Tā droši var teikt par Spīdolas ģimnāzijas direktori Ilzi Vilkārsi, kas par savu vārdu stāstīja «noķerta» laikā, kad visā skolā norit aktīva gatavošanās skolas vārdadienai 2. februārī.
Tā droši var teikt par Spīdolas ģimnāzijas direktori Ilzi Vilkārsi, kas par savu vārdu stāstīja «noķerta» laikā, kad visā skolā norit aktīva gatavošanās skolas vārdadienai 2. februārī.
Ilze atzīstas, ka par vārdadienas tuvošanos atcerējusies nesen, šķirstot kalendāru un skaitot dienas, kas atlikušas līdz Spīdolas vārdadienai. Tāda aizņemtība ir visām Spīdolas ģimnāzijas Ilzēm, jo skolas svētkiem gatavojas katrs.
Ilze uzzinājusi, kāda ir viņas vārda izcelsme. Tas esot radies no ebreju vārda Elizabete un vēsta par zvērestu, kas dots Dievam. Pašai īpašniecei ir prieks, ka viņai dots pamatīgs vārds:
– Negribētos, lai tas man būtu kā joks, gluži tāpat kā negribētos šajā dzīvē būt cilvēkam kā pārpratumam.
Ilzes izvēlētajam ceļam strādāt par zīmēšanas skolotāju saknes meklējamas bērnībā. Jau, mācoties Jēkabpils 1. vidusskolas pirmajā klasē, meitene pārliecināta rakstījusi, ka vēlas kļūt par zīmēšanas skolotāju. Iecere realizējusies dzīvē. Nu jau kuro gadu Ilze sevi dēvē par jelgavnieci, pasniedz zīmēšanu un vada Jelgavas lepnumu – Spīdolas ģimnāziju.
Vārdadiena Ilzei tagad saistīta ar vienu no retajām reizēm, kad var būt kopā ar saviem mīļajiem vecākiem un visā Latvijā izkaisītajiem radiniekiem. Gaviļniecei laika gaitā tuvāki ir kļuvuši klusi, ģimeniski svētki, jo, lai nu kur, bet ikdienā skolā sabiedriskuma netrūkst.
Tik daudz saskaroties ar cilvēkiem, gaviļniece izkristalizējusi īpašības, ko citos vērtē visaugstāk, – godīgumu un patiesu sirsnību.
– Ir taču lieliski, ja varu uzticēties visiem, ar ko strādāju. Nekas, ja viņu teiktais man nepatīk: labāk, lai sit savējais, nekā vēlāk saņemt belzienu pa muguru no sveša.
Šajā dienā gaviļniece sūta mīļus sveicienus visām vārdamāsām un aicina uz Spīdolas ģimnāzijas lielo dienu.
