī pieaugušajiem ir vajadzīga gan «medus karote», gan «pātaga». Ar pirmo «Līdera» direktors domā studentu stimulēšanu. Proti, iespēju labākajiem katra līmeņa studentiem nākamo mācību līmeni apgūt bez maksas. Savukārt «pātaga» nozīmē sistemātisko testu, kā arī plusu un mīnusu sistēmu, eksāmenu katra līmeņa beigās. Cilvēkiem, kas pēc būtības ir samērā slinki, nepieciešama disciplīna un iegrožojumi. Iespējams, kāds to nepieņem, tomēr firmai ir jāgādā par sava piedāvājuma kvalitāti.
Svarīgākais nosacījums ir motivācija
Deviņdesmito gadu sākumā valdošais angļu valodas bums, kad dažviet sava kārta uz svešvalodu kursiem bija jāgaida rindā, ir beidzies. Pieprasījums līdzsvarojies, bet saglabājusies stabili noturīga interese. Dabīgā nāvē nomirušas arī reklamētās brīnumprogrammas, ar kuru palīdzību ikviens interesents valodu it kā varot iemācīties pārdesmit dienās, nemaz nerunājot par mēnešiem. Patlaban ar reklāmas palīdzību «iesmērēt» sliktas kvalitātes preci ir acīmredzami grūtāk. Ja nu vienīgi pavisam lētticīgiem ļautiņiem.
Vairs nav aktuāli arī kādreizējie mīti, ka valodu varot apgūt miegā. Nedz ar pasniedzēju jāstrādā, nedz mācību literatūra jāstudē, tik vien kā, gulēt ejot, jāuzliekot austiņas, kurās skan ieraksts svešvalodā, un smadzenes mierīgi visu paveiks pašas. Valodu speciālisti par šādiem piedāvājumiem ir tikai smaidījuši un ieteikuši uzmanīties. Tomēr arī piekrituši, ka ierakstu klausīšanos miegā varētu izmantot kā papildu līdzekli aktīvām un apzinātām nodarbībām, mācību procesā paralēli apzinātai uztverei iesaistot zemapziņu.
Domājot par svešvalodas apguvi vai skolā iegūto zināšanu atsvaidzināšanu, nevajadzētu apjukt un zaudēt drosmi. Kaut arī saņemties un izturēt līdz galam nav viegli, prasmīga pasniedzēja vadībā, izmantojot dažādas metodes, valodas apguve var izvērsties par interesantu izziņas procesu. Gan pasniedzēji, gan tie, kas valodas mācījušies, atzīst, ka svarīgākais nosacījums ir motivācija, kāpēc cilvēks to dara, un apziņa, ka tas ir tieši tas, ko viņš vēlas.
Lai svešvalodas apguve būtu efektīvāka, tiek izmantotas dažādas metodes, un katra no tām nodarbina kādu cilvēka informācijas uztveres veidu. Tāpēc svarīgi zināt, kurš no uztveres elementiem, piemēram, redzes vai dzirdes atmiņa, jums ir attīstīts spēcīgāk. Valodu apguvē ir svarīgi attīstīt klausīšanās iemaņas, lai mācētu ne vien izteikties, bet prastu arī sadzirdēt.
Mācoties, lai pārvarētu «iekšā ir, bet ārā nenāk» barjeru, nav jākautrējas runāt, kaut arī uzreiz neizdodas izteikties gramatiski pareizi. Vienlaikus ir aplami domāt, ka gramatikas zināšanas nav nepieciešamas, ka nav īsti jāprot lasīt teksti, lai spētu sazināties svešvalodā. Runātājs, kas būs atcerējies noteiktus teikumus, nonāks strupceļā, ja nezinās teikumu veidošanas likumsakarības. Viņš īsti arī nesapratīs, ko viņam mēģina pateikt.
Valodas apguve, nepārzinot piemērotāko sistēmu un metodes, efektīvāka varētu izrādīties profesionālos kursos vai privāta pasniedzēja vadībā. Privātstundu vide gan ir samērā noslēgta, un darbs «viens pret vienu» lielāku efektivitāti nodrošinātu steidzamos gadījumos, kad zināmu rezultātu nepieciešams sasniegt īsākā laikā (gatavojoties kādai sarunai, braucienam un tamlīdzīgi). Vispārējā gadījumā ierobežotās vides iespaidā, kad kontaktējas tikai divi cilvēki, lietderība varētu būt nepilnīga.
Svešvalodas apguve tālmācības veidā (neklātienē), kad nav tieša kontakta ar pasniedzēju, pēc speciālistu domām, sevi īsti neattaisno. Cita lieta, ja mācībām neklātienē sekotu semināri un konsultācijas klātienē. Šā mācību veida efektivitāti varētu vairot tehniskās iespējas – datori, video, iespējas ierunāt atbildes, dzirdēt «dzīvo» valodu. Kamēr tā nav, lietderība nav pietiekama. Lielākā efektivitāte valodas apguvei varētu būt kursos pasniedzēja vadībā. Tas gan nenozīmē, ka ikviens nevarētu rīkoties, kā viņam labpatīk, jo katrs gadījums ir individuāls.
Sākot mācīties valodu, spēja saprast un sazināties par vienkāršākajiem tematiem rodas apmēram pēc 60 līdz 80 stundām. Tāpēc nevajadzētu nopietni uztvert firmas, kas valodas prasmi apliecinošu sertifikātu piedāvā izsniegt pēc 20 līdz 30 mācību stundām. Šādi kursi piemēroti vienīgi cilvēkiem, kam jau ir nopietnas attiecīgās valodas zināšanas un kam nepieciešams tās papildināt vai noslīpēt kādā konkrētā jomā. Lai valodu varētu uzskatīt par apgūtu labā līmenī, mācībām jāvelta 300 līdz 400 stundu vairākus gadus. Tāpēc vēlams apmierināties nevis ar viena valodas līmeņa apguvi, bet mācīties vairākus līmeņus pēc kārtas.
Ja skolā savulaik apgūta vācu valoda, kaut arī zināšanas ir paplēnējušas, speciālisti iesaka šo valodu mācīties padziļināti, nevis sākt ar citu valodu apguvi un, sekojot vispārējām tendencēm, mesties uz angļu valodas kursiem. Sasniedzot pieņemamu līmeni, var pievērsties arī jaunai valodai. Bet katru nākamo valodu, kā zināms, ir vieglāk mācīties: izveidojusies zināma sistēma, arī smadzenes sākušas darboties noteiktā virzienā.
Kursu izvēle konkurences apstākļos nav viegla. Tiesa, ārpus Rīgas mācību firmu konkurence nav nemaz tik liela. Bet, tā kā valstī nepastāv vienoti valodu centru kvalitātes noteikšanas kritēriji, speciālisti kursu un pasniedzēju vērtēšanā ir atturīgi. Tomēr jebkurā gadījumā, izvēloties piedāvājumu, jāievēro tie paši principi, kas dominē ikvienā ar pakalpojumiem saistītā jomā. Proti, nepaļauties tikai uz reklāmām, bet ievākt pēc iespējas vairāk informācijas par mācību organizētāju līdzšinējo darbību, pastāvīgajiem klientiem un viņu viedokli, pārliecināties par tehniskajiem palīglīdzekļiem un tamlīdzīgi. Var balstīties uz paziņu atsauksmēm, tomēr tās mēdz būt arī subjektīvas. Sekmīga valodas apguves atslēga ir pasniedzējs – viņa profesionalitāte, metodikas pārzināšana, prasme saprasties ar auditoriju, pacietība. Ja viņam nav dabas dota pedagoģiskā talanta, ar perfektām valodas zināšanām no mācīšanas nekas dižs neiznāks.
Zināšanu praktiskas nostiprināšanas nolūkā pēc zināma līmeņa sasniegšanas ļoti lietderīgi varētu būt padzīvot kādā konkrētā valstī.
Domājot par iespējamo ārzemju ceļojumu atvaļinājumā, ir vērts apvienot patīkamo ar lietderīgo un iepazīt zemi ne vien tūrista acīm, bet izmantot iespēju arī valodas pastiprinātai uzlabošanai. Tie, kas to pieredzējuši, atzīst, ka valodas mācīšanās kādā valstī ir ļoti efektīva. Ir svarīgi atrasties attiecīgajā vidē, izjust valodu, kultūru un sadzīvi. Dzīvojot tur, mācīšanās notiek arī tad, kad it kā šķietami tās nemaz nav.
Naudas izteiksmē šāda iespēja gan maksās dārgāk salīdzinājumā ar tūrisma ceļojumu. Divu nedēļu mācības Rietumeiropas valstīs atkarībā no skolas un nodarbību intensitātes (sākot ar 20 un beidzot ar 50 mācību stundām) varētu maksāt apmēram 400 līdz 600 latu, neskaitot ceļa izdevumus.
Pieaugušo izglītības centrs svešvalodu interesentiem piedāvā:
angļu valodas apguvi pēc Oksfordas programmas piecos līmeņos (katrā 72 mācību stundas, vienā mēnesī – 24 mācību stundas);
angļu valodas profesionālās leksikas apguvi (12 līdz 18 mācību stundu);
intensīvos angļu valodas mēneša kursus;
speciālo angļu valodas programmu tīņiem;
vācu valodas kursus pēc Gētes institūta metodikas četros līmeņos.
Svešvalodu konsultāciju un mācību centrs «Līderis» piedāvā:
klasiskos angļu valodas kursus piecos zināšanu līmeņos (viens zināšanu līmenis – seši mēneši, vienā mēnesī – 16 mācību stundu) pēc «Longman» izdevniecības programmas;
intensīvos angļu valodas sešu nedēļu kursus pēc «Longman» izdevniecības «Compact» programmas;
biznesa angļu valodas trīs mēnešu kursus;
sarunvalodas kursus desmit nedēļu garumā;
angļu valodas nodarbības bērniem;
angļu valodas apguvi pusaudžiem;
klasiskos vācu valodas kursus;
darījumu vācu valodas kursus.
