Kemerons vēlas iegrožot ES pilsoņu iespējas dzīvot un strādāt Lielbritānijā
Septiņus mēnešus pirms parlamenta vēlēšanām Lielbritānijas iekšpolitiku pārņēmušas diskusijas ap Konservatīvās partijas premjera Deivida Kemerona plāniem samazināt iebraucēju daudzumu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Konservatīvo iestāšanās par stingrākiem imigrācijas noteikumiem saistīta ar straujo vēlētāju atbalsta pieaugumu populistiskajai un pret imigrantiem noskaņotajai Lielbritānijas Neatkarības partijai (UKIP). ES līderi paziņojuši, ka neatbalstīs D. Kemerona centienus iedragāt vienu no bloka pamatvērtībām – personu pārvietošanās brīvību.
Apkaro pabalstu tūristus
D. Kemerons pagājušā gada sākumā iedzīvotājiem solīja, ka 2017. gadā rīkos referendumu par valsts palikšanu ES sastāvā, ja viņa partija uzvarēs 2015. gada parlamenta vēlēšanās. Viņš paziņoja, ka līdz tam runās ar ES par iespēju atgūt daļu no pilnvarām, kuras Londona ir deleģējusi Briselei, un par nepieciešamību veikt visaptverošas reformas.
Toreiz premjers neieminējās, ka viņu uztrauktu ES liberālā imigrācijas politika, kas nosaka, ka ikvienam ES pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties bloka iekšienē, lai, piemēram, iegūtu kvalitatīvāku izglītību un labāk atalgotu darbu. Tomēr pēc UKIP uzvaras Eiropas Parlamenta vēlēšanās maijā un konservatīvo kandidāta zaudējuma UKIP kandidātam šomēnes notikušajās papildvēlēšanās vienā vēlēšanu apgabalā D. Kemerons aizvien uzstājīgāk runā par vajadzību iegrožot imigrāciju no ES.
Konservatīvie vēlas ierobežot imigrantu pieeju sociālajai palīdzībai, jo uzskata, ka daudzi iebraucēji, īpaši no jaunajām dalībvalstīm, ir «pabalstu tūristi». Briti ievieš noteikumu, ka iebraucēji tikai trīs mēnešus pēc ierašanās Lielbritānijā var pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Konservatīvie arī grib panākt, ka nākamo ES dalībvalstu pilsoņiem būtu jāgaida ilgāk uz Lielbritānijas darba tirgus atvēršanu. Laikraksts The Sunday Times rakst, ka D. Kemerona jaunākā iecere paredz ieviest kvotas zemu kvalificētiem migrantiem no ES. Tam būtu nepieciešamas pamatīgas izmaiņas ES likumos.
Anglikāņu baznīcas galva Kenterberijas arhibīskaps Džastins Velbijs brīdinājis, ka politiķu aicinājumi ierobežot imigrāciju veicina neiecietību sabiedrībā. «Mēs nevaram izturēties pret imigrāciju kā pret draudu, kas pārplūdinās valsti, kas ir tikusi galā ar daudziem imigrācijas viļņiem,» Dž. Velbiju citē Reuters.
Pretrunā ar ES likumiem
Kopš pagājušā gada marta līdz šī gada martam Lielbritānijā uz dzīvi ieradušies 214 tūkstoši ES dalībvalstu pilsoņu, bet valsti pametuši 83 tūkstoši bloka pilsoņu. Tas nozīmē, ka reāli imigrantu skaits no ES dalībvalstīm palielinājies par 131 tūkstoti, liecina Lielbritānijas Nacionālā statistikas biroja dati. Tas ir vairāk nekā gadu agrāk, kad imigrantu daudzums no ES dalībvalstīm pieauga par 95 tūkstošiem.
Nākammēnes D. Kemerons plāno izklāstīt piedāvājumus imigrācijas samazināšanai un nodos tos ES. Vācijas kanclere Angela Merkele jau paziņojusi, ka neatbalstīs ierobežojumus darbaspēka brīvai kustībai ES. Aizejošais EK prezidents Žozē Manuels Barrozu ir pārliecināts, ka D. Kemerona plāni ir pretrunā ar ES likumiem.
Viņš britu politiķus aicinājis atcerēties, ka pārvietošanās brīvību izbauda arī miljoniem britu. Aptuveni 1,8 miljoni Lielbritānijas pilsoņu apmetušies uz dzīvi kādā no pārējām ES valstīm, raksta The Financial Times. «Lielbritānijai citiem ES pilsoņiem ir jāpiedāvā tas, ko ES piedāvā britiem. Tāds ir taisnīguma princips,» uzskata Ž. M. Barrozu.
Viņam nepiekrīt Lielbritānijas parlamenta loceklis konservatīvais Marks Fīlds, kurš ir pārliecināts, ka vairākums ārzemēs dzīvojošo britu ir veiksmīgi cilvēki, nevis «agresīvi ubagi, kas guļ uz ielām. ◆
