Imants ir dzimis platonietis un tāds paliek joprojām. Beidzis Jelgavas 2. vidusskolu un sporta zinību augstskolu Rīgā.
Imants ir dzimis platonietis un tāds paliek joprojām. Beidzis Jelgavas 2. vidusskolu un sporta zinību augstskolu Rīgā. Platones skolas fizkultūras skolotājs, kas gandrīz visus rajona sporta skolas pastāvēšanas 30 gadus bijis arī trenera amatā.
1973. gadā viņš sāka fizkultūras pedagoga darbu Platonē un vienlaikus uzņēmās arī vieglatlētikas sabiedriskā trenera pienākumus, jo «tobrīd sporta skolā vēl vieglatlētikas nodaļas nebija, taču rajona izlase jau grasījās braukt uz sacensībām Rīgā». Imants Roziņš atceras: «Toreiz skolā vēl nebija trīs fizkultūras nedēļā, sporta bāze bija ļoti pieticīga, taču bērni – spēcīgāki. Rajona sacensībās nebija tik lielas sporta veidu dažādības, taču masveidības netrūka.»
Protams, gan skolai, gan Imantam Roziņam tas bija laiks, kad «zāle zaļāka un sniegs baltāks», tomēr šajās atmiņās netrūkst arī objektivitātes, kas palīdz salīdzināt un rast atbalstu šodienai.
Skolu fizkultūras programmai septiņdesmitajos gados, pārliecināts Imants Roziņš, bija vairākas labas iezīmes, ko vēlāk pārņēma rietumvalstis: «Tā veicināja skolēnu vispusīgu fizisko sagatavotību, kas taču nepieciešama vienmēr – neatkarīgi no valsts politiskās formas. Šodienas programmai vēl nav noteiktības, visu laiku tiek kaut kas meklēts. Manuprāt, mēs Latvijā esam spējīgi pieņemt un īstenot savu skolēnu fiziskās sagatavotības programmu neatkarīgi no tā, kā to dara zviedri, dāņi vai vācieši.»
Imants Roziņš skeptiski uzņem arī spriedelējumus, ka sporta skola būtu sava veida sociālisma palieka. «Mūsu valsts nav tik bagāta, lai visi varētu sportot privātos klubos. Laukos nav citas organizācijas, kas varētu vadīt sporta dzīvi. Uzskatu, ka valstisko un primāro uzdevumu – veicināt bērnu fizisko attīstību – var veikt tikai valsts iestāde, kuras darbība balstīta uz noteiktu programmu. Tajā pašā laikā klubu dibināšana atsevišķiem sporta veidiem tikai papildinās sporta skolas darbību un radīs iespēju vēl vairāk jauniešu iesaistīt nopietnās nodarbībās. Virs rajona sporta vairākkārt karājies iznīcības zobens. 1991. gada rudenī tai draudēja palikšana bez finansējuma, tomēr rajona vadība, kurā tobrīd ienāca pašreizējais zemkopības ministrs Andris Rāviņš, atrada līdzekļus, un domāju, ka mēs visi kopīgā darbā esam attaisnojuši skolas pastāvēšanas nepieciešamību. To apliecina gan Jelgavas rajonā izaugušie Latvijas jaunatnes izlases dalībnieki, gan saistošās un kupli pārstāvētās rajona sporta spēles, kur piedalās tagadējie un bijušie skolas audzēkņi.»
