Lai samazinātu imigrantu plūsmu, Eiropas valstīs tiek pieņemtas arvien stingrākas likumdošanas normas. Savukārt Latvijas ierēdņi apgalvo, ka mūsu valsts imigrantiem tuvākajā nākotnē nebūs pievilcīga.
Lai samazinātu imigrantu plūsmu, Eiropas valstīs tiek pieņemtas arvien stingrākas likumdošanas normas. Savukārt Latvijas ierēdņi apgalvo, ka mūsu valsts imigrantiem tuvākajā nākotnē nebūs pievilcīga.
Statistikas dati liecina, ka Eiropā ik gadus iebrauc 500 000 nelegālo imigrantu. Nepārtrauktā bēgļu straume no Āzijas un Āfrikas valstīm izraisījusi Eiropas pamatiedzīvotāju neapmierinātību un nokaitējusi politisko situāciju Eiropā. Par to liecina labējo ekstrēmistu un populistu panākumi nesenajās vēlēšanās Francijā un Nīderlandē.
Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, nesen tiekoties ar Francijas prezidentu Žaku Širaku, paudis viedokli, ka Eiropas valstīm «nepieciešams stingrāk kontrolēt un ierobežot imigrāciju».
Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeks Strovs uzskata, ka ES valstīm jāsūta trešās pasaules valstīm nopietns brīdinājuma signāls. «Ja tās vēlas uzturēt labas attiecības ar ES, tām jāsadarbojas ar Eiropu nelegālās imigrācijas apkarošanā un jāattur savu valstu pilsoņi no izceļošanas,» uzsvēris britu ārlietu ministrs.
Konkrētus soļus imigrācijas ierobežošanā jau spērušas Dānija un Spānija, pieņemot stingrākus imigrācijas likumus. Arī Vācija grasās ievērojami samazināt naudas pabalstus iebraucējiem.
Tomēr imigrācijas problēmai ir arī otra puse: apkarojot nelegālo imigrantu ieplūšanu, Eiropai tai pašā laikā jādomā par kvalificēta un legāla darbaspēka kontrolētu ievešanu no trešās pasaules valstīm. Zemās dzimstības dēļ Eiropā sāk pietrūkt darbaspēka.
Uz Latviju nebēgs vēl ilgi
Iekšlietu ministrija (IeM) iesniegusi Saeimā jauno Imigrācijas likumprojektu, kuru parlaments varētu pieņemt līdz šā gada beigām. IeM Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze atzina, ka likumprojekts sagatavots, ņemot vērā nacionālās intereses.
Latvijā uzturēšanās atļaujas gadā pieprasa vidēji 2500 ārvalstnieku. M.Roze atzina, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm šis skaitlis ir niecīgs. Arī aizturēto nelegālo ieceļotāju skaits Latvijā, pēc oficiālās statistikas datiem, ir salīdzinoši neliels. Valsts robežsardzes sniegtā informācija liecina, ka 2001. gadā aizturēts 271 nelegālais imigrants un piespiedu kārtā izraidīti 238. 2002. gadā līdz jūnijam aizturēti 173 nelegālie imigranti, no tiem piespiedu kārtā izraidīti 73.
Mūsu zeme imigrantiem nešķiet pievilcīga, jo Latvija nespēj nodrošināt tādus apstākļus un pabalstus, kādus patvēruma meklētājiem un imigrantiem var garantēt bagātās Rietumeiropas valstis, skaidroja M.Roze. Pārredzamā nākotnē Latvijā nedraud arī jūtams darbaspēka trūkums kādā no tautsaimniecības nozarēm. Turklāt jāņem vērā fakts, ka imigranti parasti dodas uz zemēm, kur jau ir izveidojušās viņu tautiešu kopienas un radinieki.
Likums būvē augstas barjeras
«Latvijā nevar tā vienkārši iebraukt un teikt – es te apmetīšos uz dzīvi,» atzina M.Roze. Pirmām kārtām iebraucējam jābūt minimāliem līdzekļiem, par ko uzturēties Latvijā. Pašlaik noteiktā summa ir 25 lati dienā (ar nosacījumu, ja ārvalstniekam nav jāmaksā par viesnīcu).
Jaunajā likumprojektā iestrādāts, ka ieceļotājiem jābūt arī veselības apdrošināšanas polisei. Līdz ko ārzemniekam ir darba atļauja un legāls darbs Latvijā, polise vairs nav obligāta.
Saskaņā ar ES praksi izmanīti arī noteikumi attiecībā uz uzturēšanās termiņu. Līdz šim ārvalstniekiem ir atļauts Latvijā uzturēties 90 dienu pusgada laikā. Likumprojektā precizēts, ka ieceļotājam, kas saņēmis atbilstošu vīzu vai uzturēšanās atļauju, 90 dienas tiks skaitītas no pirmās ieceļošanas dienas.
Paredzēts, ka termiņuzturēšanās atļaujas izsniegs, piemēram, ārvalstniekiem, uz pusgadu, ja viņiem Latvijā dzīvo tuvi radinieki, pašnodarbinātām personām – uz gadu, ja viņu «aktivitātes rada ienākumu Latvijas Republikai», kā arī iebraucējiem, kam ir legāls darbs. Šajā gadījumā uzturēšanās atļaujas termiņš nedrīkstēs pārsniegt četrus gadus, un pārbaudes un darba izsaukums jānoformē pirms ierašanās Latvijā.
Visgludākais ceļš termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai paredzēts uzņēmējiem, kas Latvijas tautsaimniecībā ieguldījuši «kapitālu ne mazāk kā viena miljona ASV dolāru apmērā». Viņi tās varēs saņemt uz pieciem gadiem.
Likumprojektā teikts, ka ārvalstnieks varēs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja būs dzīvojis un strādājis Latvijā desmit gadu. M.Roze norādīja, ka desmit gadu ir pietiekams laiks, lai cilvēks varētu integrēties vietējā sabiedrībā. Citviet Eiropā termiņš noteikts uz septiņiem gadiem. Bet Eiropas Komisija sagatavojusi direktīvas projektu, kurā iestrādāta norma pieci gadi. M.Roze prognozēja, ka šo direktīvas projektu dalībvalstis, iespējams, neatbalstīs.
Pašlaik Latvijā ir spēkā 1992. gadā pieņemtais likums par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu. Desmit gados situācija ir būtiski mainījusies, atzina M.Roze. Jauns likums bija vajadzīgs, jo Latvijai nacionālajā likumdošanā jāiestrādā ES direktīvu prasības, turklāt likums precizē starptautisko cilvēktiesību normu ievērošanu Latvijā.
Likumprojektā ir jauna nodaļa par nelegālo personu aizturēšanu un izraidīšanas kārtību. Uzturēšanās atļauja, piemēram, tiks anulēta uzņēmējam, kas nodarbina nelegālo darbaspēku Latvijā.
Atverot ražotni Latvijā, vispirms darba devējiem kopīgi ar nodarbinātības dienestu jālūkojas pēc darbaspēka vietējā reģionā un tikai tad drīkst aicināt strādniekus no citām valstīm.
Eiropā ļoti izplatīta ir fiktīvo laulību slēgšana, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas. Arī Latvijā šī metode pēdējā laikā kļuvusi populāra, atzina M.Roze. Pieņemot jauno likumu, Latvijas Migrācijas lietu pārvaldei būs daudz vieglāk cīnīties pret šo noziegumu.
Pastāvīgas dzīves meklējumi ir reti
No 2500 ārvalstniekiem, kas ik gadus Latvijā pieprasa uzturēšanās atļaujas, lielākā daļa ir Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi, kuriem Latvijā dzīvo radinieki vai arī kurus šeit saista biznesa darījumi. Interesi izrāda arī pakistānieši, afgāņi un citi, taču viņu ir pavisam maz. M.Roze pastāstīja, ka šad tad no tālām zemēm jautāts, kā Latvijā var saņemt uzturēšanās atļaujas un kurā augstskolā vajadzētu iestāties, lai atļauju saņemtu. Taču arī no šādiem aplinkus jautājumiem un ikdienas prakses Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes speciālisti sliecas secināt, ka vismaz tuvākā nākotnē imigrantu mērķis būs Rietumeiropa, nevis Latvija.
