Zināms, ka imunitāte ir jāstiprina visa gada garumā, taču nereti ātrais dzīvesveids vai pilsētvide nogurdina tik ļoti, ka organismam tomēr nepieciešama palīdzība. Par laimi, imunitāti stiprina gan saules stari, gan dabas veltes. Nepieciešamības gadījumā var vērsties pēc padoma arī aptiekā vai pie ģimenes ārsta. “Ziņas” uzrunāja trīs Jelgavas speciālistus, kas labprāt dalījās ar padomu, kā stiprināt imunitāti pavasarī.
Anete Lagzdiņa, “Apotheka” farmaceite
Ideāli, ja imūnsistēma tiek stiprināta, nodrošinot pilnvērtīgu uzturu un samērīgu fizisko slodzi svaigā gaisā. Tomēr, ja ķermenim nepieciešama papildu palīdzība cīņā ar vīrusiem un nelabvēlīgajām baktērijām, ieteicams uzņemt vitamīnus un uztura bagātinātājus. Ja nepieciešama ātra imunitātes stimulēšana, var lietot vairākus vitamīnus vienlaicīgi, taču pirms tam vajadzētu konsultēties ar farmaceitu.
C vitamīns
C vitamīns ir vērtīgākais imunitātes stiprinātājs, kas jāuzņem katru dienu, jo pats tas organismā neveidojas. Vislabāk lietot svaigus, termiski neapstrādātus augļus ar augstu C vitamīna koncentrāciju, piemēram, upenes, kivi un citrusaugļus, tikpat vērtīgi ir arī skābēti kāpostu un paprika. Ja imunitāti nepieciešams stimulēt papildus, C vitamīnu ieteicams uzņemt uztura bagātinātāja veidā, lietojot 1000–2000 miligramu katru dienu divu līdz četru nedēļu garumā.
C vitamīns ir ūdenī šķīstošs, un to organisms uzņem tik, cik tam nepieciešams, lieko izvadot. Taču nevajadzētu arī pārcensties, jo lielās devās tas var radīt papildu slodzi nierēm. Lai nekairinātu kuņģi un zarnu traktu, C vitamīnu vēlams uzņemt pēc ēšanas.
C vitamīns ir ne vien spēcīgs antioksidants, tas labvēlīgi ietekmē arī daudzus citus organisma procesus, piemēram, veicina kolagēna sintēzi, kas ir svarīgi locītavām, cīpslām, ādai. Tas stiprina asinsvadu sieniņas un kapilārus, kā arī veicina brūču dzīšanu. C vitamīnu var lietot kopā ar dzelzi, jo nereti pavasara nogurums ir arī no dzelzs trūkuma organismā. C vitamīnu droši iespējams uzņemt kopā arī ar selēnu un cinku.
D vitamīns
Pierādīts, ka pietiekams D vitamīna daudzums organismā veicina ātras un spēcīgas imunitātes darbību. Tas nodrošina adekvātu imūnās sistēmas šūnu atbildes reakciju uz kaitīgiem ārējiem vides faktoriem – vīrusiem, baktērijām un fizikālajiem kairinātājiem.
Mūsu platuma grādos papildus D vitamīnu noteikti nepieciešams lietot rudenī, ziemā un pavasarī, jo šajā periodā ar sauli to neuzņemam pietiekami. Optimāls D vitamīna līmenis, kas labvēlīgi ietekmē dažādus organisma procesus, ir 45–50 nanogrami mililitrā. Savu D vitamīna līmeni asinīs iespējams noteikt, nododot analīzes. Ja tas ir nepietiekams, ieteicams D vitamīnu uzņemt uztura bagātinātāju veidā. Tādējādi tiks nodrošināta pilnvērtīga imūnās sistēmas darbība.
Probiotiķi un prebiotiķi
Kā zināms, imunitāte sākas zarnu traktā, tādēļ probiotiķi ir tieši saistīti ar visiem procesiem organismā. Probiotiķi ir baktērijas, kas ražo dažādas aktīvās vielas, lai imunitāte būtu spēcīga, darbotos nevainojami precīzi, kā arī iznīcinātu un neļautu vairoties mikroorganismiem, kuri izraisa saslimšanas. Probiotiķi nodrošina veselīgu zarnu gļotādu, lai caur to organismā varētu uzsūkties aktīvās vielas un vitamīni. Tradicionāli probiotiķus ieteicams uzņemt antibiotiku lietošanas gadījumā, taču profilaktiskos imunitātes stiprināšanas nolūkos tos vēlams lietot kursa veidā divas līdz trīs nedēļas.
Savukārt prebiotiķi ir šķiedrvielas, kuras nodrošina mikrofloras barošanos un atjaunošanos. Tās ir vielas, kas palīdz veidoties labvēlīgajām baktērijām, un tos vajadzētu uzņemt katru dienu. Prebiotiķus ieteicams uzņemt ar dārzeņiem, augļiem, pilngraudu produktiem, pākšaugiem, riekstiem un sēklām.
Fitoterapija
Tējas, kas bagātas ar C vitamīnu, var dzert gan profilaktiski, gan saslimšanas sākumā, lai atvieglotu un saīsinātu tās ilgumu. Vērtīgas ir mežrozīšu augļu, aveņu lapu, upeņu, smiltsērkšķu un ugunspuķes tējas, tās visas ir ar imunitātes stiprināšanas un pretiekaisuma darbību.
Elpceļu veselībai, pret iekaisumu un atklepošanas veicināšanai noderēs Islandes ķērpja, ceļtekas, mārsila, liepziedu tējas. Vērtīga ir arī ehinācijas tēja, taču visi ehinācijas produkti ieteicami no 12 gadu vecuma.
Fitoterapijā tiek izmantots arī greipfrūtu sēklu ekstrakts, kas ir spēcīgs antioksidants. To lietot var tikai tad, ja netiek dzertas nekādas citas zāles, jo tas ietekmē gandrīz visu medikamentu iedarbību.
Jānis Zustrups, “Miesai un garam” pirtnieks, spa un alternatīvo terapiju speciālists
Mans ikdienas darbs ir saistīts ar to, ka palīdzu cilvēkiem justies labāk. Savā darbā esmu pārliecinājies, ka veselības, laba garastāvokļa un stipras imunitātes pamatā ir šādas lietas: uzturs, režīms jeb aktivitāte un miers. Imunitāti stiprināt vajadzētu visu cauru gadu, bet ir lietas, kurām īpaši varam pievērst uzmanību pavasarī, kad organisms ir vairāk noguris.
Uzturs
Uzturā vajadzētu lietot vairāk svaiguma. Es, piemēram, biezpienā vai salātos iemaisu gārsu vai noplaucētas nātres lapiņas. Tūlīt būs arī gaiļpieša lapiņas, ir pumpuri, māllēpītes, kas jau spraucas ārā no zemes. To visu var lietot uzturā, un tas organismam dod papildu minerālvielas un vitamīnus. Protams, var padzert bērzu sulas, kas tīra un skalo organismu. Pats jau kādu laiku piekopju gavēšanu, vienu vai divas dienas nedēļā ļaujot organismam atslogoties un atpūsties. Bērzu sulu laiks tam ir ļoti piemērots, jo palīdz izskalot ārā to, kas pa ziemu organismā uzkrājies.
Būtisks ir arī garīgais uzturs, vajadzētu mazāk skatīties ziņas un klausīties, ko cilvēki runā, jo tas rada nevajadzīgu stresu. Vairāk doties dabā, ķert saulītes pirmos starus, lai organismā vairojās D vitamīns un prieks. Jo pa ziemu uzkrātais sagurums arī ļoti ietekmē imunitāti. Pietiek vienkārši iziet dabā, paklausīties, kā putni dzied, pavērot, kā spīd saulīte un pumpuri sprāgst vaļā. Pozitīvā nots, ka ir dabā, ļoti ietekmē cilvēku.
Fiziskā aktivitāte
Otra būtiskā lieta ir kustība, to iesaku visiem saviem klientiem. Tā ir gan vingrošana, gan pastaigas, bet ne intensīvs sports. Fiziska aktivitāte ir mērena mierīga kustība – pastaiga vai nūjošana, soļošana, mierīga vingrošana, staipīšanās, jogas un pilates paveidi. Tas ļauj izstaipīt locītavas un aktivizēt saites, kas ir ļoti svarīgi cauru gadu, bet pavasarī var būt īpaši noderīgi.
Es neatbalstu intensīvu sportu, jo, neprasmīgi sportojot, drīzāk bojājam veselību. Ja cilvēkam nav pilnīgas izpratnes par disciplīnu, ko viņš izpilda, var sabojāt muguru un locītavas. Ar to sastopos arī savā darbā. Tātad svarīga ir mērena aktivitāte un būšana dabā. Tie, kam ir personīgās mājās, var strādāt dārzā, bet dzīvoklī dzīvojošam cilvēkam es ieteiktu divas trīs stundas dienā staigāt. Mežā, parkā, katrā ziņā ne lielveikalos. Iet dabā, paņemt līdzi maisiņu un palasīt atkritumus.
Vēl no fiziskajiem un pat nedaudz mentālajiem režīmiem kā pirtnieks ieteiktu rūdīšanos, to, protams, var darīt cauru gadu. Jebkurā gadalaikā gan imunitātei un sirds asinsvadu veselībai, gan arī ādas tvirtumam, labai veselībai un pašsajūtai noderīga būs kontrastduša. Grūtākais ir pagriezt to krānu uz auksto pusi, bet, pāris reizes to izpildot, rezultāts atmaksājas. Ne visi cilvēki var kļūt par “roņiem”, kas peldas āliņģī, bet kontrastduša ir pieejama praktiski jebkuram.
Miers
Miers ir vēl viena svarīga lieta, kas ietekmē imunitāti. Lai tie putni lido debesīs, nevis galvā! Es pats esmu pārliecinājies, ka, piemēram, kontrastduša ir iespēja vismaz pāris minūtes ne par ko nedomāt. Un tas rada mieru. Kā saka jogi – ja tu spēj dienā atslēgt prātu vismaz uz vienu vai divām minūtēm, tas jau ir daudz. Neko nedomāt, koncentrēties uz elpu un ķermeņa sajūtu.
Fiziskā veselība ir vairāk atkarīga no tā, ko lietojam uzturā un kā vingrinām savu ķermeni, bet garīgā no tā, ko uztveram ar maņām. Vajadzētu mazāk lasīt un klausīties, cik viss ir slikti un traki, bet vairāk bagātināt sevi ar pozitīvām emocijām, tad būs vieglāk gūt mieru un uzturēt veselību kārtībā.
Egita Upīte, “Rasas pirts” pirtniece
Esmu pārliecināta, ka imunitātes pamats ir iekšējais līdzsvars. To nepieciešams atcerēties un atjaunot ik dienu un ik uz soļa. Tam lieliski noder aktivitātes svaigā gaisā (pastaigas, nūjošana, zemes rakšana utt.) un arī augu valsts pasaule. Manā ikdienā kā miera sargātājs no augu valsts ir vīgriežu sīrups, ko gatavoju no jūlijā ievāktiem ziediem. Imunitātes stiprināšanai izmantoju arī propolisu, no kā gatavoju izvilkumu spirtā, savukārt pirtī lietoju propolisa paladziņu, kas lieliski attīra elpceļus un stiprina imunitāti.
Kadiķis
Mani īpaši ir “uzrunājis” kadiķis, kura ogas ir bagātīgs C vitamīna avots. Iemetot pa kādai mutē, tā attīrīs smaganas no baktērijām un elpa būs svaiga un patīkama.
No jaunajiem kadiķa dzinumiem tiek gatavots “zaļais medus”. Jaunos zariņus samaļ (vēlams malt vismaz divas vai trīs reizes) un samaisa ar medu. Proporcija ir aptuveni divas saujas samalto kadiķu un 0,5 litri medus. “Zaļo medu” var smērēt uz maizes un ēst kā imunitātes stiprinātāju, bet var arī lieliski izmantot, pirtī smērējot uz pēdiņām un krūtīm, ja klepus vai iesnas jau ir atnākušas. Var droši izmantot pirtī arī bērniem. Mazajiem ir jautri, kad viņi tiek ieziesti ar “zaļo medu”, un tikmēr nemanāmi tiek stiprināta viņu imunitāte.
Priežu pumpuri
Priežu pumpurus lasa pavasarī, kad tie vēl nav izplaukuši (nav izveidojušās spuras). Vienu daļu pumpuru var likt tumšā vietā, lai izkalst tējai. Otru daļu tādus pašus, kā no meža lasītus, samaisa ar medu. Medus nepieciešams tik daudz, lai pumpuri tiktu pārklāti. Maisījumu atstāj aptuveni uz mēnesi tumšā vietā, līdz izveidojas sīrups. Tikai jāatceras reizi divās dienās apmaisīt. Šādu sīrupu var lietot gan imunitātes stiprināšanai, gan arī, ja kaklā jūtams aizsmakums vai klepus.
Pienenes
Pieneņu sula ir lielisks aknu attīrītājs, bagātīgs vitamīnu avots, kā arī gremošanas sistēmas līdzsvarotājs. Kad sākas pieneņu ziedēšanas laiks, jāsarok aptuveni spainis pieneņu ar visām saknēm, lakstiem un ziediņiem. Kad viss cītīgi nomazgāts, jāsamaļ ar gaļas mašīnu un caur drāniņu jānospiež. Iegūto pieneņu sulu uzglabā ledusskapī. Lietot mēnesi pa ēdamkarotei tukšā dūšā. Ja vēlas, šādu kūri var atkārtot rudenī.
