Ilgas Elksnītes vecāki savulaik 16 gadu pavadījuši izsūtījumā Sibīrijā.
Ilgas Elksnītes vecāki savulaik 16 gadu pavadījuši izsūtījumā Sibīrijā. Svešumā arī dzimuši divi viņu bērni, dēlam tālā ceļa dēļ dots vārds Tālis, bet meitai – Ilga, jo pārlieku ilga bijusi dzīve svešajā Sibīrijā.
Latviju mazā Ilga ieraudzīja, kad viņai apritēja piektais gadiņš.
Ilga Elksnīte tagad vada Dobeles Bērnu un jaunatnes centru, ir Tautas sporta kluba «Sprīdītis» prezidente un pagūst izdarīt daudz citu darbu. Vienmēr viņa ir skrejoša un aizņemta. Lai arī vārds liek domāt, ka visu tā īpašniece dara ilgi, patiesībā īsā laika sprīdī viņa pagūst ļoti daudz. Pusdienlaikā viņa paspēj «uzlikt» kārtējo trasi orientēšanās sacensībām, bet vakarā pagūst izkrāsot Bērnu un jaunatnes centra namam gaiteni…
Skatoties uz Ilgu, grūti iedomāties viņu namamātes lomā. Taču viņa skolā pasniedz mājturību. Trīs puikas ir izauguši, lielais jau patstāvīgs, bet vidējais un jaunākais, ko mamma vēl joprojām sauc par mazo un kam drīz būs 18, vēl turas mammas paspārnē. Taču viņi visi ir tā iemācīti, ka ar mājsaimniecību labi tiek galā arī bez mammas.
Ilga šogad piedzīvoja savu pirmo ārzemju ceļojumu un iespaidus norvēģu zemē uzskata par spilgtāko piedzīvojumu. Ceļojumu kāzu 25. gadadienā viņai dāvājis vīrs Andris. Arī vārdadienā viņa saņēmusi interesantu dāvanu – 5000 vizītkaršu. Tas gan Ilgai šķiet ļoti daudz, taču viņa priecājas, ka «Sprīdīša» biedrs ir ļoti rūpējies. Vispār Ilgai ir vienalga, cik dāvana maksā, viņa tās vērtību saskata sirds daļiņā, ko dāvanā ielicis dāvinātājs.
Elksnīša kundze ar savu vārdu sadzīvo itin labi, grūtības esot vīriešiem, kam nezkādēļ šo vārdu grūti atcerēties. Arī kāds draugs, kurš viņu centies iepazīstināt ar Ilgas tagadējo vīru, tālāk par diviem i nav ticis. Vēl labu laiku pēc tam Andris viņu par II vien saucis.
Vārdadienā vēlam Ilgai saglabāt to dzīvesprieku, trauksmainību un pat trakulību, ar ko viņa ir tik pievilcīga. Un varbūt arī mazliet vairāk laika, lai šajā dienā pagūtu izdarīt visu, kas ieplānots.
