Vairāk nekā 600 tonnu nepārstrādājamu plastmasas atkritumu, kas lielākoties ievesti no Nīderlandes un pirms gada bija novietoti vienā no ražošanas angāriem SIA “Madara” industriālajā parkā Jelgavā, Rūpniecības ielā 39, ir strīdus cēlonis starp industriālā parka saimniekiem un maksātnespējīgo atkritumu pārstrādes uzņēmumu “Eco Green Line”. Pēc SIA “Madara” atkārtotas prasības policija ierosinājusi kriminālprocesu.
Sākumā attiecības bija koleģiālas
Industriālā parka saimnieks SIA “Madara” īpašnieks Pēteris Bila paskaidro, ka īsi pirms jaunā gada viņa vadītais uzņēmums dažu mēnešu laikā no “Eco Green Line” “mantotos” nepārstrādājamos atkritumus aizvācis, jo biznesā nav bijis laika gaidīt, kad to beidzot paveiks atkritumu ievedējs. Taču pamestā angāra pienācīga iztīrīšana SIA “Madara” izmaksājusi 43 tūkstošus eiro. Pēc atkritumu pamešanas “Eco Green Line” īpašnieks Vsevolods Kiseļovs ir kļuvis P.Bilam nesazvanāms, arī “Ziņām” neizdevās ar viņu sazināties.
P.Bila atceras, ka SIA “Madara” sadarbība ar uzņēmumu “Eco Green Line” sākās 2015. gadā. Tolaik tas puslīdz kārtīgi maksājis nomu un, nodarbinot ap divdesmit darbinieku, no pārstrādājamiem atkritumiem ražojis plastmasas granulas. Tā savukārt ir izejviela jauniem plastmasas izstrādājumiem. “Gadījās, ka “Eco Green Line” kavējās ar nomas maksu, taču mēs nācām pretī un pagaidījām. Zinām taču, ko nozīmē ražošana,” atceroties saka P.Bila. Viņš vada arī Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcu, kas vēl joprojām nelielā daudzumā ražo bremzēšanas iekārtas un eļļošanas sistēmas kalnrūpniecības uzņēmumiem, kā arī uzņēmumu SIA “Madara”, kas ražo kravas konteinerus un metāla konstrukcijas pēc individuāla pasūtījuma.
Tikai speciālists var atklāt blēdību
P.Bila spriež, ka apmēram divus gadus “Eco Green Line” strādājis normāli – tā, kā nomas līgumā bija noteikts. Tādēļ arī industriālā parka saimnieki nav pamanījuši to, ka visdrīzāk 2017. gada vasarā uzņēmums sāka ievest iznomātajā angārā ne vairs pārstrādājamos, bet gan utilizējamos atkritumus. “Mēs šos atkritumus vienu no otra neatšķīrām. Tikai vēlāk, pieaicinot speciālistus, sapratām, ka tiekam muļķoti,” stāsta P.Bila. Viņš ir pārliecināts, ka uzņēmums tā rīkojies speciāli, lai uz SIA “Madara” rēķina gūtu peļņu. “Kad viņi saprata, ka iesāktais bizness vairs neiet, Rietumos par labu samaksu sāka pieņemt nepārstrādājamos atkritumus, ko vairs netaisījas utilizēt, bet gan apzināti pameta mūsu teritorijā,” spriež P.Bila.
Jaunā kārtība prasa, lai atkritumu pārstrādātājam būtu nauda
Saprotot, ka tiek apkrāpts, 2018. gada sākumā uzņēmējs P.Bila centās apturēt “Eco Green Line” nomāto ražošanas iekārtu izvešanu no SIA “Madara” teritorijas. Taču, kad tiesu izpildītājs pierādīja, ka nav likumīga pamata aizturēt šo mantu, kas nepieder “Eco Green Line”, viņam nācās atvērt industriālā parka vārtus. P.Bila necer no V.Kiseļova gūt atmaksu par nodarīto skādi: “Ko no maksātnespējīga uzņēmuma var paņemt?” Viņš uzskata, ka šādiem “uzņēmējiem” kā V.Kiseļovs jāsēž cietumā. “Vēl tikai pietrūka, lai viņš ievestos atkritumus aizdedzinātu. Tad būtu kā Jūrmalā,” dusmojas P.Bila.
Sākumā policija saistībā ar notikušo atteicās uzsākt kriminālprocesu, taču pēc tam, kad P.Bila apstrīdēja šo lēmumu Jelgavas prokuratūrā, 2018. gada decembrī kriminālprocess tika uzsākts. Valsts policijas Jelgavas iecirkņa priekšniece Tatjana Flandere informē, ka izmeklēšanā tiek skaidroti lietas apstākļi, taču atturējās prognozēt, kad varētu tikt celta apsūdzība vai arī lieta izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Kāds anonīms lietpratējs “Ziņām” paskaidroja, ka šajā gadījumā nav tik vienkārši pierādīt noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi.
“Atkritumu apsaimniekošanas uzraudzība jau pēdējos piecus gadus ir Valsts vides dienesta prioritāte. Protams, joprojām tiek konstatētas nelegālas atkritumu uzglabāšanas vietas tam neatļautos veidos un apstākļos. No 2018. gada ir stājušies spēkā jauni noteikumi par finanšu nodrošinājumu, kas ļaus šādos gadījumos pēc dienesta pieprasījuma pašai atkritumu pārstrādes firmai nodrošināt atkritumu savākšanu,” raksta vides dienesta darbiniece Evita Beitlere.
“Ziņas” problēmas ar nepārstrādājamiem un nelegālajiem atkritumiem aprakstījušas vairākkārt. Piemēram, 2017. gadā pēc pašvaldību vēlēšanām tika atgādināts par Ozolnieku novadā netālu no Brankstūriem īpašumā “Stigmas” vecā fermā esošajām 178 tonnām nezināmas izcelsmes atkritumu – krāsām, šķīdumiem. Tika lēsts, ka utilizācijai būtu vajadzīgi vairāk nekā 200 tūkstoši eiro. Tas minētajai pašvaldībai bija par dārgu, un problēma paliek neatrisināta.
2017. gada vasarā Jūrmalā, Slokā, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kad vairāk nekā hektāra platībā aizdegās no Zviedrijas nelegāli ievestu atkritumu krāvumi, kuriem nav zināms īpašnieks.
