Ilgai Protizānei atliekot vien lekcijās par kaut ko aizdomāties, lai kursa puiši noskaitītu: «Mūsu ilgonītis Ilga kaut ko ļoti ilgojas.» Tas gan nebūt nemazina viņas pašas prieku par savu vārdu.
Ilgai Protizānei atliekot vien lekcijās par kaut ko aizdomāties, lai kursa puiši noskaitītu: «Mūsu ilgonītis Ilga kaut ko ļoti ilgojas.» Tas gan nebūt nemazina viņas pašas prieku par savu vārdu.
Vārda došanas vēsture esot interesanta – divas nedēļas meitene iztikusi bez tā, jo ģimenē visi strīdējušies, kurš būs īstais. Viena omīte vēlējusies, lai sauc par Aigu, otra – par Annu, arī krustmāte piekritusi otrajam variantam. Noslēgumā vārdu izvēlējies tētis un brālis. Ilga tāpēc, ka tētim bijusi draudzene ar tādu vārdu, bet brālim tolaik bērnudārzā arī gājusi Ilga.
Savukārt savu specialitāti Ilga vairāk izvēlējusies pēc mammas pieredzes – arī viņa kādreiz mācījusies Jelgavā, tolaik Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Ekonomikas fakultātē. Mamma gribējusi studēt pārtikas tehnologos, bet nav izdevies iestāties, savukārt Ilgai gan. Viņa mācās jau otrajā kursā viesnīcu un ēdināšanas uzņēmumu specialitātē. Pirms māsas studijas universitātes Ekonomikas fakultātē beidzis arī brālis. Pašlaik viņš mācās maģistrantūrā.
Jelgavā Ilga arī iepazinusies ar savu draugu, kas studē Meža fakultātē. Abi kopā dzīvo 10. dienesta viesnīcā. Lai gan pēc izvēlētās specialitātes šķiet, ka ēst gatavo Ilga, šo darbu pārmaiņus veicot abi.
