Četru valstu – Latvijas, Polijas, Kanādas un ASV – sportisti piedalījās divu dienu pasākumā «Lacrosse summer festival 2011», kura laikā koptreniņā un miniturnīrā varēja gan mēroties spēkiem, gan bagātināties šīs spēles pieredzē, kurā dāsni dalījās galvas tiesu pārākās vieskomandas «Gatorade» meistarīgie spēlētāji.
«Komandā «Gatorade» apvienojušies ASV un Kanādas līgu spēlētāji, kas jau ceturto gadu vasarā dodas braucienā uz Eiropu popularizēt lakrosu,» stāsta festivāla idejas autors un galvenais rīkotājs Pauls Dzintars Kalniņš.Latvijas lakross sācies JelgavāLatvijas pirmās komandas «Mītavas lakrosa klubs» un Lakrosa federācijas dibinātājs jelgavnieks Aigars Grīnbergs šo spēli iepazinis studiju gadā Anglijā. «Iepriekš gan desmit gadu biju spēlējis interkrosu, kas faktiski ir lakrosa bezkontakta paveids. Bet deviņdesmito gadu nogalē iesaistījos augstskolas lakrosa komandā, kas piedalījās Anglijas čempionātā. Mītavas klubu un arī federāciju nodibinājām 2003. gadā, tūlīt izveidojās arī klubs Rīgā, un tajā pašā gadā jau Latvijas izlase piedalījās Eiropas iesācēju valstu čempionātā,» atceras A.Grīnbergs.Trīs gadus vēlāk pasaules čempionātā izlasei izdevies ierindoties 13. vietā. «Togad sastāvā bija pieci aizokeāna latvieši, kas ievērojami palīdzēja,» viņš atklāj un piebilst, ka ASV lakrosu spēlē vai katrā augstskolā, izlases dalībniekiem maksā stipendijas.To pašu apstiprina Amerikā uzaugušais Pauls Dzintars Kalniņš, kas spēlējis vidusskolas un vēlāk Hobārta koledžas lakrosa izlasē – vienā no labākajām valsts universitāšu komandām. 1991. gadā atguvis vectēva īpašumu Glūdas pagastā, viņš pēc dažiem gadiem pārcēlies uz dzīvi Latvijā. Lakrosa bumbiņa gan tolaik mētāta, vien spēlējoties ar suņiem, taču kaimiņš to bija ievērojis un savedis kopā ar spēles interesentiem mūspusē.Tagad pie Kalniņa kunga mājām iekārtotajā lakrosa laukumā notiek gan treniņi, gan Latvijas čempionāta spēles, bet viņš pats, darbojoties federācijā un izlases trenera postenī, gādā iespējas jaunās paaudzes meistarības izaugsmei.Pieredzi gūst piedalotiesŠāgada Latvijas čempionātā piedalās jau sešas komandas, bet seši «mītavieši» – Gļebs Šupenko, Edgars Tauteris, Artūrs Krastiņš, Rihards Basliks, Renārs Kunigs un Gunārs Sergejevs – iekļauti Latvijas izlases sastāvā. Gļebs, Edgars un Gunārs piedalījušies arī pagājušā gada pasaules čempionātā, kur gan šoreiz ieņemta vieta otrā desmita beigās.Vai ir gana nopietni pēc dažu gadu skološanās jau doties pasaulē? Mītavas kluba vadītājs Aigars pārliecināts: «Ir jātiek apritē, jo pieredzi var gūt, tikai piedaloties.» Par ļoti vērtīgām šajā ziņā viņš atzīst arī festivāla dienas Jelgavā.Līdzīgas domas pauda Latvijas izlases dalībnieki LLU studenti Jurģis Pučka un Gatis Zeps, kas spēlē Latvijas čempionvienībā «Druva Dynamite»: «Lai arī zaudējām «Gatorade» diezgan pamatīgi, spēlēt ar šādiem meistariem un uzklausīt viņu padomus ir liels ieguvums.» Diskusijas par spēli notikušas ne vien treniņā, bet arī mača pārtraukumā un kopīgi pavadītajos brīvajos brīžos.Kanādiešiem prieks par mūsējo izaugsmiLakross ir kanādiešu nacionālā spēle, kas mantota no valsts pamatiedzīvotājiem indiāņiem, sarunā ar «Ziņām» apliecināja divi «Gatorade» komandā spēlējošie irokēzi Teilors Smouks un Bobs Delarme, kuriem pirmās sacensības bijušas četru piecu gadu vecumā mājas pagalmā. «Vasaras atvaļinājumā nu jau ceturto gadu ar «Gatorade» braucam uz Eiropu. 2006. gadā redzēju Latvijas komandu Ontario, un, salīdzinot ar šodienu, milzu soļi ir sperti uz priekšu,» secina Bobs Bobs Delarme: Mans tēvs, kura vārds ierakstīts Kanādas lakrosa slavas zālē, mācīja, ka šo spēli mums, irokēziem, pirms tūkstošiem gadu dāvājis radītājs un mūsu pienākums ir to nest pasaulē. Jaundzimušajam dažkārt jau šūpulī tiek ielikta maza nūjiņa. Es lakrosā esmu 35 no saviem 40 gadiem. Spēlēju «Peterborough Maulers», ar kuru savulaik izcīnīts nacionālo čempionu tituls. Arī tagad, strādājot ierēdņa darbu, ne diena nepaiet bez lakrosa.
