Agresīvi komentāri internetā parasti liecina par zemu pašvērtējumu, uzkrātām negatīvām emocijām vai pat nacionālām īpatnībām.
«Es arī nu strādāju, tiesa, dežūrās naktīs. Naudiņa ir un iztikšanai pietiek. Bet Jūs, bezģeļņiki, beidziet deldēt savas _irsas pie kompja un aplikt normālus domājošus un pilsētas labā strādājošos. Idiņu bars, ne kompetenti komentētāji,» raksta kāds Ļoha globālajā tīmeklī. Kašķīgais un egocentriskais latvietisŠādu komentāru, kuru autori gānās ne tikai par citiem «taustiņu» brāļiem, bet visbiežāk par politiku, sociālajām norisēm un pazīstamām personībām, interneta vidē nav retums. Dažkārt pat šķiet, ka agresīvā un rupjā priekšā viss racionālais un labestīgais tīmeklī sen kapitulējis. Vai tā patiesi ir, kāpēc komentāros laužas negatīvais un vai to iespējams mainīt, meklējam atbildes kopā ar filozofijas pasniedzēju Ināru Leikumu.«Nevaru teikt, ka esmu ļoti liela interneta komentāru speciāliste. Tos skatos ar milzīgu izlasi – tikai pārlaižot acis. Ilgāk uzkavējos vienīgi tajās tēmās, kur kāds varētu spīdēt ar savu humora izjūtu. Piemēram, ziņā par apkopēju, kura nozaga vilcienu. Tad paliek silti ap sirdi, ka latviešiem humora izjūta vēl nav galīgi zudusi, kaut principā jau no Merķeļa laikiem latvietis tiek raksturots kā kašķīgs, skaudīgs un egocentrisks. Tāpēc indīgos komentāros varbūt vainīga arī mūsu nacionālā īpatnība. Latvietim tas ir asinīs – kad ir slikti, esam gatavi sist, sist un dasist,» virtuālās agresijas iemeslu pavedienus nacionālajā plāksnē meklē I.Leikuma.Kā būtu, ja būtu!Taču skaidrs, ka šādiem interneta komentāriem piemīt vispārcilvēcisks raksturs. Tāpēc skaidrojums par to, kas indivīdu spiež anonīmi gānīties globālā tīmekļa vidē, visticamāk, meklējams kādos personības attīstības līkločos. Pasniedzēja daļu indīgā saknes atrod, piemēram, cilvēka zemā pašvērtējumā.«Katram ir savi mērķi, ko vēlamies sasniegt. Līdz ar to veidojas attiecīgs pretenziju līmenis. Taču problēma ir tajā, ka neprotam dzīvot te un tagad un saprast, ka patiesā vērtība ir šis mirklis, kas jāpiepilda. Tā vietā dzīvojam ar domu – kā būtu, ja būtu? Geštalterapeits Fricis Perls sacījis, ka cilvēks ir vienīgā dzīvē būtne, kas sevi nomoka ar šo pozīciju. Ērglis droši vien neapskauž ziloni par to, ka viņam nav snuķa. Tikai cilvēks sevi nepārtraukti šausta, ka esmu piedzimis nepareizā ģimenē un laikā vai mani nav sūtījuši mūzikas skolā, citādi es dziedātu operā. Redzot, ka cits to ir sasniedzis, rodas sāpe. Tad ir viegli internetā uzrakstīt – «re, tā vecene, kura nemāk dziedāt, vai politiķis, kurš neprot vadīt valsti». Ja cilvēks ir sevi realizējis un atradis, viņam nav pamata rakstīt indīgus komentārus,» spriež Ināra. Viņa mudina uzlūkot dzīvi un savu vietu tajā kā kāršu spēli. Arī maza kārts, izspēlēta īstajā vietā un laikā, palīdz uzvarēt.Dažus indīgus komentārus var attaisnotAplūkojot Maslova vajadzību piramīdu, cilvēka pašīstenošanās atrodas tās spicītē. Taču neviena virsotne nespēj pastāvēt bez pamatiem (fiziskās vajadzības). Diemžēl daudziem mūsu cilvēkiem tie ir iedragāti, kas arī liek uzvirmot dusmām un agresijai.«Ja strādājošs cilvēks nedomā par izvēli – atpūtīšos Krētā vai Floridā, pat ne par to, vai ēdīšu vai iešu uz teātri, bet – vai ēdīšu vai maksāšu rēķinus –, kāda iespēja runāt par drošības izjūtu, cilvēkmīlestību un pašrealizāciju? Tas rada negatīvas emocijas. Visi pat intuitīvi zina, ka no tām ir jātiek vaļā. Šajā gadījumā esmu pat gatava attaisnot negatīvo komentāru rakstītājus, jo tas ir savdabīgs stresa noņemšanas paņēmiens. Zināmā mērā tas ir tikai dabiski,» skaidro I.Leikuma.Emocionālās inteliģences krīzeTaču nekādi nevar attaisnot gānīšanos publiskajā telpā, ko izraisa neadekvāti zems cilvēka pašvērtējums. «Reizēm palasot komentārus, šķiet, ka ļoti daudzi tā cenšas sevi realizēt un apstiprināt. Rodas asociācija, ka cilvēki šādi garīgi masturbē. Uzraksta ko dzēlīgu un ir sevi apmierinājis. Taču tikai sevi. Kuru tas interesē, ka «šitā resnā dziedātāja man nepatīk» vai «tas hokejists ir baigi mīkstais». Ja to būtu uzrakstījis, piemēram, Drosmis Aplociņš, varbūt būtu kāda jēga. Bet kaut kādiem xxx nepievēršu uzmanību – nu un kas, ka tev nepatīk! Iztēlojos, kā šāds cilvēks sēž pie datora un hihina, cik viņš gudrs un asprātīgs, izdomājis visādas «jenotības», «sorosiešus» un apspēlējis cilvēku uzvārdus,» kritizē Filozofijas katedras pasniedzēja, ar nožēlu secinot, ka katastrofāli zaudējam inteliģences līmeni tā klasiskajā izpratnē. Tas savukārt izraisa emocionālās inteliģences krīzi.«Man prātā nāk ķecerīga doma – ja mūsdienu jaunajiem cilvēkiem atņemtu automašīnu, mobilo tālruni, datoru, alkoholu un seksu pirmajā vakarā, ar ko viņi aizpildītu savas kopā sanākšanas? Atgriežoties pie pašpietiekamības – ja cilvēkam tā piemīt, viņam ir, ko darīt, viņš zina, kā sevi realizēt, tāpēc viņam nevajag sēdēt internetā un bakstīt žultainus komentārus. No otras puses – cilvēku dīvainā kārtā tomēr velk uz riebeklībām. Viens uztaisa puķu dobi, bet otram tā noteikti jāizbradā. Tā ir cilvēka daba. Ap smilškasti, kurā spēlējas bērni, parasti nestāv 20 cilvēku un nepriecājas. Taču, ja viens mironis gulēs uz ielas, uzreiz apkārt būs pūlis,» ilūzijas par cilvēka dabu gaisina un tomēr uz emocionālo inteliģenci aicina I.Leikuma. Visvairāk uzbrūk politiķiemPērn Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes mācībspēki sadarbībā ar Tiesībsarga biroju, kā arī Frīdriha Eberta fondu darbojās projektā «Agresivitātes indekss». Tā laikā tika analizēts vairāku Latvijā vadošo interneta portālu komentāru saturs, lai izprastu rakstītāju emocionālo agresiju globālajā tīmeklī. Pētījuma autori secinājuši, ka visagresīvāk komentētās ir politikas ziņas – gan aktuālās norises, gan personības (54%). Nikni komentāri veltīti arī kriminālnotikumiem (11%), sociālās sfēras notikumiem (10%), ekonomikas un pasaules ziņām (9%). Savukārt sports, izklaide un kultūra agresīvi komentēta salīdzinoši maz. Uzbrukumi komentāros parasti ir personīgi un reti skar tematu.Anonīmi rakstītais nav anonīmsGaļina Kudrjavceva, «Zemgales Ziņu» portāla zz.lv redaktore Aizliegts ievietot vai nosūtīt citiem portāla lietotājiem informāciju, kura aizskar personas godu un cieņu – tas ir viens no portāla zz.lv lietošanas noteikumiem, kas aicina arī nerakstīt komentārus, kas var veicināt vardarbību, rasu naidu vai citas prettiesiskas darbības. Taču ik nedēļu redakcijā atskan telefona zvani vai tiek saņemtas vēstules no cilvēkiem, kas jūtas aizskarti un lūdz komentārus dzēst, jo daudzi lietotāji tomēr pārkāpj noteikumus. Protams, redakcija seko komentāriem pie rakstiem un forumā, ko daudzi uzskata par vietu, kurā var pasūdzēties par jebko, arī necenzētiem vārdiem, taču izsekot katram vārdam, kas parādās interneta vidē, nav neviena spēkos. Neesam skaitījuši, taču agresīvu un nepatiku izraisošu komentāru ir apmēram puse. Lamā gan valdību, gan kaimiņus, gan gadalaikus. Protams, sāpīgākās tēmas ir politika, nacionalitāte, sociālās problēmas. Vietējā portālā lamājas arī par lokāliem jautājumiem – klaiņojošiem kaķiem, ielu bedrēm, apkures tarifiem. Priecē, ka ir lasītāji, kas māk konstruktīvi diskutēt un parasti mierīgi atbild arī provokatoriem, kuri acīmredzot gūst baudu no negatīvu un agresīvu komentāru rakstīšanas. Ievietojot kādu ziņu, uzreiz varam prognozēt, kurš no pastāvīgiem lasītājiem iesaistīties diskusijā. Tāpēc atļaujamies arī provocēt uz diskusiju, publicējot ziņas par attiecīgu tēmu, jo, zinot daļu lasītāju, varētu taču arī izvēlēties nelikt ziņu par 500 kaķu un suņu eitanāzijas veicēja konkursu. Pārsteidz, ka portālu lasītāji joprojām neizprot, ka «redzīgas acis» viņu anonīmi rakstīto var atrast. «Čupiņā» uz galda glabājam vēstules no policijas ar lūgumu pavēstīt lietotāju IP adreses, jo neviens rakstītājs nav neatrodams. Bieži vien atrast apvainotāju lūdz sabiedrībā pazīstamas personas – deputāti vai dažādos notikumos iesaistītie –, taču arī «parastie» iedzīvotāji mēdz vērsties policijā ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu par goda un cieņas aizskaršanu.Nedomāju, ka komentēšanas kultūru varētu uzlabot identitātes atklāšana, kad komentārus iespējams rakstīt, tikai reģistrējoties ar savu profilu sociālajos medijos, jo tad lielākie nekauņas varētu vispār pārstāt notikumus komentēt vai veidot neīstus profilus.Nav pareizi pārmest masu medijiem negatīvas informācijas kultivēšanu – lasītāji paši «uzrok» negatīvismu. Un, ja tādu neatrod, rada paši.
